Saskaņā ar 15. gadsimta ceļvedi raganu medībās šīs sievietes, kas savu dvēseli atdevušas velnam, spējušas likt dzimumlocekļiem izgaist, un dažas pat tos turējušas ligzdās kā mājdzīvniekus un "barojušas" ar graudiem, vēstī medijs "Vice".

Kopš neatminamiem laikiem vīrieši allaž ir bijuši jutīgi par "sava dārguma" drošību un veselību. Ilgi pirms tam, kad kā soda mērs tika ieviesta kastrācija, vīriešu dzimumlocekļus apdraudējis kas daudz šausminošāks — raganas zagušas fallus un "pieradinājušas" tos kā mājdzīvniekus.

Vispopulārākā vēstures liecība par šo praksi ir Heinriha Krāmera 15. gadsimta raganu medību rokasgrāmata "Malleus Maleficarum". Vēsturnieki šo manuskriptu vērtē kā smieklīgu, bet pret sievietēm naidīgi noskaņotu tekstu, jo tā dēļ neskaitāmas melnajā maģijā apsūdzētas sievietes tikušas nonāvētas. Grāmatā "The Salem Witch Trials Reader" Frānsisa Hila Krāmera garadarbu raksturo kā "vienu no biedējošākajām un nepatīkamākajām grāmatām, kas jebkad ir sarakstītas".

"Malleus Maleficarum" ir pārpildīts ar neracionālām šaubām par sieviešu seksuālajām tieksmēm — kā folkloriste Moira Smita atzīmē savā disertācijas darbā "Penis Theft in the Malleus Maleficarum": "Daudzi raganām piedēvētie noziegumi bija saistīti ar seksualitāti: pārošanās ar velniem, abortu veikšana, neauglības izraisīšana, kā arī seksuālo attiecību aizkavēšana laulāto starpā."

Viduslaikos tika uzskatīts, ka raganām piemīt dažādas maģiskas dzimumlocekļu pazudināšanas spējas, no kurām draudīgākā bijusi spēja pilnībā atvilt vīrišķo kopulācijas orgānu.

Pēc Smitas teiktā, "Malleus Maleficarum" sīki izklāsta trīs konkrētu gadījumu izpēti, kuros raganas maģiski atņēmušas vīriešiem locekļus.

Pirmie divi gadījumi vienkārši ir saistīti ar vīriešu dzimumorgāniem, kurus paslēpusi kāda maģiska ilūzija — raganas "var atņemt vīrieša svarīgāko orgānu," rakstīja Heinrihs Krāmers, "patiesi, nevis nogriežot to no cilvēka ķermeņa, bet gan noslēpjot to ar maģiju."

Trešajā pārskatā tiek pieminēta parādība, ka raganas peņus turējušas kā mājdzīvniekus un "barojušas" savus "mīluļus" ar graudiem: "Ko lai mēs domājam par tām raganām, kuras kaut kādā veidā masveidā atņem locekļus — divdesmit vai trīsdesmit — un ievieto tos kopā putnu ligzdās vai krātiņos, kur tie pārvietojas kā dzīvas radības, ēdot auzas vai citus graudus? To ir redzējuši daudzi, un par to tiek runāts. Mēdz teikt, ka to visu dara velns un melnā maģija."

Krāmers ir arī aprakstījis kāda cilvēka centienus atjaunot savu pazudušo locekli. Pēc viņa teiktā, nabaga kastrētais puisis "piegājis pie kādas raganas", kas viņam likusi "uzkāpt noteiktā kokā, kur bijusi ligzda, kurā bijuši daudz locekļu, un ļāva paņemt jebkuru, kas viņam patika". Diemžēl viņš ticis atraidīts pēc tam, kad mēģinājis izvēlēties īpaši brangu locekli, jo "tas piederējis draudzes priesterim".

Koks, kurā mīt vai pat aug locekļi, viduslaikos nebija nekas neparasts

2010. gada publikācijā, kas lasāma žurnālā "Journal of Sexual Medicine", vēsturnieks Johans J. Matelers norāda: "Laikā no 13. gadsimta beigām līdz 16. gadsimta sākumam falla koks bija diezgan izplatīta parādība. Pēc viņa pētījumiem, dzimumlocekļu koki uzplauka visā Eiropā: 14. gadsimta franču manuskriptā ir divi attēli, kuros mūķenes novāc dzimumlocekļus no kokiem; 15. gadsimta sākuma kokgriezumā, kas pašlaik glabājas muzejā Vācijā, ir attēlota sieviete, kas plūc dzimumlocekļus no koka zariem, kamēr viņas mīļotais pētī vulvas koku; un Nīderlandē atrastā dekoratīvā nozīmītē "attēlots, kā pāris mīlējas zem falla koka".

2000. gadā arheologi atklāja īpaši iespaidīgu falla koka liecību: masīvu 13. gadsimta sienas gleznojumu, kas atrodas Toskānā. Tajā attēlots koks, kas klāts ar vīriešu dzimumorgāniem, kuri ir "nesamērīgi lieli un... nepārprotami uzbudinātā stāvoklī". Pie cēlā koka saknēm stāv astoņas sievietes, no kurām divas, šķiet, cīnās par dzimumlocekli, un viena ar nūju mēģina notriekt citu dzimumlocekli no zara.

Toskānas studiju centra direktors Džordžs Ferzoko norāda, ka iespaidīgais sienas gleznojums ir "senākais mākslas darbs, kurā sievietes tiek attēlotas kā raganas", atsaucoties uz seno Toskānas folkloru par raganām, kas turējušas dzimumlocekļus gūstā ligzdās.

"Malleus Maleficarum" Krāmers raksta: "Visas burvestības nāk no miesas iekāres, kas sievietēs ir nepiesātināma." Ja autora teiktais ir taisnība, tad tas liek uzdot pārliecinošu jautājumu: ja peņi augtu kokos, vai kādam būtu vajadzīgi vīrieši?