"Pedagogu vidū novērojama trauksme." Eksperti brīdina, ka tuvojas mirklis lemt par attālinātām mācībām
Ilustratīvs attēls. Foto: Melinda Nagy/Shutterstock
"Pedagogu vidū novērojama trauksme." Eksperti brīdina, ka tuvojas mirklis lemt par attālinātām mācībām
Facebook Telegram Draugiem Twitter Whatsapp
Comments 16

Pagājušas divas nedēļas, kopš skolēni atgriezušies mācību iestādēs no ziemas brīvlaika. Līdz ar atgriešanos klātienes mācībās arī koronavīrusa izplatība pamatīgi augusi - palielinās inficēto vai kontaktpersonas statusu ieguvušo bērnu skaits, otrdien, 18. janvārī, ziņo LTV raidījums "Rīta panorāma". Ziņu medijs "Apollo.lv" sazinājās ar vairākiem ekspertiem, lai noskaidro, vai, viņuprāt, nepieciešams pāriet uz attālinātām mācībām.

Nedēļā no 10. līdz 14. janvārim visvairāk attālināti mācījās Rīgas un Daugavpils valstpilsētas skolu skolēni, sasniedzot gandrīz sešus procentus no visiem pamatizglītības ieguvējiem, mikroblogošanas vietnē "Twitter" otrdien, 18. janvārī, informē Izglītības un zinātnes ministre Anita Muižniece (JKP). Vairāki "Apollo.lv" uzrunātie eksperti komentē klātienes mācību procesu.

"Pedagogu vidū novērojama trauksme, un šobrīd ir ļoti grūti nodrošināt kvalitatīvu mācību procesu,

atklāj Latvijas Izglītības vadītāju asociācijas (LIVA) valdes priekšsēdētājs Rūdolfs Kalvāns.

Proti, vienlīdz kvalitatīvi strādāt ar jauniešiem, kuri atrodas klasē, un vienlaicīgi nodrošināt to pašu arī tiem, kuri savukārt atrodas mājās, jo ir kontaktpersonas.

Ja pirms tam individuālos gadījumos bija iespējams to izdarīt, tad šobrīd tas ir tik lielā masveidā, ka kļūst gandrīz vai neiespējami to normāli nodrošināt,"

Kalvāns min, ka slimības uztvere, protams, ir individuāla, taču trauksme Latvijā kopumā noteikti ir palielinājusies, ņemot vērā pēdējo mēnešu notikumus.

"Es domāju, ka vēl nav pienācis brīdis lemt par attālināta mācību procesa startu. Taču diemžēl jāatzīst, ka šis mirklis tuvojas," atzīst Kalvāns.

Par turpmāko mācību procesu Kalvāns akcentē, ka daudzos gadījumos iestāde lems par visas klases atrašanos attālināti, lai vienoti un kvalitatīvi vadītu mācību procesu. Tas, protams, rada nepatiku un neapmierinātību ģimenēs, kur jaunieši ir vakcinēti.

"Tāpēc es saku - šis ir kompromisu laiks. Ģimenēm jāsaprot, ka arī vakcinētais puika paliks mājās un strādās attālināti.

Mēs mēģinām informēt sabiedrību un vecākus par to, ka būs daudz kompromisu," norāda Kalvāns.

"Profesionālā ikdiena kļūst arvien sarežģītāka. Ir problēmas ar vakancēm, gan pedagogi, gan viņu atvases slimo, kas nozīmē, ka jāatrodas karantīnā un darba pienākumus nevar veikt. Vecāki ir pārguruši,"

norāda Latvijas Izglītības un zinātnes darbinieku arodbiedrības (LIZDA) priekšsēdētāja Inga Vanaga.

Par situāciju izglītības iestādēs Vanaga piebilst, ka pedagogu saslimstība palielinās, kas savukārt palielina slodzi tiem, kuri ir veseli un turpina darbu:

"Es aicinātu sabiedrību neaizmirst, ka pedagogu trūka jau pirms Covid-19 pandēmijas. Jauno prasību dēļ daļa pārtrauca darbu, kas rada slogu tiem, kas ir palikuši strādāt.

Lūdzu censties saprast, ka nav kas strādā, arī pats pedagogs sasirgst." 

"Lūgtu situācijas vērtēt individuāli,"

attiecībā uz aktuālo jautājumu par mācību norisi klātienē vai attālināti norāda Vanaga.

"Aicinātu sabiedrību nenosodīt pedagogus, censties iedziļināties un kopā meklēt risinājumus. Tas ir jāiztur, citam citu atbalstot!" uzsver Vanaga.

"Mācību norise klātienē viennozīmīgi paaugstina risku, kā arī veicina straujāku slimības izplatību,"

pauda Rīgas Stradiņa universitātes (RSU) Sabiedrības veselības un epidemioloģijas katedras vadītājs, profesors Ģirts Briģis, taču uz jautājumu, vai būtu ieteicams pāriet uz attālināto mācību procesu, norāda:

"Klātienes mācības palielina inficēšanās risku, bet vai riski ir samērojami ar sociāliem jautājumiem un izglītības kvalitāti, tā, protams, ir politiķu izšķiršanās."

Profesors min, ka līdz šim ir darīts maksimālais, lai nodrošinātu epidemioloģisko drošību mācību iestādēs - gan maskas, gan testēšana.

"Mums jāsaprot, ka attiecībā uz bērniem šīs rekomendācijas, protams, strādā daudz sliktāk. Bērni savā komunikācijā un uzvedībā, protams, ir bērni un šādi ierobežojumi strādā slikti. Ja viņi ir kopā, tad viņi ir aktīvi un komunicē, kā arī apmainās vīrusiem."

"Pilnīgi visām skolām pāriet uz attālinātām mācībām pašlaik nav pamata," preses konferencē pēc valdības sēdes otrdien, 18. janvārī, norādīja Slimību profilakses un kontroles centra (SPKC) Infekcijas slimību riska analīzes un profilakses departamenta direktors Jurijs Perevoščikovs.

Viņš uzsvēra, ka SPKC atbalsta klātienes mācības, ievērojot visus epidemioloģiskās drošības pasākumus, proti, regulāru testēšanu, pareizu sejas masku lietošanu, telpu vēdināšanu un distancēšanos.

Taču gadījumos, kad ir daudz saslimušo skolēnu un skolotāju, skolas vadība var pieņemt lēmumu par pāreju uz mācībām attālināti.

"Protams, ir dažas skolas, kurās ir saslimuši tik daudzi skolotāji, ka vairs nav iespējams nodrošināt mācību procesu," norādīja Perevoščikovs.

Arī veselības ministrs Daniels Pavļuts (AP) piebilda, ka pāreja uz attālinātām mācībām varētu notikt tikai galēji augstas Covid-19 izplatības dēļ. Viņš pauda cerību, ka pie tik nopietniem ierobežojumiem sabiedrībai atkal nevajadzēs atgriezties.

"ReTV" ziņo, ka, strauji pieaugot pedagogu saslimstībai ar vīrusu, parādās raizes, ka varētu pārtraukt ne tikai klātienes mācības, bet arī attālinātās. Skolotāju trūkumu atzinušas vairākas pašvaldības, norādot ka gaida rīcības soļus no Izglītības un zinātnes ministrijas (IZM). 

Lai mazinātu aizvien pieaugošo saslimstību ar koronavīrusu, visa Valmieras sākumskola no pirmdienas, 17. janvāra, uz divām nedēļām mācības organizē attālināti. Skola katru dienu saņem jaunas ziņas par pozitīviem Covid-19 gadījumiem bērnu vidū, un inficējušies ir vismaz astoņi pedagogi. 

"Šobrīd skolotāji slimo, slimība ir ļoti agresīva, redzam, ka īsā laika periodā bērni, kuri bijuši kontaktā, arī saslimst. Tas vārds visu laiku pastāv, ka ir vieglāk, vieglāka saslimšana, bet es nepiekritīšu.

Vismaz mūsu pieredzē esam novērojuši, ka šiem cilvēkiem ir ļoti slikti, viņiem ir galvas sāpes, visi pārējie simptomi, līdz ar to kaut kāda strādāšana attālināti ir pilnībā izslēdzama,"

norāda Valmieras sākumskolas direktors Mārtiņš Vētra.

Saslimstība ar Covid-19 ļoti strauji izplatās arī Ogres novadā. Tur karantīnā atrodas gandrīz 90 klases. Situācija mainās ik pa stundai, un jau nākamnedēļ pedagogu trūkuma dēļ varētu būt problēmas nodrošināt mācības arī attālināti, ReTV norāda Ogres Izglītības pārvaldes vadītāja Inga Škapare.

"Katru dienu ir informācija par kādu atkal no jauna saslimušu pedagogu. Tā dalīšana pusei attālināti, pusei klātienē nu gandrīz vairs nav iespējama, jo skolotāji slimo,"

atklāj Škapare.

Tikmēr Liepājā attālinātais mācību darbs uz nedēļu noteikts divās skolās. Izglītības pārvaldes vadītāja Kristīne Niedre-Lathere ReTV skaidro, ka aizvien bēdīgāka aina iezīmējās tieši šīs nedēļas sākumā. Slimo gan bērni, gan arī pedagogi.

"Ja ir saslimstība un arī pašsajūta ir slikta, tad nav variantu, tad ir darba nespējas lapa un skola meklē mācību priekšmetos aizvietojošo skolotāju. Uz kādu periodu konkrētais mācību priekšmets var arī izkrist no apguves zonas,"

norāda Niedre-Lathere.

Izglītības un zinātnes ministre Anita Muižniece, apkopojot datus par attālināto mācību izmantošanu vēl aizvadītajā nedēļā, ReTV Ziņām rakstiski norāda - dažādos novados esot atšķirīgs saslimstības līmenis, un atbildība jāuzņemas pašvaldību iestādēm.

"Tas nozīmē, ka racionālākais risinājums ir ļaut pašvaldībām lemt, kontrolēt attiecīgā reģiona izglītības iestādes.

Runājot par bažām, ka vīrusa izplatība varētu radīt pedagogu trūkumu, jau vairākkārt esmu uzsvērusi dažādus risinājumus, piemēram, pārplānojot mācību procesu, veidojot blokstundas, mācot skolēnus pēc moduļu sistēmas u.tml. Daudzas skolas to jau veiksmīgi ir darījušas un dara," skaidro Muižniece.

Bērnu saslimstība ar Covid-19 norit vieglā formā

"Bērni ASV vecumā līdz pieciem gadiem šī gada janvārī nonākuši slimnīcā četras reizes biežāk, salīdzinot ar pērnā gada datiem. Taču bērni vecumā līdz 17 gadiem - divas reizes biežāk,"

skaidro profesors Ģirts Briģis.

Bērnu klīniskās universitātes slimnīcas (BKUS) ārsti uzsver, ka pārsvarā bērni ar Covid-19 slimo vieglā formā un var ārstēties mājās. Ja bērns ir saguris, apgrūtināta elpošana, nedzer, atsakās no ēdiena, nekavējoši ir jāmeklē ārsta palīdzība. Vecāki var saņemt arī attālinātas ārstu konsultācijas.

Samazināts izolācijas un mājas karantīnas laiks skolās un bērnudārzos

Skolēni un pirmsskolas izglītības iestāžu bērni, kuri noteikti kā kontaktpersonas, mājas karantīnā atrodas desmit dienas vai turpina apmeklēt izglītības iestādi, ja septiņas dienas katru dienu tiek veikts izglītības iestādes organizēts antigēna tests. Atsākot apmeklēt izglītības iestādi, nav nepieciešams uzrādīt laboratoriskās testēšanas rezultātu vai ārsta izziņu.

Skolēni un pirmsskolas izglītības iestāžu bērni, kuri inficējušies ar Covid-19, var atsākt apmeklēt izglītības iestādi 8. dienā, ja pēdējo 24 stundu laikā nav bijuši slimības simptomi. Atsākot apmeklēt izglītības iestādi, nav nepieciešams uzrādīt laboratoriskās testēšanas rezultātu vai ārsta izziņu.

Šie grozījumi rīkojuma "Par ārkārtējās situācijas izsludināšanu" ir spēkā no otrdienas, 18. janvāra.

Tāpat valdība otrdien, 18. janvārī, pieļāva izņēmumu attiecībā uz skolēniem, kuri skolā varēs turpināt vilkt valsts nodrošinātās auduma maskas. Pārējā sabiedrība no 25. janvāra publiskās vietās drīkstēs lietot tikai medicīniskās maskas vai ne zemākas klases kā FFP2 respiratorus bez vārsta.

Līdz 12 gadu vecumam bērni varēs visur vilkt auduma maskas, bet lielākiem bērniem auduma maskas būs atļauts lietot tikai skolā un sabiedriskajā transportā.

Tēmas
Aktuālākās ziņas
Jaunākās ziņas
Nepalaid garām
Uz augšu