"Tolerances laiks ir beidzies." Ar šādiem vārdiem dienu pēc traģiskā ugunsgrēka nelegāli izveidotajā hostelī Merķeļa ielā, cīņu pret nelikumīgajām naktsmītnēm uzsākt solīja Rīgas mērs Mārtiņš Staķis (AP) un visas atbildīgās institūcijas. Nu jau kopš traģēdijas, kurā dzīvību zaudēja deviņi cilvēki pagājis teju gads un nelegālie hosteļi atsākuši piedāvāt lētas naktsmājas un atbildīgie dienesti ātri pārtraukt to darbību joprojām nespēj, vēsta TV3 Ziņas.
Pēc traģiskā ugunsgrēkā nelegālajā hostelī Merķeļa ielā, solītās nozares izmaiņas izpalikušas. Nelegālas vairs puslegālas naktsmītnes turpina uzņemt viesus, neviens tās ātri slēgt nespēj.
Merķeļa ielas 8. nama mansarda stāva divi dzīvokļi, kuros atradās patvaļīgi ierīkots hostelis, aizdegās pērn 28. aprīļa naktī. Jau nākamajā dienā, galvaspilsētā tika uzsākta aktīva cīņa pret šādām naktsmītnēm, īsā laikā slēdzot vairāk nekā 20 nelegālu hosteļu. Atbildīgās institūcijas solījās strādāt, lai vēlreiz šāda traģēdija neatkārtotos, taču realitāte ir cita.
Taču realitāte ir tāda, ka nelegāli ierīkotas naktsmītnes joprojām viesus Rīgā turpina uzņemt. Piemēram, šajā namā atrodas pat divi hosteļi. Par tiem zināms arī pašvaldībai, inspektori apsekošanu veikuši jau trīs reizes, taču tāpat, kā tas bija pirms Merķeļa ielas traģēdijas, iekšā telpās neviens ielaists netika.
To, ka mazākā apmērā, taču nelegāli hosteļi joprojām ir, atzīst arī Rīgas domes pilsētas attīstības departamentā, kura paspārnē tagad būvvalde atrodas. Problēmas to darbību pārtraukt ir tās pašas, kas vēl pirms traģēdijas.
"Ir tā situācija, ka vienu mēs konstatējam, citi rodas vietā.
Ja mēs šodien aizejam uz kādu objektu un konstatējam, ka tur ir patvaļīga darbība, būvinspektors sagatavo administratīvo aktu, kurā liedz ekspluatāciju. Un viņš ir adresēts, teiksim, Jānim. Tad nākamajā dienā vai pēc nedēļas tur īpašnieks vairs nav Jānis, bet ir Kārlis vai Pēteris," saka RDPAD Būvobjektu kontroles nodaļas vadītāja vietniece Aija Meļņikova.
Un šādos gadījumos viss atkal esot jāsāk no jauna. Būvvaldē arī uzskata, joprojām trūkst normatīvā regulējuma, kas tiem ļautu strādāt efektīvi. Piemēram, nekur tā arī neesot definēts, kas īsti ir hostelis. Šobrīd vadoties pēc pašu izstrādātām definīcijām.
"Kādā priekštelpā ir administrators, ir kases aparāts, tās ir tās lietas pēc kurām varētu konstatēt, ka tas nav vienkārši dzīvoklis," norāda RDPAD pārstāve.
To, ka problēmu būtu gan neuzskata Ekonomikas ministrija, kuras paspārnē pēc traģēdijas tapa informatīvais ziņojums. Tajā secināts – regulējums ir pietiekams, lai šādu objektu darbību pašvaldība apturētu.
"Šobrīd nav šķēršļu, lai varētu efektīvi veikt uzraudzību un nepieļautu šādu nelikumīgo hosteļu pastāvēšanu. Jo jau šobrīd nedrīkst telpas ekspluatēt, pretēji lietošanas mērķim.
To var darīt un nav nepieciešami grozījumi, lai nepieļatu šādas traģēdijas atkārtošanos," saka EM Būvniecības politikas departamenta direktore Olga Feldmane.
Ministrijā arī uzsver, būvvaldei likumiskas tiesības hostelī iekļūt arī ar varu. Tādēļ neizprotams, kādēļ vairākkārt objektu apsekojot, taču paliekot ārā, šī iespēja nav izmantota, ļaujot darboņiem turpināt strādāt. Izrādās, būvvaldei bažas par tiesu darbiem.
Video: TV3 Ziņas sižets
