Kopumā septiņi onkoloģijas pacienti, izmisuma mākti, iesūdzējuši tiesā valsti, lai saņemtu nepieciešamās zāles slimības ārstēšanai. Valsts apmaksā tikai tās zāles, kas ir kompensējamo zāļu sarakstā, bet tās ne vienmēr pacientam ir atbilstošas. Līgas Pumpuriņas cīņa ar valsti ir bijusi tik mērķtiecīga, ka cerība saņemt valsts atbalstu ir parādījusies arī citiem onkoloģijas pacientiem.
Pēc Līgas stāstītā, Latvija apmaksā ļoti lētu ķīmijterapiju. Jauniem cilvēkiem to neiesaka, jo tad nevar būt bērnu. Līgai ir 28 gadi. Mūsdienīgs medikaments esot "Besremi". Atšķirībā no Lietuvas un Igaunijas mūsu valsts kompensējamo zāļu sarakstā tas nav atrodams, un mēnesī tas izmaksā vidēji 3000 eiro.
"Latvija tevi nostāda tādā situācijā, ka tu jau par to diagnozi tā nesatraucies un tā nedomā, bet tu jau satraucies par tiem medikamentiem, tas tāds trakākais.
Tu īsti pat nevari pārdzīvot, izsāpēt to diagnozi, tās esamību, jo tevi iemet tādā ritenī. Tu cīnies tālāk un meklē tos medikamentus," stāstīja Pumpuriņa.
Viņa pastāstīja, ka pacienti mēdz zāles iegūt nelegāli. Tās vedot gan no Krievijas, gan no Ukrainas. "Mums tās zāles kaut kāda pensionāre nopērk aptiekā, tad mēs [dabūjam) caur kaut kādiem tālbraucējiem. Tad mums ir kāds cilvēks, kas ved ar lidmašīnu. Lielumu ved no Krievijas. Krievijā to vienu poti mēs nopērkam pa 50 eiro, un reāli man tā pote tagad der gandrīz uz mēnesi. Bet Latvijā tā pati pote – 250 eiro," klāstīja paciente.