Tas tiks pievienots Valsts kancelejai – iestādei, no kuras centru pirms desmit gadiem izdalīja. Tolaik Pārresoru koordinācijas centru pieteica gluži kā superministriju – premjeram pakļautu iestādi, kas stāvēs pāri atsevišķu ministriju interesēm un skatīsies uz valsts attīstību kopumā.

Latvijas Televīzijas raidījums “de facto” ziņo, ka premjera Krišjāņa Kariņš (JV) šādu ceļu izvēlējies, uzskatot, ka nepieciešams stiprināt PKC funkcijas un to var izdarīt vēl ciešākā sazobē ar Valsts kanceleju, respektīvi – kļūstot par daļu no tās. Līdz ar to tiktu stiprināta arī pati Valsts kanceleja. Savukārt, ja līdz šim PKC virzītos dokumentus un idejas turpmāk virzītu Valsts kanceleja un tās direktors, tiem būtu jau cits svars, uzskata premjera birojā.

“Par ietekmi jāteic, ka tagad Valsts kanceleja ir tā, kas organizē Ministru kabineta darbu, Valsts sekretāru sanāksmes. Protams, tajā brīdī, kad Valsts kancelejas direktors ir tas, kurš vada Valsts sekretāru sanāksmes, viņam ir arī ir cits svars lēmumu pieņemšanā attiecībā uz dažādiem pārresoru koordinācijas jautājumiem, ko mēs jau tagad redzam,” raidījumam saka Ministru prezidenta biroja vadītājs Jānis Patmalnieks.

Nacionālais attīstības plāns, valsts uzņēmumu pārvaldīšanas un citi jautājumi bijuši tās uzmanības lokā. Šai iestādei tika uzticēts vadīt ekspertu komandu, kurai bija jāgatavo padomi valdībai kovid krīzes pārvaldīšanai. Beidzās tas gan ar demaršu. Tagad centram jāgatavo priekšlikums par tās likvidēšanu un iekļaušanu Valsts kancelejā. Reformas piedāvājums bija jāsagatavo šonedēļ, bet PKC beigtu pastāvēt līdz ar nākamā gada sākumu. Šobrīd PKC strādā 23 cilvēki un tās atlīdzību budžets ir aptuveni miljons eiro.

Idejas labas, bet pietrūka ietekmes – šādu viedokli “de facto” saklausa vairākkārt, kad tiek runāts par PKC likvidēšanu un tā uzdevumu atdošanu Valsts kancelejai. Savulaik to izveidoja kā premjeram pakļautu iestādi, lai caur to vienoti vadītu valsts attīstības jautājumus.

Lūk, ko pirms desmit gadiem (20.11.2011.) teica viena no PKC kā atsevišķas iestādes izveidošanas autorēm, 11.Saeimas deputāte Lolita Čigāne (V): “Noteikti ir tā, ka šāda centra darbība, ja tā būs sekmīga, ko neviens nevar garantēt, viņa valsts pārvaldei ietaupīs naudu, jo viņa liks ministrijām un nozaru cilvēkiem un tajā strādājošiem ierēdniem un nozari regulējošām institūcijām un organizācijām strādāt saskaņotāk – viena mērķa un kopējas valsts attīstības vārdā.”

Jau pirms deviņiem gadiem PKC piedāvāja centralizēt valstij piederošo uzņēmumu kapitāldaļu pārvaldīšanu. Izdevās panākt, ka valsts uzņēmumus jāpārvalda pēc vienotām vadlīnijām. Taču līdz centralizētai pārvaldīšanai netika – ne toreiz, ne 2020.gadā, kad pie šī jautājuma atgriezās.

Un, kā es jau teicu, mēs redzam, ka tas process tāds revolucionāri pakāpenisks būs. Pārskatot, uzlabojot pakāpeniski daudzas lietas pārvaldībā, saglabājot šo konkurētspēju, uzstādot skaidrus mērķus valsts kapitālsabiedrībām un stingri ar viņiem strādājot,” saka PKC vadītājs Pēteris Vilks.

Šobrīd valsts uzņēmumu kapitāldaļu turētāji ir atbildīgo ministriju vadoši ierēdņi. Pirms pusotra gada izstrādātais piedāvājums paredzēja, ka kapitāldaļas nodos vienās rokās, piemēram, šim mērķim veidotā uzņēmumā. Lai gan apņemšanās to izdarīt ierakstīta valdības deklarācijā, tomēr centra piedāvātais risinājums valdībai iegūla atvilktnēs.

Baltijas Korporatīvās pārvaldības institūta Latvijas pārstāvniecības vadītājs Andris Grafs uzskata, ka PKC pietrūcis līderības lielo jautājumu virzīšanā. “Pārresoru koordinācijas centram varētu būt lielāka loma uzstājīgāk argumentēt un skatīties, kāda varētu būt tā ietekme kopumā uz ekonomiku, kopumā uz pārvaldības kvalitāti, ko politiķi nav izmantojuši vai nav uzklausījuši un nav saredzējuši, ka Pārresoru koordinācijas centrs varētu būt tāds, kura ieteikumos liek ieklausīties, un līdz ar to tā rezultāta nav.”

Savukārt pēc asiem iebildumiem no tieslietu ministra puses nobremzēja arī vienotas iestādes (ar filiālēm visā Latvijā) izveidi bērnu emocionālās un psihiskās veselības attīstībai. Uzdevumu to veidot PKC saņēma no šīs pašas valdības.

Tieslietu ministrija iebildumos norādīja – centrs nav bērnu tiesību aizsardzības sistēmas subjekts.

(..) To varēja darīt arī Pārresoru koordinācijas centrs, bet mums ir tā - es skatos uz jautājumiem arī kā jurists. Protams, mēs nevaram vienkārši uz revolucionārās sirdsapziņas pamata arī darīt jebko, mums ir jāskatās, ko mums noteic likums. Ja mēs ilgtermiņā liekam iekšā kādu uzdevumu kādai valsts pārvaldes iestādei, tad šis uzdevums viņai ir jādeleģē caur likumu,” saka Tieslietu ministrijas parlamentārā sekretāre Ilona Kronberga.

PKC veiksmīgāk gājis ar Nacionālā attīstības plāna rakstīšanu. Vadoties pēc tā, tiek sadalīti Eiropas fondu miljardi. Šo procesu uzrauga Saeimas Ilgtspējīgas attīstības komisija. Tā nākamnedēļ plāno sasaukt sēdi, lai izvaicātu iesaistītos par iestādes reorganizēšanas plāniem. “Ir ārkārtīgi svarīgi, lai valsts pārvaldē būtu cilvēks - vārds un uzvārds, kurš būtu konkrēti atbildīgs par šī Nacionālā attīstības plāna Izveidošanu, īstenošanu, uzraudzību un koordināciju. Un tas nevar būt cilvēks, kurš vienlaicīgi vēl atbild par vēl desmit vai 100 lietām. Tas nevar būt Valsts kancelejas vadītājs,” uzskata komisijas vadītājs Vjačeslavs Dombrovskis.

Vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministrs Artūrs Toms Plešs, kura vadītā ministrija strādā ar dažādiem attīstības plāniem, saka: “Raudzīsimies, kas būs šis sagatavotais rīcības virziens, ko Valsts kanceleja piedāvās arī valdībai lemšanai - gan par šo funkciju sadalījumu, kā tas izskatīsies un kādi būs šie pienākumi un to, sadale. Jo jebkurā gadījumā - pārnozaru koordinācija, savstarpējā sadarbība būs nepieciešama arvien vairāk.”

Vēl nesen, Valsts kontrole, revidējot valsts uzņēmumus, Ministru kabinetam ieteica tieši stiprināt PKC lomu kapitālsabiedrību pārvaldīšanā, ne to likvidēt. Valsts kontrolieris norādīja, ka šobrīd PKC ir rekomendējoša iestāde, bez plašākām pilnvarām.