T, 17.08.2022.
"Attālinātais darbs nenozīmē, ka darbiniekam ir brīvdiena vai atvaļinājums." Pašmāju eksperte par pandēmijas ietekmi uz darba tirgu
Foto: Preechar Bowonkitwanchai/ Shutterstock
"Attālinātais darbs nenozīmē, ka darbiniekam ir brīvdiena vai atvaļinājums." Pašmāju eksperte par pandēmijas ietekmi uz darba tirgu
Facebook Telegram Draugiem Twitter Whatsapp
Comments 11

Pandēmijas laiks ir manāmi izmainījis darba tirgu dažādos aspektos - vakcinācijas sertifikāti, darba organizācija, uzskati par attālināto darbu un prestižajām profesijām. Par šiem un citiem jautājumiem ziņu medijs "Apollo" vaicāja Latvijas personāla vadīšanas asociācijas valdes priekšsēdētājai Evai Selgai.

Prasība pēc vakcinācijas sertifikāta manāmi ietekmē darba tirgu. Eksperte uzsver, ka šī nav tikai darba ņēmēju problēma, bet tas skar arī darba devējus. Cilvēki meklē dažādus risinājumus – daudzi uzņēmumi ir samazinājuši ražošanas apjomu, turpretī darbinieki pārkvalificējas vai meklē darba iespējas līdzīgā nozarē.

"Darbaspēka deficīts ir visu laiku un teikt, ka tieši pandēmijā tas ir ārkārtīgi palielinājies, nevar," saka Eva Selga.

Viņa uzsver, ka augsti kvalificēti speciālisti īpaši trūkst būvniecībā un IT jomā.

Izmaiņas darba organizācijā

"Attālinātais darbs nenozīmē, ka darbiniekam ir brīvdiena vai atvaļinājums. Tas ir darbs no mājām, ne no biroja, – to tad arī ir jāuztver kā pilnvērtīgu darbu," stāsta eksperte.

Laikā, kad attālinātais darba režīms bija jaunums, cilvēki to daļēji uzskatīja par atvaļinājumu, cerot reizē paspēt apdarīt gan darba pienākumus, gan risināt ģimenes problēmas un uzkopt māju. Tad gadās tādi amizanti atgadījumi, kurā vadītājs dienas vidū meklē darbinieku, taču viņš ir aizgājis sēņot, jo viņam ir attālinātais darbs no mājām.

LPVA valdes priekšsēdētāja uzsver, ka, pandēmijai ieilgstot, darbinieku izpratne un attieksme pret attālināto darbu pamazām mainās. Tāpat arī pandēmija ir ļāvusi izvērtēt, vai attālinātais darbs kā strādāšanas forma konkrētajam cilvēkam ir piemērota.

Gan darba organizācija, gan vadības stils pandēmijas apstākļos kardināli atšķiras. Vadītājiem īsā laikā bija jāiemācās, kā attālināti vadīt visus procesus, kuri iepriekš notika klātienē, – vadīt sapulces, saliedēt komandu, vadīt darba intervijas, dot uzdevumus, novērtēt katra darbinieka sniegumu un uzmundrināt tos, kuri paši ar visu netika galā.

"Cilvēki darba intervijās šobrīd aktīvi interesējas, vai darbs norisināsies klātienē vai attālināti," stāsta Eva Selga.

Darba devējiem ir jārēķinās ar dažādām darbinieku vēlmēm. Būs vieni, kuri izvēlēsies strādāt tikai no mājām, citiem katru dienu būs nepieciešams klātienes kontakts ar kolēģiem, un vēl ir trešā darba ņēmēju grupa, kas izvēlas "jaukto" modeli - dažas dienas nedēļā strādāt attālināti un dažas no mājām.

Latvijas personāla vadīšanas asociācijas valdes priekšsēdētāja Eva Selga
Latvijas personāla vadīšanas asociācijas valdes priekšsēdētāja Eva Selga Foto: Eva Selga/ Personīgais arhīvs

Priekšplānā izvirzās komunikācija un darba rezultāts

Šādos apstākļos būtiska nozīme ir savstarpējai komunikācijai. Eksperte uzsver, ka darba devējam un darba ņēmējam jāvienojas par sadarbības principiem.

Tā kā attālinātā darba apstākļos vadītājam ir grūti izkontrolēt padoto darbā pavadītās stundas, tad šobrīd notiek darbinieka vērtējums pēc sasniegtā rezultāta, nevis ieguldītajām stundām.

Vērtējums pēc sasniegtā rezultāta izraisa to, ka ir cilvēki, kuri attālinātajā darba režīmā strādā daudz ilgākas stundas, tādēļ Eva Selga norāda, ka pašiem darbiniekiem ir jānosaka savas robežas.

"Ienākot IT tehnoloģijām mūsu dzīvē, robeža privātā dzīve – darbs pamazām izzūd," saka Eva Selga.

Šobrīd e-pastus var saņemt telefonā jebkurā diennakts laikā, tādēļ, ja, piemēram pulksten 19 vakarā ir saņemta ziņa no darba devēja, ir jāizvērtē, vai uz to nekavējoties atbildēt, tāpat arī ar ziņām, kuras pienāk brīvdienās. Lai tādas situācijas nerastos, ir iepriekš jāvienojas ar kolēģiem un darba devēju par komunikāciju ārpus darba laika un jānovelk robežas. Tāpat arī jāizvērtē, vai savs darbs ir atkarīgs no kolēģu iepriekš paveiktā vai otrādi.

Tāpat šādā darba vidē ir svarīga savstarpējā uzticēšanās. Vadītājam ir jābūt pārliecinātam par to, ka darbs tiks izdarīts laikā. Būtiskas ir kopīgas sanāksmes, kur darbinieki vienlaicīgi un vienā konkrētā platformā var kopīgi pārrunāt darba lietas, apmainīties ar idejām.

Vadītājiem ir jārespektē darbinieka vēlmes un jāprot vadīt komandu, kurā cilvēki strādā dažādos režīmos un reizē var atrast laiku, lai vienuviet varētu apmainīties ar idejām. Tas Evas Selgas ieskatā būs viens no šodienas izaicinājumiem.

Izmaiņas sabiedrības uzskatos par prestižajām profesijām

LPVA Valdes priekšsēdētāja uzsver, ka attālinātais darbs ir uz palikšanu. Lai gan šāda darba forma ir pastāvējusi jau pirms pandēmijas, taču daudzi vadītāji pret to izturējās atturīgi.

"Daudzi vadītāji pret to piesardzīgi izturējās un uzskatīja, ka attālinātais darbs nav izmantojams viņu darbā, taču pandēmija parādīja, ka mēs spējam ļoti daudzās jomās strādāt attālināti," skaidro Eva Selga.

Viņa uzskata, ka šai darba formai piemīt lieliska nākotnes perspektīva.

Interesants aspekts, ko izmainīja pandēmijas laiks, ir sabiedrības redzējums par prestižajām profesijām. Iepriekš to vairāk noteica atalgojuma apmērs un nodarbošanās nozare, taču krīzes situācija fokusu pavirza nedaudz citādāk – uz to, kas ir svarīgs un sniedz sabiedrībai lielāku devumu.

"Atslēgas profesijas bija tās, kas cilvēkiem nodrošināja drošības sajūtu un izdzīvošanas minimumu," secina eksperte.

Tās izrādījās profesijas, kuras iepriekš netika uzskatītas par prestižām, - skolotāji, kuriem skolēni ir jāmāca attālināti, tirdzniecības darbinieki, kuriem jāpiegādā produkti un jāapkalpo klienti, medicīnas personāls, kas strādā ar pacientiem, un policisti, kuri sabiedrībā nodrošina kārtību.

Seko mums arī Instagram un TikTok – uzzini visu pirmais!  

Tagad mēs esam arī Telegram!  

Tēmas
Redaktors iesaka
Lasītākais šobrīd
Nepalaid garām
Uz augšu