P, 26.09.2022.
Covid-19 pieredze ⟩ Slimošanas gaita bija viegla, bet sekas ilgstošas - ēdiens garšo pēc metāla jau astoto mēnesi
Ilustratīvs attēls. Foto: Shumytskaya Olga/Shutterstock.com
Elizabete Ronija Dreimane
Slimošanas gaita bija viegla, bet sekas ilgstošas - ēdiens garšo pēc metāla jau astoto mēnesi
Facebook Telegram Draugiem Twitter Whatsapp
Comments 42

"Pagājuši astoņi mēneši pēc slimošanas ar koronavīrusu, un ir zudusi garša un oža. Vairums ēdienu garšo metāliski, un katru dienu nomoka jautājums: ko lai šodien ēd?" Koronavīruss var atstāt nopietnas sekas arī 20 gadus vecam cilvēkam. Kā ir dzīvot ar izmainītām maņām, un ko par to saka speciālisti?

Saslimšana ar Covid-19 aprīlī

Ar koronavīrusu ģimenē saslimām aprīlī. Vecāki dažas dienas pirms inficēšanās Jelgavā bija vakcinējušies, taču imunitāte nepaspēja izveidoties. Kad man noteica kontaktpersonas statusu, jutos labi, šķita, ka esmu drošībā.

Dažas dienas dzīvoju mierā, līdz sapratu, ka nejūtu ožu un garšu, ēdot ķiplokmaizi.

Paaugstinājās temperatūra, un arī tests atklājās pozitīvs. "Ārprāts, man ir kovids!" vienpadsmitos naktī pēc testa rezultāta saņemšanas pārsteigta rakstīju vecākiem un apradu ar domu, ka gadu pēc pandēmijas sākuma esmu saķērusi vīrusu.

Slimošanas gaita bija salīdzinoši viegla – minimāla temperatūra, bezspēks un drudzis. Vecākiem klājās smagāk – augsta temperatūra, dziļš klepus, balss, ožas un garšas zudums.

Bija grūti zvanīt un apvaicāties, kāda ir pašsajūta, jo mani pārmāca bailes, ka vecākus vajadzēs hospitalizēt.

Tomēr pēc nedēļas visi bijām "Covid-19 negatīvi". Divas nedēļas vēlāk vecākiem atgriezās maņas, un es nepacietīgi gaidīju savu kārtu. Mēnesis, divi, bet nekā. 

Ēdieniem nebija nekādas garšas, nejutu pat kanēļmaizes un šašlika smaržu.

Nogurums, nespēks un dusmas par sekām. Tajā laikā arī vakcinējos.

Ožas un garšas izmaiņas augustā jeb parosmija

Augustā, četrus mēnešus pēc izslimošanas, sajutu metālisku garšu, ēdot saldskābās vistas woku. Arī šokolādes batoniņi bija kļuvuši rūgteni, gurķi – ūdeņaini, bet krasi nepatīkamāka bija dūmu smaka. Sapratu – no šašlika šovasar atvados!

Sāku pārtikt no našķiem un siermaizītēm, gaļas ēdienus no ēdienkartes svītroju ārā. Bieži jutos izsalkusi, bezspēcīga un izmisusi. Agrāk reizēm pēc garas dienas paņēmu "McDonalds" maltīti, bet tagad viss garšoja pēc veca un metāliska ēdiena. 80% no ēdieniem, ko agrāk ar prieku gatavoju, vairs ieēst nevaru.

"Parosmija ir nepatīkamu smaržu uztvere ar vai bez smaržas stimula – kāds iepriekš patīkams aromāts var šķist smakojošs, piemēram, smaržot pēc pelējuma, kanalizācijas u.c. Šādi traucējumi Covid-19 vīrusa kontekstā ir novēroti bieži," skaidro LOR Klīnikas otolaringoloģe Anda Pūķe.

"Kopējās statistikas par to, cik šādu gadījumu konstatēti Latvijā, šobrīd nav," 

komentē Slimību profilakses un kontroles centrs, kā arī Latvijas Ģimenes ārstu asociācija.

Decembrī situācija pasliktinās

Pēc slimošanas ir pagājuši jau astoņi mēneši, un katru dienu mani nomoka jautājums – ko šodien ēdīšu, kā organisms uz to reaģēs?

Nereti nepatīkamas smakas ir jūtamas tāpat, pat ja ēdiena nav tuvumā. Tomēr šīs ožas un garšas izmaiņas vērtēju kā progresu, jo zināma daļa ir "atnākusi" atpakaļ. Esmu pateicīga, ka vecākiem pēc slimošanas komplikāciju nav, tāpēc ar cerību skatos nākotnē – kādu dienu varēšu baudīt šašliku!

Kādēļ oža pazūd?

"Ožas nervs ir faktiski vienīgais nervs organismā, kurš pa taisno saskaras ar ārējo vidi. Tā kā tas ir "atkailināts", tā darbību var pārtraukt diezgan ātri. Un tad var rasties virkne dažādu problēmu.

Visbiežākais iemesls ožas zudumam ir aromātu nenonākšana līdz paredzētajai vietai – receptoriem. Vēl iemesls var būt arī ožas nerva bojājums vai ožas centra bojājums smadzeņu daļā," 

Latvijas Radio raidījumā "Kā labāk dzīvot" atzīst "Aiwa Clinic" operējošais otolaringologs Oļegs Sokolovs-Karijs.

Neirologs atzīmē, ka augšējo elpceļu infekcijas izraisīta ožas pazušana vai samazināšanās ir zināma problēma.

"Būtiski ar koronavīrusiem ir tas, ka šie traucējumi notiek biežāk un ir paliekošāki. Vīrusam patīk izplatīties uz nervu sistēmu, un ožas ceļš ir viens no vieglākajiem, kā tas sasniedz nervu sistēmu un nodara kaitējumu," 

raidījumā komentē VCA Neiroloģijas dienesta vadītājs, neirologs Jānis Mednieks.

Ožas treniņi

Otolaringologs Sokolovs-Karijs iesaka izvēlēties četrus atšķirīgus aromātus, piemēram, kafiju, mentolu, krustnagliņas un citrusu, un ātri tos ieelpot, lai molekulas nonāktu līdz ožas centram. Tas jāatkārto vairākas reizes dienā un jādara mēnešiem ilgi.

"Ožas rehabilitācija nenotiek nedēļas vai divu nedēļu laikā, var paiet gads, divi gadi, kamēr oža sāk atgriezties.

Sākumā zūd motivācija, jo it kā nav nekādu uzlabojumu, bet nedrīkst to atmest. Cilvēki kļūst motivētāki, kad sajūt izmaiņas.

Protams, sākumā ir jāapmeklē ģimenes ārsts, pēc tam jāvēršas pie speciālista.

Jātiek skaidrībā ar bojājuma lokalizācju – vai tas atrodas deguna dobumā vai ožas nervā, vai galvas smadzeņu centrālajā daļā," iesaka Sokolovs-Karijs.

Otolaringologs atzīst, ka parasti divu nedēļu laikā oža neatgriežas, taču koronavīrusa infekcijas gadījumi ir atšķirīgi –

90% slimnieku traucējumi pāriet divu nedēļu laikā bez sekām.

Speciālists pirms gada zinātniskajās publikācijās lasījis, ka jaunais Covid-19 paveids bojā nevis ožas nervu, bet šūnas, kas baro ožas nervu. Un tādēļ oža atgriežas.

Koronavīrusa sekas ir nopietnas, paliekošas un neprognozējamas. Katra ēdienreize ir emocionāls izaicinājums un cerība, ka maņas ir atgriezušās. Aicinu būt piesardzīgiem un atbildīgiem par savu un apkārtējo veselību vakcinējoties.

Tēmas
Aktuālākās ziņas
Jaunākās ziņas
Nepalaid garām
Uz augšu