Francijā atklāts jauns kovida paveids - kas par to ir zināms un vai būtu jāraizējas līdzīgi kā ar omikronu? (41)

Foto: AFP / Scanpix
Apollo.lv
CopyTelegram Draugiem X Whatsapp

Jaunā gada sākumā pasaulē parādījās ziņa par jaunu Covid-19 paveidu. Otrdien, 4. janvārī, mediji visā pasaulē sāka ziņot par Francijas variantu. Paveids, kas zināms arī kā B.1.640.2 variants, faktiski pirmo reizi tika konstatēts gandrīz pirms diviem mēnešiem. Vai sabiedrībai par šo paveidu vajadzētu uztraukties līdzīgi kā par omikronu? Ziņu aģentūra "Euronews" apkopojusi informāciju, kas par šo paveidu līdz šim ir zināms.

Tāpat kā omikrona gadījumā, joprojām tiek apkopoti dati un pierādījumi, taču sociālajos tīklos jau izplatījusies dezinformācija par Francijas paveidu. Kāda ir patiesība par B.1.640.2?

Kur atklāja jauno Covid-19 variantu?

Jauno variantu pirmo reizi atklāja Francijā - Marseļā esošās IHU Mediterranee Infekciju centra ekspertu komanda. Kopumā 12 pacientiem no Francijas dienvidu reģiona tika konstatēts pozitīvs Covid-19 tests ar "netipisku kombināciju".

B.1.640.2 faktiski tika atklāts pirms omikrona, un pirmie gadījumi tika konstatēti jau novembra sākumā, dažas nedēļas pirms 24. novembrī Dienvidāfrikā tika celta trauksme par omikronu.

Speciālisti uzskata, ka pirmais ar Francijas paveidu inficētais cilvēks bija kāds ar kovidu vakcinēts vīrietis, kurš atgriezās Francijas dienvidos no Kamerūnas apmeklējuma. Pēc atgriešanās mājās viņam turpmākajās dienās attīstījās Covid-19 gaita. Tests uzrādīja, ka viņš ir inficējies ar B.1.640.2 variantu jeb vēlāk nodēvēto Francijas paveidu.

Ar ko Francijas paveids atšķiras no omikrona?

Pētnieki uzskata, ka šim vīrusa celmam ir aptuveni 46 mutācijas. Salīdzinājumam - omikrona paveidam ir aptuveni 50 mutāciju; aptuveni 36 no tām ir aminoskābju izmaiņas vīrusa pīķa proteīnā, 23 no šīm mutācijām ir novērotas arī citos kovida variantos.

Epidemiologus un virusologus visā pasaulē satrauc tieši vīrusa pīķa proteīns, jo tam ir būtiska nozīme, kā organisms konstatē un reaģē uz vīrusu.

Cilvēka imūnsistēma strādā, lai ražotu, atpazītu un aizsargātos pret pīķa proteīniem. Ja aminoskābes proteīnā ir izmainītas vai dzēstas, cilvēka organismam - un vakcīnām, kas ievadītas cilvēka organismā, - ir daudz grūtāk aizsargāties un cīnīties pret vīrusu.

Vai būtu jāraizējas par jauno paveidu?

Atšķirībā no delta un omikrona varianta, kurus Pasaules Veselības organizācija (PVO) ātri vien atzina par "satraucošiem variantiem", tas, kas pagaidām zināms par B.1.640.2, nav pietiekams, lai zinātnieku aprindās radītu nopietnas bažas.

Lai Francijas paveidu iekļautu potenciāli bīstamo variantu sarakstā, PVO ir jābūt drošai un, balstoties uz pētījumiem, varētu pierādīt, ka šis variants ir kaut kādā mērā izplatās straujāk nekā iepriekšējās mutācijas, kas var izraisīt smagāku saslimstības gaitu inficētajiem cilvēkiem vai arī spēj izvairīties no vakcīnām.

Pētnieki skaidro, ka vīrusa varianti ir izplatīta parādība, un nākotnē, visticamāk, būs vēl daudz citu kovida celmu. Tas gan nenozīmē, ka speciālisti apstāsies pie Francijas paveida izpētes.

Kāpēc eksperti apšauba Francijas paveida bīstamību?

Līdz šim brīdim PVO un Eiropas Slimību profilakses un kontroles centrs (ECDC) nav izdevuši nekādus norādījumus par jauno variantu. Tomēr tiek ziņots, ka Francijas paveida dēļ ir sarosījušies vairāki interneta lietotāji, kas sākuši aktīvi izplatīt dezinformāciju.

Vairāki mikroblogošanas vietnes "Twitter" lietotāji, tostarp daži plašsaziņas līdzekļu pārstāvji, uzskatīja, ka saslimstība ar jauno variantu strauji pieaug, taču šī informācija nav apstiprinājusies.

Piemēram, franču žurnālists Vinsents Glads publicēja ziņu, atsaucoties uz kādu Taizemes medicīnas ziņu vietni, ka Francijā ir konstatēti vairāk nekā 900 Francijas paveida gadījumu un ka tas jau ir izplatījies arī Apvienotajā Karalistē.

Eksperti gan ātri paspēja kliedēt satraukumu, kas saistīts ar ziņojumiem par šo variantu.

Piemēram, Londonas Imperiālās koledžas Infekcijas slimību departamenta virusologs Toms Pīkoks, "šim vīrusam [B.1.640.2] bija labas izredzes radīt nepatikšanas, bet tas neīstenojās (vismaz, cik mēs varam spriest...)". 

Pīkoks tviterī arī norāda, ka ilgā laika posmā ir veiktas tikai 20 ģenētiskās sekvences B.1.640.2, salīdzinot ar vairāk nekā 120 000 omikrona gadījumiem, par kuru bija zināms īsāku laiku.

6. janvārī intervijā raidījumam "Rīta panorāma" arī Rīgas Stradiņa universitātes Infektoloģijas katedras vadītāja profesore Ludmila Vīksna izteicās, ka jaunais Francijas vīrusa paveids tika konstatēts vēl pirms omikrona paveida. Ņemot vērā, ka kopš novembra šis paveids faktiski nav izplatījies, šobrīd tas speciālistu vidū nerada bažas.

Jau aizvadītajā jūlijā Francijas valdības zinātniskās padomes vadītājs Žans Fransuā Delfrasī prognozēja, ka šoziem varētu parādīties kāds jauns Covid-19 paveids. Viņš gan toreiz piebilda, ka nevar paredzēt ne sekas šādam pavērsienam, nedz arī to, vai tas būs bīstamāks.

Komentāri (41)CopyTelegram Draugiem X Whatsapp
Aktuālākās ziņas
Nepalaid garām
Uz augšu