"Nekā personīga": Caur Latviju Eiropā turpinās Baltkrievijas lētā spirta imports (6)

Apollo.lv
CopyTelegram Draugiem X Whatsapp
Ilustratīvs attēls.
Ilustratīvs attēls. Foto: itor/shutterstock.com

Janvāra sākumā Lietuvā gandrīz krita valdība. Jo, pretēji ieviestajām sankcijām pret Baltkrieviju, Lietuvas dzelzceļš uz Klaipēdas ostu turpināja un arī šodien turpina vest kālija sāls kravas. Gada nogalē vēstīts par sankciju sarakstos iekļauto Baltkrievijā ražoto naftas produktu eksportu caur Latviju. Šobrīd raidījumam "Nekā personīga" zināms, ka kāds Latvijas alkohola ražotājs vērsies vairākās ministrijās, iesakot ierobežot Baltkrievijas valstij piederošās rūpnīcās ražotās spirta produkcijas ievešanu Latvijā un caur Latviju pārējā Eiropā. Tā ir būtiska rūpniecības nozare, kas Lukašenko režīmam ienes miljoniem eiro un dolāru.

Pašpasludinātais Baltkrievijas līderis Aleksandrs Lukašenko teica: "Ja viņi mūs ne tikai tramdīs, kā viņi to šobrīd dara, pavērsīs pret mums armiju, centīsies iebiedēt mūs un nolikt mūs uz izdzīvošanas robežas, ieviešot sankcijas un tā tālāk, bet pat draudēs mums, kā viņi to šobrīd dara…

Es tagad runāju kā Savienoto valstu savienības priekšsēdētājs. Mēs tad "iemauksim" tā, ka maz neliksies. Tāpēc ar mums nevajag ielaisties. Mūs nav iespējams uzvarēt."

Šos vārdus pašpasludinātais Baltkrievijas līderis šonedēļ veltīja rietumiem. Arī Latvijai. Tikmēr "TikTok" un citās vietnēs atrastos video iespējams izsekot, kā no tuviem un tāliem Krievijas reģioniem uz Baltkrieviju Ukrainas pierobežā arī šonedēļ turpina transportēt vilcienu sastāvus ar bruņutehniku. Militārie analītiķi brīdina - ja Krievijas plāns ir uzbrukt arī Ukrainas galvaspilsētai Kijevai, tas notiks no Baltkrievijas.

Krievija ir izvietojusi ap 100 000 karavīru, galvenokārt ziemeļos un austrumos. Ir bažas, ka notiks līdzīgi tam, kā Krievija anektēja Krimu 2014. gadā. Krievijas spēki ir Baltkrievijā, un ir bažas, ka tie varētu uzbrukt Ukrainas galvaspilsētai Kijevai no ziemeļiem.

Kijevā 2020. gada augustā tauta Lukašenko pateica, ka pietiek. Tomēr vēlēšanas nozagušais pēdējais Eiropas diktators spējis ar spēka struktūru stingro roku nemierus apspiest, opozicionārus vai nu arestēt, vai arī izdzīt uz ārzemēm. Līdz šiem asiņainajiem notikumiem arī Latvijā politiķi cerēja, ka starp Kremli un Eiropu Lukašenko izvēlēsies otro. Pievērām acis uz žurnālistu un politiķu arestiem, jo bija izdevīgi turpināt tirgoties, un Baltkrievijas puse to prasmīgi izmantoja.

Raidījums vēsta, ka Baltkrievijas vēstniecības Latvijā ēkas logi jau labu laiku ir tumši. Latvija ar šo valsti diplomātiskās saites ir sarāvusi, bet ekonomiski Latvija sadarbojas, un ļoti cieši.

2015. gada jūlijā Baltkrievijas Republikas prezidents parakstīja dekrētu Nr. 326 "Par Baltkrievijas alkohola holdinga izveidi". Tā nosaukums "Minsk Kristal". Zem viena jumta tiek apvienotas astoņas valstij piederošas alkohola rūpnīcas.

To pārvalda Baltkrievijas valstij piederošs koncerns "The Belarussian State Concern of Food Industry". Tas apvieno neskaitāmus pārtikas ražotājus - sākot no cukura un konfektēm, beidzot ar rapšu eļļu un zaļajiem zirnīšiem.

"Minsk Kristal" ģenerāldirektors Igors Šustovs teica: "Mūsu produkcijas eksports ir palielinājies. Mēs vedam vairāk nekā uz 30 valstīm. Strādājam visos kontinentos. Un šobrīd eksports sastāda 30 miljonus dolāru, kas nav maz."

Hodinga "Minskas Kristāls" interneta mājas lapā teikts, ka Latvijā viņus pārstāv Rīgā, Elijas ielā 21 (dažu soļu attālumā no slēgtās Baltkrievijas vēstniecības) reģistrētā SIA "Belpiščeprom". Tā ir Baltkrievijas valstij piederošā alkohola holdinga oficiālais produkcijas dīleris Eiropas Savienībā.

Kā liecina informācija Uzņēmumu reģistrā, no 2015. gada "Belpiščeprom" saimnieko šajās apjomīgajās muitas noliktavas telpās Lubānas ielā.

Firmas gada pārskatos redzams, ka tās tirdzniecības apjoms tieši 2020. gadā dubultojies. Līdz tam gadā kompānija apgrozīja 5-6 miljonus, bet 2020. gadā tie bija gandrīz 11 miljoni eiro.

SIA "Belpiščeprom" apgrozījums:

2020.gads 10,7 miljoni eiro;

2019.gads 6,35 miljoni eiro;

2018.gads 6.64 miljoni eiro;

2017.gads 5.43 miljoni eiro;

2016.gads 4.89 miljoni eiro.

Avots: Uzņēmumu reģistrs

No pagājušā gada septembra firma ievākusies vēl vienā noliktavā Mārupē. Visticamāk, tāpēc, ka tirdzniecības apjomi turpina augt.

Kā liecina raidījuma rīcībā esošā informācija, kāds Latvijas alkohola ražotājs ir nosūtījis vēstuli vairākām Latvijas ministrijām ar lūgumu ierobežot šīs Baltkrievijas valstij piederošās kompānijas darbību Latvijā.

Vēstulē teikts, ka Latvija tiek izmantota, lai lēto Baltkrievijas spirtu caur Latviju ievestu tālāk Eiropā. Tāpēc mudināts Ārlietu ministrijai ieteikt Eiropas Komisijai nākamajā sankciju paketē iekļaut arī spirta produktu ražotājus.

Vēstulē minēts, ka Lukašenko režīms subsidē ražotājus, tas tiem ļauj saražot lētu spirtu un ar to izkonkurēt Latvijas un Eiropas ražotājus. Tam piekrīt arī Latvijas ārpolitikas pētnieks Māris Andžāns.

Latvijas ārpolitikas institūta pētnieks Māris Andžāns teica: "Situācijas nav salīdzināmas, jo Eiropas Savienībā strikti noteikts, cik stingrs drīkst būt no Latvijas vai kādas citas valsts atbalsts un kurā brīdī vienkārši nedrīkst vairāk naudas dot uzņēmumiem. Un tādējādi radīta nevienlīdzīga situācija.

Baltkrievijai jāsāk ar to, ka faktiski visa ekonomika ir Krievijas subsidēta, dabasgāze subsidēta, jēlnaftas piegāde un arī atomelektrostacija, ko uzbūvēja faktiski Krievijas tehnoloģijas un ar Krievijas kredītu.

Līdz ar to būtībā visi energoresursi, arī ja Latvijas kontekstā mēs raugāmies un ne tikai Latvijas kontekstā, kā ir augušas elektrības cenas, tad Baltkrievijā lielā mērā  jau pašā pamatā rūpniecību subsidē Krievija, līdz ar to pat tādā līmenī nevar runāt par vienlīdzīgu konkurenci."

Sākumā par diviem skaļiem amata pamešanas gadījumiem. Kā šodien ziņoja valdība, no amata atbrīvoti koncerna priekšsēdētājs Aleksandrs Zabilo un Staņislavs Otisons. Viņš vadīja kompāniju "Minskas Kristāls".

Holdinga "Minskas Kristāls" un "Belpiščeprom" vadību Baltkrievijas dienesti pirms trim gadiem pieķēra kukuļņemšanā. Notika aizturēšanas. Jaunos abu kompāniju vadītājus 2019.gada decembrī savā kabinetā personīgi nozīmēja Aleksandrs Lukašenko. Un brīdināja, ka neviens korumpants netikšot saudzēts.

"Es gribu, lai jūs ņemat vērā, ka nekādas piedošanas par padoto un viņu priekšnieku korupciju nebūs. Tas ir signāls mūsu vadītājiem. Ja tavs padotais ir blēdis, tad man uzreiz rodas jautājums par tevi kā priekšnieku," teica Lukašenko.

Latvijā strādājošās firmas vienīgais valdes loceklis Aleksandrs Matijevskis neatrada laiku ar mums aprunāties.

SIA "Belpiščeprom" atbilde "Nekā personīga": "Uzņēmums SIA "Belpiščeprom" ir ļoti uzmanīgs pret savu reputāciju. No Jūsu vēstules izriet informācija, ka Jūsu rīcībā ir informācija par Latvijas uzņēmēju pārmetumiem, ka uzņēmums veic negodīgu tirgus praksi. Līdz ar to lūdzam sniegt uzņēmumam FAKTUS, kas apstiprina šo apgalvojumu. Turklāt mums ir pamats uzskatīt, ka aptuveni 70% no mūsu uzņēmuma 2020.-2021. gadā piegādātajiem spirtu saturošiem produktiem, visticamāk, vietējie ražotāji izmantojuši Latvijas iedzīvotājiem pieejamo dezinfekcijas līdzekļu ražošanā."

VID statistika rāda, ka no Baltkrievijas ievestā spirta apjoms pēdējo divu gadu laikā turpinājis pieaugt. Atlasot muitas sistēmā preces tikai ar kodu (220860), ar ko tiek apzīmēts degvīns, var redzēt, ka 2020.gadā Latvijā no Baltkrievijas ievesti 1 miljons 452 tūkstoši litru, bet 2021.gadā 2 miljoni 284 tūkstoši.

Degvīna (kods 220860) imports no Baltkrievijas:

2020.gada 1 452 391,64 litri;

2021.gads 2 284 479,54 litri.

Avots :VID

Māris Kučinskis: "Jautājums, vai situācijā, kad Baltkrievija ir šai reģionā drauds drošības ziņā, ir pareizi atbalstīt ar valūtu šos uzņēmumus, kas ved iekšā Latvijā lēto spirtu un konkurē ar mūsu uzņēmējiem vistiešākajā veidā. Nu pirmais jautājums – es domāju un ceru, ka tas uzņēmums nav sankciju sarakstā."

Vēl nav sankciju sarakstā. Latvijas uzņēmējs saka, ka sestajā paketē būtu labi arī spirtu ielikt.

"Zināmā mērā tas mazliet atgādina Latvijā slaveno olu stāstu ar ukraiņiem. Kad kāds pasaka, ka šeit ražos, bet izkontrolēt, ka tas nav vienkārši reeksports. Tā ka es noteikti būtu pievērsis uzmanību. Tas būtu tāds pozitīvais lobisms no Latvijas puses paskatīties un izpētīt šo jautājumu. Tā, godīgi sakot, man ir pirmā dzirdēšana."

Ainars Latkovskis: "Šeit ne tikai Valsts ieņēmumu dienestam, bet arī drošības iestādēm būtu jāsaprot, kas tad realitātē notiek.

Šobrīd tiek gatavoti jaunie sankciju saraksti, Latvijas uzņēmēji, kuri šobrīd nespēj konkurēt ar dempingoto cenu, kas ir radīta Baltkrievijā, saka, ka šos produktus arī vajadzētu iekļaut šajā sankciju sarakstā.

Nebūtu brīnums, jo tie citi produkti un izejvielas, kas ir noteiktas, tās noteikti atņem ienākumus Lukašenko režīmam; viņi, ko var, to arī dempingo. Tas jau arī ar tām pašām cigaretēm bija redzamas ļoti bieži. Šīs cigaretes ir ar visām akcīzes markām. Un tā nostāja Lukašenko režīmam ir - nav jau svarīgi, ka viņas tiek nopludinātas kontrabandā, citur, galvenais, ka akcīze ir samaksāta Baltkrievijā, līdz ar to šis jautājums ir drošības jautājums."

"Latvijā ir salīdzinoši jauna pieredze. Skaidrs, ir bijusi darīšana ar citu valstu sankcijām, bet nu tik tuvs, kam kaimiņš ar relatīvi lielu sadarbību – tā ir salīdzinoši jauna situācija.

Protams, Krievija bijusi un tagad Baltkrievija. Un vienmēr ir tā ar sankcijām – kur it sankcijas, tur arī ir pārkāpēji. Vai tā ir Ziemeļkoreja vai Irāna. Vienmēr ir dažādas metodes, kā to izdarīt.

Nu, šobrīd, protams, izskatās, ka ir iztrūkumi, caurumi. Līdzīgi arī Lietuvā bija liels skandāls un gandrīz krita valdība saistībā arī ar kravu pārvadājumiem. Līdz ar to arī Latvijai ir jāstrādā tālāk, lai aizlāpītu caurumus, ja tādi ir," sacīja Andžāns.

Video: "Nekā personīga" sižets

Komentāri (6)CopyTelegram Draugiem X Whatsapp
Aktuālākās ziņas
Nepalaid garām
Uz augšu