Klāt gada nogale, kurā daudzi no mums izvērtē savu dzīvi un izvirza mērķus nākamajam gadam. Neatkarīgi no tā, vai tā ir apņemšanās dzīvot veselīgāku dzīvi, vairāk sportot vai atteikties no gaļas, šī sajūta pēc Ziemassvētku pārmērībām mudina mūs sākt jauno gadu ar vislabākajiem nodomiem, cerībā sagaidīt "labāku dzīvi".
Viens no lielajiem ikgadējā janvāra solījumu plusiem ir tas, ka tas liek mums apzināt savus trūkumus un vājās vietas, un "uzfrišināt" tik ļoti nepieciešamo paškontroli. Lankašīras universitātes psiholoģijas pasniedzēja Sandija Manna raidsabiedrībai BBC stāsta, ka mācīšanās kontrolēt savu ķermeni, prātu un uzvedību ir galvenā pieaugšanas sastāvdaļa – no uz sevi vērsta mazuļa ir jāizaug par pašpietiekamu pieaugušo, kurš ir pilnībā atbildīgs par saviem darbiem un uzvedību, tāpēc jo īpaši apņemties kaut ko nākamajam gadam ir aicināti bērni un jaunieši.
Mērķu noteikšana un to ievērošana var būt noderīga neatkarīgi no paša mērķa - to izvirzīšana jaunietim palīdz plānot, saprast, ka dažu lietu sasniegšana prasa laiku, un attīstīt "stingru raksturu" - spēju pieturēties pie kaut kā, pat ja tas šķiet grūti sasniedzams.
Labs veids, kā mudināt savu jaunieti realizēt jaunus mērķus ir, rādot piemēru. Ir daudzi vecāki, kuri ir izlēmuši par labu kopīgiem ģimenes mērķiem, taču Manna vērš uzmanību, ka "solījums pret solījumu", kā piemēram, "ja tu katru nedēļu sakārtosi savu istabu, tad es atmetīšu smēķēšanu" nav īsti piemēroti.