Pk, 12.08.2022.
Apkopojums ⟩ Ārkārtas situācija, FFP2 respiratoru un paštestu izmantošana. Par ko vienojās koalīcija?
Norādes par 2m distances ievērošanu Dekoratīvās mākslas un dizaina muzejā. Foto: Paula Čurkste/LETA
Ārkārtas situācija, FFP2 respiratoru un paštestu izmantošana. Par ko vienojās koalīcija?
Facebook Telegram Draugiem Twitter Whatsapp
Comments 45

Covid-19 omikrona paveida izplatības dēļ Latvijā izsludināto ārkārtējo situāciju pagarinās līdz 28. februārim, otrdien, 4. janvārī pēc valdošās koalīcijas partiju sadarbības sanāksmes informēja Ministru prezidents Krišjānis Kariņš (JV). Ziņu medijs "Apollo.lv" piedāvā apkopojumu par partiju sadarbības sanāksmē izskatītajiem jautājumiem.

Video: Preses konference pēc koalīcijas partiju sadarbības sanāksmes

Koalīcija sēdē kopumā atbalstīja Veselības ministrijas "Omikrona scenāriju", kas paredz:

  • Pagarināt ārkārtas situāciju līdz 28. februārim.
  • Iepriekš plānoto un nozaru prasīto atvieglojumu vietā saglabāt esošo drošības režīmu.
  • No auduma maskām pāriet uz medicīniskām maskām un augsta riska vietās uz FFP2 respiratoriem.
  • Plašāk lietot paštestus.
  • Meklēt risinājumus vakcinācijas pienākumam visiem par 60 gadiem vecākiem iedzīvotājiem.
  • Pēc Eiropas parauga ieviest Latvijā vakcinācijas sertifikātu derīguma termiņu no 15. februāra - pieci mēneši vakcinācijai ar "Janssen", deviņi mēneši citām vakcīnām.

Veselības ministrs Daniels Pavļuts uzsver, ka, situācijai pasliktinoties, Veselības ministrijas ieskatā, pieaugot saslimušo skaitam virs 3000 dienā, Covid-19 hospitalizācijai virs 800 un esot darbības nepārtrauktības apdraudējumam kritiskās nozarēs, var nākties ātri lemt par turpmākiem pasākumiem.

Pašreiz spēkā esošais rīkojums par ārkārtējās situācijas izsludināšanu paredz, ka tā ir spēkā līdz 11. janvārim. Vēl pirms gadumijas Veselības ministrija (VM) izteica aicinājumu ārkārtējo situāciju pagarināt par vismaz trim vai četrām nedēļām, bet tagad koalīcijas partijas vienojušās to pagarināt līdz pat februāra beigām.

Premjers skaidroja, ka valstī pamatā paliks spēkā pašlaik noteiktie ierobežojumi, tomēr tiks pastiprinātas prasības saistībā ar masku valkāšanu, vakcinācijas sertifikātu derīguma termiņu, kā arī tiks paplašināta testēšana.

Valdība plāno noteikt prasību publiskās vietās obligāti lietot medicīniskās sejas maskas vai respiratorus. Pašlaik iedzīvotāji drīkst izmantot arī vairākkārt lietojamās auduma sejas maskas.

Plānotas arī izmaiņas attiecībā uz vakcinācijas pret Covid-19 sertifikātu derīguma termiņiem pakalpojumu saņemšanai un ceļošanai, tomēr izmaiņas neattieksies uz darba pienākumu veikšanu. Vakcinācijas sertifikātiem paredzēts noteikt deviņu mēnešu derīguma termiņu, savukārt personām, kas saņēmušas "Johnson& Johnsnon" vakcīnu, tas būs īsāks jeb pieci mēneši.

Preses konferencē veselības ministrs Daniels Pavļuts (AP) atzīmēja, ka 4. janvārī koalīcijā tika atbalstīts VM pirms mēneša rosinātais priekšlikums - 15.februārī "iedarbināt" jaunu sertifikātu derīguma termiņu sistēmu. Tiem, kuriem 15. februārī apritēs pieci mēneši no "Johnson& Johnsnon" vakcīnas saņemšanas brīža, būs jāveic balstvakcinācija, pretējā gadījumā viņu sertifikāti vairs nebūs derīgi. Citu vakcīnu ražotāju devu saņēmušajiem būs dots laiks deviņi mēneši kopš sākotnējās vakcinācijas, teica Pavļuts.

Covid-19 testēšanu plānots paplašināt īpaši privātajā sektorā.

Par ārkārtējās situācijas pagarināšanu vēl būs jālemj Ministru kabineta sēdē, kā arī lēmums jāpārstiprina parlamentā.

Pēc Kariņa vārdiem, doma, ka demokrātiska valsts ar ierobežojumu palīdzību varētu pilnībā pārvarēt Covid-19 izplatību, nav iespējama - tam nepieciešama arī katra sabiedrības locekļa individuāla iesaiste. Viņš pauda, ka pieeju ieviest stingrus "lokdaunus" arī mazāku saslimstības uzplaiksnījumu gadījumā izvēlējusies tikai Ķīna, kamēr, piemēram, Eiropā, tostarp Latvijā, esot izvēlēta pieeja pēc iespējas neaizskart indivīda tiesības un ekonomisko attīstību, cik tas ir iespējams.

"Mēs cenšamies [cīnīties pret Covid-19] nevis ar ierobežojumiem kā galveno ieroci, bet ar cilvēka aizsardzību kā galveno ieroci. Un mēs - cilvēki - varam sevi individuāli aizsargāt, uzņemdamies individuālu atbildību, proti, vakcinējoties, valkājot maskas un testējoties. Tā stratēģija, kāda tā ir bijusi izstrādāta agrāk, turpinās arī šodien un arī uz priekšdienām tas tā arī būs," teica Kariņš.

Valdības vadītājs domā, ka iemesli, kādēļ cilvēki arvien saslimst ar Covid-19, esot saistīti ar pamata drošības pasākumu neievērošanu, nevakcinēšanos, kā arī faktu, ka vīruss ir ļoti lipīgs.

Ministru prezidents uzsvēra, ka sabiedrībai ir svarīgi mainīt domāšanu un apzināties, ka valsts visu neierobežos, tā vietā esot jāsaprot katram sava paša atbildība.

"Mēs tagad ieejam omikrona vilnī nevis ar domu, ka mēs vilni apturēsim, slēdzot visu kā Ķīna, bet mēs tam vilnim tiksim cauri, ja mēs katrs individuāli uzņemsimies atbildību un pildīsim savus individuālos pienākumus, domājot, kā mēs varam sevi pasargāt,"

izteicās Kariņš.

Jau vēstīts, ka VM iepriekš Operatīvās vadības grupas (OVG) formātā izteica aicinājumu ārkārtējo situāciju pagarināt par vismaz trim vai četrām nedēļām. VM pauda nostāju, ka pašlaik epidemioloģiskās drošības prasību mazināšana nav iespējama.

Ministrija rosināja noteikt papildu drošības nosacījumus, piemēram, medicīnisko masku vai FFP2 respiratoru lietošanu, darbinieku obligātu testēšanu kritiskajās nozarēs, maksimāli turpināt attālinātu darbu, veikt papildu testēšanu ar paštestiem pakalpojumu saņemšanai, piemēram, amatieru sportā, koru un deju kolektīvos.

Ministrijai tika uzticēts aktualizēt drošas darba vides rekomendācijas.

Ieraksts sēdes protokolā liecināja, ka, uzklausot ziņojumu par Covid-19 omikrona celma paveida izplatību Latvijā, ministriju pārstāvji un sociālie partneri netika atbalstījuši būtisku papildu drošības pasākumu ieviešanu.

Koalīcijā diskutē par iespēju noteikt pienākumu vakcinēties visiem par 60 gadiem vecākiem iedzīvotājiem

Koalīcijā ir sākušās diskusijas par iespēju noteikt pienākumu vakcinēties pret Covid-19 visām personām, kas ir sasniegušas 60 gadu vecumu, 4. janvārī pēc koalīciju veidojošo partiju sanāksmes paziņoja veselības ministrs Daniels Pavļuts (AP).

Politiķis izteicās, ka vakcinācijai Covid-19 omikrona paveida kontekstā "ir īpaša vieta". Pēc viņa vārdiem, iedzīvotājiem jāapzinās, ka arī omikrona paveida dēļ Latvijas slimnīcās primāri nonāks un mirušo starpā lielākoties būs tieši nevakcinētie gados vecākie cilvēki.

Patlaban Latvijā ir vēl ap 100 000 senioru vecumā virs 60 gadiem, kuri nav vakcinējušies pret Covid-19, atzīmēja ministrs un uzsvēra, ka epidemioloģiskās drošības uzlabošanai nepieciešams vakcinēt vēl vismaz 50 000 šīs vecuma grupas iedzīvotāju.

Koalīcijas partiju sanāksmē notikusi diskusija par iespēju šai riska grupai noteikt pienākumu vakcinēties un par konkrētiem risinājumiem, kā to praktiski īstenot, tomēr par to diskusija vēl turpināsies.

Lūgts pastāstīt vairāk par šo ieceri, Pavļuts skaidroja, ka partiju sanāksmē 4. janvārī izskanēja daudz un dažādi viedokļi. Koalīcija esot vienota nostājā par to, ka jāatrod veids, kā savakcinēt vēl vismaz 50 000-60 000 nevakcinēto senioru, kuri nav saņēmuši nevienu poti pret Covid-19. Tas pat esot svarīgāks uzdevums par balstvakcinācijas veicināšanu, jo tam ir lielāka ietekme uz dzīvību glābšanu, uzsvēra veselības ministrs.

Konkrētu risinājumu, kā mudināt šīs grupas iedzīvotājus vakcinēties, koalīcija vēl nav pieņēmusi, jo speciālistiem esot jāizvērtē praktiskās iespējas ieviest kādus pasākumus, kas ļautu šo lēmumu padarīt ne tikai par "deklaratīvu, bet iedarbīgu". "Vēl ir darbs priekšā," noteica Pavļuts.

Līdzīgas idejas par senioru vakcinēšanu koalīcijā ir izskanējušas arī iepriekš, bet soļi obligātas vakcinācijas virzienā līdz šim nav tikuši sperti.

Koalīcija vienojas ļaut arī vecākajiem bērniem sportot iekštelpās ar skolās veikto testu negatīvajiem rezultātiem

Valdošās koalīcijas partijas ir vienojušās mainīt prasības un atļaut arī vecākajiem bērniem sportot iekštelpās, izmantojot skolās veikto Covid-19 testu negatīvos rezultātus, žurnālistiem pēc partiju sanāksmes sacīja Nacionālās apvienības (NA) pārstāvis, Saeimas deputāts Jānis Dombrava.

Pēc Dombravas vārdiem, aizvadītajos mēnešos esot varēts novērot tendenci, ka daudzi vecāki savus bērnus vedot trenēties uz kaimiņvalstīm, kas noteikti neesot drošs risinājums un, viņaprāt, padara epidemioloģisko situāciju daudz nedrošāku. Par šādu situāciju sūkstījās arī NA Saeimas deputāts Romāns Naudiņš, kurš pērn bija vienīgais no valdošās koalīcijas deputātiem, kam tika liegta dalība parlamenta darbā, jo viņš netika uzrādījis Latvijā atzītu Covid-19 sertifikātu.

Dombravas skatījumā, ja skolās paštesti jāveic vairākas reizes nedēļā un tie ir negatīvi, tad neesot īsti argumentu, kāpēc bērni nevar sportot iekštelpās. Tas arī esot pamata arguments tam, kāpēc koalīcija 4. janvārī lēmusi precizēt šīs normas.

Arī Jaunās konservatīvās partijas līderis Jānis Bordāns uzskata, ka līdzšinējie ierobežojumi attiecībā uz bērnu sportu bijuši "pārspīlēti". Pēc viņa rīcībā esošās informācijas, svētku laikā daudzi latvieši izceļojuši uz ārzemēm, lai tur vadītu aktīvās sporta gaitas, un pat esot bijušas Latvijas sporta komandas, kuras Lietuvā rīkojušas sporta sacensības un treniņus.

Arī Dombravam esot informācija, ka bija vērojama tendence, ka bērnus regulāri ved trenēties ārpus valsts, bet tie bērni, kuru vecāku rocība to neļāva darīt, netrenējās, "viņu veselība pasliktinājās un sporta iemaņas zuda".

"Tas ir precizējošs grozījums, kuru, es domāju, ka varējām ieviest jau agrāk," piebilda NA deputāts.

Pašreizējais regulējums nosaka, ka sporta treniņos telpās var piedalīties bērni no 12 gadu vecuma ar vakcinācijas vai pārslimošanas sertifikātu, savukārt jaunākiem bērniem pietika ar negatīvu Covid-19 testu izglītības iestādes skrīninga ietvaros. Šāda prasība bija noteikta, jo bērniem no 12 gadu vecuma jau ilgāku laiku ir pieejamas iespējas vakcinēties pret Covid-19, kamēr jaunākiem bērniem šādas iespējas ir parādījušās tikai ap gadumiju.

Vienas klases izglītojamie vienas treniņgrupas ietvaros arī pašlaik var sportot ar negatīvu Covid-19 testu izglītības iestādes skrīninga ietvaros.

Savukārt ārā sportot var gan bērni ar vakcinācijas vai pārslimošanas sertifikātu, gan skolēni ar negatīvu Covid-19 testu.

Par jauniem ierobežojumiem piedāvā lemt, ja Covid-19 gadījumu skaits pārsniegs 3000 dienā un pacientu skaits slimnīcās - 800

Valdībai par jauniem ierobežojumiem Covid-19 apkarošanai būtu jālemj, ja Covid-19 jauno gadījumu skaits pārsniegs 3000 dienā, bet saslimušo skaits slimnīcās pārsniegs 800 pacientu, šodien pēc valdošās koalīcijas partiju sadarbības sanāksmes šādu nostāju pauda veselības ministrs Daniels Pavļuts (AP).

Pēc politiķa domām, stingrāki pasākumi būtu jāievieš, izpildoties trim parametriem. Pirmais signāls būtu inficēto skaita pieaugums, proti, ja dienā jauno Covid-19 gadījumu skaits pārsniegs 3000. Otrs signāls būtu slimnīcu noslodze - ja stacionēto skaits sasniegs 800 un draudēs tuvoties 1000, tad jālemj par jauniem ierobežojumiem.

Savukārt trešais būtiskais faktors būtu pazīmes, ka nozarēs draud iestāties kritisks darbinieku trūkums masveidīgas saslimstības dēļ.

Par šo koalīcija gan neesot šodien runājusi - tā esot Veselības ministrijas pozīcija, piebilda ministrs.

Ziņu medijs "Apollo.lv" atgādina, ka šie lēmumi ir konceptuāli. Visus lēmumus valdībai vēl jāapstiprina Ministru kabineta sēdē.

Tēmas
Aktuālākās ziņas
Jaunākās ziņas
Nepalaid garām
Uz augšu