​Ko dara vides eksperti, kad ziemas periodā norises dabā pierimst? No aktīva darba mežā eksperti, kuru darbs saistīts ar putniem, augiem un biotopiem, pāriet "gaidīšanas režīmā" un galvenokārt strādā ar vasarā ievāktajiem datiem un to apkopošanu, kā arī plāno nākamā gada darbus.

Atskatoties uz aizvadīto gadu, par retiem un neparastiem sugu un augu atradumiem AS “Latvijas valsts meži” (LVM) apsaimniekotajā teritorijā sarunā ar portālu "Apollo.lv" stāsta uzņēmuma vides eksperti Ilze Kukāre un Gaidis Grandāns.

Un tomēr, reizēm dabā ir jādodas, ko ziemā var ieraudzīt?

Ziema ir piemērots laiks lielo ligzdu meklēšanai, jo ligzdas, kas vasarā ieslēpušās koku lapotnē, tagad ir labi saskatāmas. Īpašu uzmanību eksperti pievērš Latvijā kritiski apdraudētās putnu sugas – melnā stārķa (Ciconia nigrra) – ligzdošanas vietu pārbaudei. Tā novembra vidū Dienvidlatgales reģiona Viesītes iecirknī, apsekojot melnā stārķa ligzdošanas vietas aizsardzībai izveidotu mikroliegumu, izdevās atrast jaunu, iepriekš nezināmu šīs sugas ligzdu.

Lai arī 2004. gadā, mikrolieguma izveidošanas brīdī, ligzdas vieta vēl nebija nezināma, tomēr melnā stārķa ligzdošana šajā apkārtnē fiksēta jau kopš 1991. gada. Ligzdošanas vietas aizsardzības nodrošināšana ir ļāvusi sugai sekmīgi ligzdot vairāk nekā 30 gadu garumā. Izmantojot mūsdienu kartogrāfisko informāciju, piemēram, aerolāzerskenēšanas laikā iegūtos datus par koku vainagu virsmu, ir iespējams apsekot vietas, kur lielo ligzdu atrašanas iespēja ir visaugstākā.

Skats uz melnā stārķa ligzdu 04.11.2021.

FOTO: Latvijas valsts meži

Šajā pašā melnā stārķa ligzdošanas vietas aizsardzībai izveidotajā mikroliegumā divos dažādos nogabalos uz lielu dimensiju skujkoku kritalām izdevās atrast arī visā Latvijā ļoti reti sastopamo piepju sugu – šokolādes jungūniju (Junghuhnia collabens).

Ja vien sniega sega nav pārlieku bieza – retās un aizsargājamās, mirušu koksni apdzīvojošās sēņu sugas var meklēt visa gada garumā, jo liela daļa sugu ir daudzgadīgas.

Viengadīgo sugu, kas attīstījušas rudens beigās, noārdīšanās process, iestājoties pastāvīgam salam apstājas, un tās joprojām ir nosakāmas.

Caurumainā menegacija Menegazzia terebrata 14.12.2021.

FOTO: Latvijas valsts meži

Labākais laiks sūnu un ķērpju atklājumiem

Arī sūnas un ķērpjus var noteikt visu gadu, ja vien tos neklāj sniegs. ES nozīmes sūnas zaļās divzobes (Dicranum viride) monitorings veikts oktobra beigās. Viena no šīs sugas pazīmēm ir trausli lūstoši lapu gali, lūšana pastiprinās rudenī, kad gaiss ir pietiekami mitrums. Lūstot lapu galiem, šī sūna vairojas: no lapu galiem aug jauna sūna. Monitoringā konstatēts, ka suga apdzīvo vairāk kokus nekā fiksēts 2015. gadā, turklāt tā sastopama arī plašākā apkārtnē. Šajā ziemā LVM vides eksperti plāno vēl papildus pārmeklēt kokus jau apzinātās teritorijas tuvumā.

Ziemzaļos augus, piemēram, staipekņus bezsniega apstākļos var ieraudzīt pat vēl labāk nekā vasarā, jo tie nav paslēpušies citos augos, piemēram, melleņu mētrās. Rudenī LVM meža apsaimniekošanas plānošanas speciāliste atrada Rietumvidzemē nozīmīgu parastā plakanstaipekņa (Diphasisatrum complanatum) audzi – šī suga

Rietumvidzemē sastopama daudz retāk nekā citos reģionos. Vietās, kur atrod dabas vērtības, tiek izveidoti laukumi, kas ietver gan sugas atradni, gan piemēroto mežu ap to, kā teritoriju sugas aizsardzībai, kurā mežsaimnieciskā darbība netiks plānota.

Ķērpis telotrēma Thelotrema lepadinum 11.2021.

FOTO: Latvijas valsts meži

Vēlā rudenī un ziemas sākumā, kamēr salnas bijušas tikai vietām, nokritušās lapas jau zaudējušas krāsu un zemi neklāj sniegs, joprojām ir labs laiks sūnu meklēšanai. Melnalkšņu staignājos un purvainos bērzu mežos aug sūna, smaržīgā zemessomenīte (Geocalyx graveolens), kuru var atrast pat pirmajā sniegā, jo, pieskaroties šai sūnai, izdalās tai raksturīgais terpentīna aromāts. Apsekojot pārbūvējamo meža ceļu un izvērtējot grāvju pārtīrīšanas ietekmi Rietumvidzemē, tika atrasts gan jauns vēl neuzkartēts purvaina meža biotops, gan zemessomenītes atradne.

Pēdējos divus gadus pērnās vasaras augi silto laikapstākļu dēļ ir ieraugāmi un atpazīstami līdz pat novembrim, citugad salnas tos sabojā un tad tie vairs nav atpazīstami. Nozīmīgākais atradums – dzeltenās dzegužkurpītes audze – Rietumvidzemes mežos tika konstatēta 31. oktobrī. Protams, kopējo augu daudzumu un atradnes patieso lielumu grūti novērtēt, tāpēc šeit būs jāatgriežas ziedēšanas laikā. Tomēr jau tagad sugas aizsardzībai ir izveidots laukums.

Sūna zaļā divzobe Dicranum viride 25.10.2021.

FOTO: Latvijas valsts meži

Ziemas sākumā, kamēr nav uzsnidzis, labi saskatāmas visas sūnas un ķērpji, bet, izveidojoties sniega kārtai, ieraugāmas ir tikai tās sugas, kas aug uz dzīviem kokiem vai sausokņiem. Viens no krāšņākajiem šī gada atradumiem ir ķērpis – asinssārtais mikoblasts (Mycoblastus sanguineus) Ainažu apkārtnē, kur tas auga netālu no citiem reti sastopamiem ķērpjiem – zvīņainās telotrēmas (Thleotrema lepadinum), kaķpēdiņu artonijas (Arthonia leucopellea) un parastā plaušķērpja (Lobaria pulmonaria.)

Ja pārējie ķērpji konstatēti aizsargājamā biotopā, kur noteikts mežsaimnieciskās darbības aizliegums, tad mikoblasts atrasts uz nogabala robežas netālu no sagatavotas cirsmas. Tajā bija iekrituši lieli bērzi, uz kuriem mikoblasts auga 2-3 m augstumā, ko uz stāvoša koka būtu grūti pamanīt. Lai nodrošinātu mikoblasta aizsardzību, atradnes tuvumā esošajā cirsmā saglabājamo koku grupa pārvietota uz nogabala robežu, lai atradnē saglabātu esošo mikroklimatu. Nozīmīgākie atradumi tiks publicēti LVM ikgadējā Vides pārskatā.

Parastais plaušķērpis Lobaria pulmonaria kopā ar sūnu gludo nekeru Neckera complanata labi pamanāmi arī ziemā 11.2021.

FOTO: Latvijas valsts meži

Ikviena nozīmīga aizsargājama biotopa pamatuzdevums ir nodrošināt dzīves vidi dažādām organismu grupām, kas, savstarpēji sadarbojoties, un mijiedarbībā ar vides reljefu, mitrumu un augsnes sastāvu veido nozīmīgu daļu no kopējā ekoloģiskā tīkla valstī.

Seko mums arī Instagram un TikTok – uzzini visu pirmais!  

Tagad mēs esam arī Telegram!