Par 2022. gada ģeovietu izraudzītas Krustalīča un Kraukļa klintis pie Daugavas

Daugava.

FOTO: Edijs Pālens/LETA

Biedrība "Ziemeļvidzemes ģeoparks", popularizējot ģeoloģiju un ģeoloģiskos dabas veidojumus, par Latvijas 2022. gada ģeovietu izraudzījusies Krustalīča un Kraukļa klintis pie Daugavas, informē biedrības vadītājs Dainis Ozols.

Ģeovietu izvirzīšanā un balsošanā par astoņām izvirzītajām ģeovietām piedalījās 59 ģeologi un ģeoloģijas interesenti.

Ozols informē, ka klintis stiepjas vairāk nekā kilometru garos posmos abos Daugavas krastos - gan Vidzemes pusē, gan Sēlijā.

Daugavā šajā posmā ir Pļaviņu HES ūdenskrātuves uzpludinājums un bijušā, līdz 40 metrā dziļā, kanjona klintis pašlaik ietver upi kā nepieejamas divus līdz četrus metrus augstas sienas. Vertikālās kraujas ir šodienas Latvijas ainavai neparastas un izcili ainaviskas. Tomēr aplūkojamas gandrīz tikai no upes puses - vai nu braucot ar laivu, vai ziemā - no ūdenskrātuves ledus. Vidzemes pusē dolomīta klintis var aplūkot arī Klintaines applūdušajos karjeros.

Klintis veido no senās devona jūras nogulumiem veidojušies ieži - gan plātņaini, gan kavernozi dolomīti, kas ietver fosilās atliekas un interesantus minerālus veidojumus.

Ģeoloģijas zinātnei šā Daugavas posma klintis ir nozīmīgas kā augšējā devona Daugavas svītas īpaši raksturīgu iežu atsegumi (stratotips) un arī kā slāņu tektoniskas deformācijas vieta (Krustalīča fleksūra).

Dabas skaitīšanas gaitā dolomīta klintis ir uzkartētas kā Eiropas savienības īpaši aizsargājamas dzīvotnes - karbonātiski pamatiežu atsegumi, kur joprojām sastopamas retās mūru un plūksnu sīkpapardes un citi klinšu augi, piebilst Ozols.

Gada ģeovietas nosaukums tiek piešķirts ar mērķi pievērst sabiedrības uzmanību Latvijas īpašajiem ģeoloģiskajiem veidojumiem un to problēmām, sniegt par tiem informāciju, rosināt vietas tālāku izpēti, atjaunošanu, sakopšanu un labiekārtošanu.

Biedrība plāno, ka publisks izglītojošs pasākums, veltīts Latvijas 2022.gada ģeovietai, notiks septembra nogalē, kad pasaulē atzīmē ģeoloģiskā mantojuma dienu. Tradicionāli šā pasākuma laikā notiek gada ģeovietas apskate un speciālisti stāsta par ģeovietas ģeoloģiju un citām dabas vērtībām, kā arī notiek informācijas stendu atklāšana.

Latvijas gada ģeovietas izvirzīšanu atbalsta Latvijas Universitātes (LU) Ģeogrāfijas un Ģeoloģijas nodaļas, LU Muzeja Ģeoloģijas kolekcijas, Dabas aizsardzības pārvalde, Latvijas Petroglifu centrs, pārgājienu uzņēmums "Spectūrisms". Tiks uzrunātas un iesaistītas arī abos krastos esošās Aizkraukles un Jēkabpils novadu pašvaldības.

Redaktors iesaka