Pēdējo dienu vētras parkos Rīgā nolauzušas gandrīz 100 kokus (2)

LETA
CopyTelegram Draugiem X Whatsapp
Stiprā vēja brāzmās nolauzts koks Viesturdārzā.
Stiprā vēja brāzmās nolauzts koks Viesturdārzā. Foto: Zane Bitere/LETA

Pēdējo dienu vētras Rīgas parkos nolauzušas teju 100 kokus, informēja SIA "Rīgas meži" pārstāve Ieva Bērziņa.

Uzņēmums uzskata, ka Rīgas mežos un parkos pēdējās vētras radījušas vienus no lielākajiem postījumiem šajā gadsimtā.

Par vienu no būtiskākajiem vēja radītajiem postījumiem uzņēmums uzskata simtgadīgās baltās apses nogāšanu. Vējš koku iegāza pilsētas kanālā šīs nedēļas sākumā. Pašlaik tiekot strādāts, lai lielo apsi izceltu no kanāla un izlemtu, kā to ilgtspējīgi izmantot.

Citi parkos kritušie koki tiks pārstrādāti malkā un zari mulčā, kas vasarā noderēs puķu dobju uzturēšanai pilsētas apstādījumos.

Atsevišķu nolūzušu koku stumbeņi un baļķi tiks atstāti parkos un dārzos. Tie kalpotu kā uzņēmuma vides izglītības programmas "Zaļā klase" izglītošanas elementi, piemēram, lai sabiedrībai skaidrotu par lielos, vecos kokos dzīvojošo putnu un kukaiņu dzīvotņu saglabāšanu un dabas daudzveidības nepieciešamību pilsētas parkos.

Tiek izvērtēta arī kritušo koku pielietošana masīvkoka solu vai labiekārtojuma elementu izveidē. Kritušo koku stumbrus "Rīgas meži" ir piedāvājis Rīgas Nacionālajam zooloģiskajam dārzam, kam nepieciešami liela izmēra dimensijas un savdabīgas formas koku bluķi un baļķi.

Tāpat ir apzināti postījumi Rīgas un Pierīgas mežos. Lielākajā daļā uzņēmuma teritorijas stiprais vējš kokus ir gāzis izklaidus. Visbūtiskāk ir cietušas Rīgas un Tīreļu mežniecības.

Pēc vētras mežniecību darbinieku pirmais uzdevums bija apzināt un likvidēt vētras sekas vietās, kur koki ir aizšķērsojuši ceļus vai arī aizlūzuši stumbri apdraud kā cilvēkus, tā arī trešo personu īpašumus. Pēc tam apzinātas vietas, kurās lauztu koku koncentrācija ir vislielākā un nepieciešamas sanitārās cirsmas.

Lai nodrošinātu mežam un dabai kopumā tik svarīgo kritalas funkciju, daudzi vēja gāztie vai aizlauztie koki pēc šādām vētrām tiek atstāti mežā. Kritalas kalpo kā dzīvotne kukaiņiem un barības bāze putniem.

"To, ka mežos ir jāatstāj kritalas, nosaka gan valsts normatīvi, gan prasa arī mežu apsaimniekošanas sertifikācijas standarti. Minimālais mežā atstājamās mirušās koksnes apjoms ir vismaz pieci kubikmetri vienā hektārā," stāsta "Rīgas mežu" dabas un vides aizsardzības speciālists Edmunds Račinskis.

Tiek izvēlēti lielāko izmēru vēja izgāztie vai drošā attālumā no ceļiem un citas infrastruktūras stāvoši sausu koku stumbri, visbiežāk priedes.

Dažādu sugu mirušie koki, kas pakāpeniski mežā sadalās, dod mājvietu un barošanās iespējas neskaitāmiem meža veselībai un ilgtspējai nozīmīgiem organismiem, kas paaugstina meža dabisko imunitāti. Saudzētie dobumainie koki piesaista ligzdošanai dažādu sugu putnus, kuri savukārt pārtiek no apkārtējam saimnieciskajam mežam bīstamiem kukaiņiem. Piemēram, dzeņi var palīdzēt ierobežot eglēs savairojušos mizgraužu kāpurus, bet dažādu sugu dziedātājputni - zāģlapsenes, vērpējus un citus.

Ņemot vērā iepriekšējo gadu neatslābstošo egļu astoņzobu mizgraužu aktivitāti, ir svarīgi līdz pavasara aktīvās sezonas sākumam egļu meža masīvus atbrīvot no svaigi gāztiem skuju kokiem, skaidro uzņēmumā. Tie nesavāktā stāvoklī var radīt optimālus apstākļus šo bīstamo meža kaitēkļu attīstībai.

Visskarbāk vētra ir skārusi Tīreļu mežniecībā esošo Ziemassvētku kauju piemiņas vietu, kur gandrīz visā mežainās kāpas garumā vairāk vai mazāk koncentrēti gāztas un aizlauztas gan egles, gan priedes. Kokmateriāls no gāztajiem kokiem tiek izmantots malkas vajadzībām, kā arī zāģmateriālu un citu koksnes produktu ražošanai.

Koki, kuru savākšana nav ekonomiski izdevīga, atbilstoši uzņēmumā noteiktai kārtībai par nelielu samaksu tiks piedāvāti apkaimju maznodrošinātajiem iedzīvotājiem.

Šīs nedēļas spēcīgais vējš un tā radītie postījumi Rīgā un Pierīgas mežos ir vieni no lielākajiem šajā gadsimtā. Iepriekš līdzīgi postījumi bija 2005.gada un 2013./2014.gadu ziemas vētrās.

Kā ziņots, Pašvaldības uzņēmuma "Rīgas meži" provizoriskā peļņa 2021.gada 11 mēnešos pārsniegusi 1,5 miljonus eiro.

Neauditētais deviņu mēnešu finanšu pārskats liecina, ka šajā laikā uzņēmuma neto apgrozījums bija 13,44 miljoni eiro jeb par 6,8% mazāks nekā pērn attiecīgajā laika posmā, bet nopelnīti 1,477 miljoni eiro. Tas ir par gandrīz par 10% jeb teju 130 000 eiro vairāk, salīdzinot ar 2020.gada deviņiem mēnešiem.

Lielākie ieņēmumi gūti no pārdotajiem apaļkokiem un zāģmateriāliem, attiecīgi - 6,53 miljoni eiro un 3,71 miljons eiro. Tāpat iestādīti 1,5 miljoni priežu, egļu, bērzu, melnalkšņu un ozolu stādi. Deviņos mēnešos izkoptas 800 hektāri atjaunoto meža platību un 360 hektāri jaunaudžu.

Komentāri (2)CopyTelegram Draugiem X Whatsapp
Redaktors iesaka
Nepalaid garām
Uz augšu