Tongas vulkāna izvirdums Peru piekrastē izraisa naftas izplūdumu

LETA
CopyTelegram Draugiem X Whatsapp
Foto: EPA/Scanpix

Peru piekrastē notikušais naftas izplūdums, kuru pirms divām nedēļām izraisīja vulkāna izvirdums tūkstošiem kilometru attālumā, ir divreiz lielāks, nekā sākotnēji tika uzskatīts, piektdien paziņoja Peru valdība.

Dažas stundas pirms šī paziņojuma Peru tiesa aizliedza Spānijas naftas kompānijas "Repsol" četriem direktoriem atstāt valsti tuvāko 18 mēnešu laikā. Naftas izplūdums notika 15.janvārī "Repsol" piederošā naftas pārstrādes rūpnīcā.

Peru vides ministrs Rubens Ramiress paziņoja reportieriem, ka saskaņā ar valsts aplēsēm jūrā izplūda 11 900 barelu naftas, nevis 6000 barelu, kā bija ziņots iepriekš.

"Repsol" apstiprināja, ka izplūdušās naftas daudzums ir lielāks, bet minēja nedaudz mazāku skaitli par ministra paziņoto.

Naftas izplūdums, kuru Peru valdība nosaukusi par "ekoloģisku katastrofu", notika, kad no Itālijā reģistrēta tankkuģa "Mare Doricum" tika izkrauta nafta Lapampiljas naftas pārstrādes rūpnīcā apmēram 30 kilometrus uz ziemeļiem no Limas.

"Repsol" paziņoja, ka tankkuģi skāra viļņi, kurus Klusajā okeānā izraisīja cunami pēc vulkāna izvirduma Tongas tuvumā.

Prokurori pavēstīja, ka okeāna straumes aiznesušas naftas izplūdumu apmēram 140 kilometrus uz ziemeļiem, un tas izraisījis vēl nenoskaidrota skaita zivju un jūras putnu bojāeju.

Simtiem vietējo zvejnieku šīs katastrofas dēļ nevarēja doties jūrā, un viņi ir rīkojuši protestus pret "Repsol".

Vides ministra vietnieks Alfredo Mamani sacīja, ka jūrā un aptuveni 20 pludmalēs ir savākti 4225 bareli naftas - nedaudz vairāk par trešdaļu no izplūdušā naftas daudzuma.

"Repsol" paziņoja, ka ir izplūduši 10 396 bareli naftas, bet 35% no šī daudzuma ir savākti.

Peru ir pieprasījusi kompensāciju no "Repsol", un kompānijai draud iespējams naudassods 34,5 miljonu ASV dolāru apmērā, pavēstīja Vides ministrija.

Kuģim "Mare Doricum" ir aizliegts iziet jūrā.

"Repsol Peru" prezidents - Spānijas pilsonis Haime Fernandess-Kuesta Luka de Tena tiek apsūdzēts kā atbildīgais par "vides piesārņošanu, kaitējot valstij", bet trīs citi šīs kompānijas administratori tiek uzskatīti par "līdzzinātājiem".

Ja kompānijas prezidentu atzīs par vainīgu, viņam var draudēt četru līdz sešu gadu cietumsods.

KomentāriCopyTelegram Draugiem X Whatsapp
Aktuālākās ziņas
Nepalaid garām
Uz augšu