"Neko mēs īsti izdarīt nevaram..." Vējš piekrastē rada izskalojumus un nogruvumus (2)

LETA
CopyTelegram Draugiem X Whatsapp
Pludmale pie Gaujas ietekas jūrā. Ilustratīvs attēls.
Pludmale pie Gaujas ietekas jūrā. Ilustratīvs attēls. Foto: Evija Trifanova/LETA

Jūrā un stāvkrasta nogāzēs sakrituši koki – šādus skatus pēdējās dienās iemūžinājis ne viens vien aculiecinieks. Krasta nobrukumi ir bijuši gan Kolkā, gan stāvkrastos Ventspils un Dienvidkurzemes novados. Laika prognozes liecina, ka Latvijas piekrastē arī tuvākajās nedēļās jārēķinās ar izskalojumiem un nogruvumiem. Kāda situācija šobrīd ir Jūrkalnes pagasta Labragā, ziņo ReTV.

Jūrkalnē joprojām ir spēcīgs vējš. Vietā, kur vasarā, piemēram, ir aptuveni 20 metru plata josla, kur cilvēki sauļojas, šobrīd ūdens viļņi atsitas pret stāvkrastu. Vietām zeme nogruvusi kopā ar visiem kokiem. Tie redzami krastā, vietām tie vēl skalojas ūdenī.

Labraga ciema iedzīvotājs Ingus Antanovičs te dzīvo jau daudzus gadus, pēc vētrām vienmēr dodas apskatīt, kā stāvkrasts mainījies. Arī šai reizē viņš ved uz vietu, kur zeme nobrukusi kādu 50 metru garā un 5-10 metrus platā joslā.

“Tas ir tāds dabīgais process, un tā tas notiksies, neko mēs īsti izdarīt nevaram. Ar betoniem mēs krastu nestiprināsim.”

Jūrkalnes pagasta pārvaldes vadītājs Guntars Reķis stāsta, ka pērnais gads bijis mierīgāks, bet šis iesācies ar vairākām vētrām. Tomēr viņš to nevērtē kā ārkārtēju situāciju, bet jau pierastu procesu, ar kuru jāsadzīvo.

“Jebkurā lielākā vējā, ko sauc par vētru, Jūrkalnes stāvkrasts mazliet cieš. Šogad vēji pūš diezgan bieži, pagājušogad bija mazāk vēja. Postījumi ir, bet tie nav tik būtiski. Jūrkalnes teritorija ir 13.8 kilometri gar jūru.

Ir vieta, kur pa pagājušo vētru vienas kāpnes aizgāja, ir kāpnes, kuras ir pagruvušas no iepriekšējās vētras, mēs pie tā esam pieraduši.”

Guntars Reķis arī uzsver, ka nogruvušos kokus atstāj, tie kļūst par stāvkrasta sargiem nākamajos lielajos vējos. Vairāk darba ir ar vētrā izskalotajiem atkritumiem. Lai tos savāktu, tiek rīkotas arī talkas. Jūras atnesto dodas apskatīt arī vietējie

Latvijā jūras krasta monitorings notiek no pērnā gadsimta 80. gadu beigām un 90. gadu sākuma. Dati liecina, ka Kurzemes piekrastē straujākās krasta izmaiņas ir novērojamas Bernātu ragā un no Liepājas ziemeļu mola līdz Šķēdei, kas aptuveni 2,5 metri gadā. Latvijas Universitātes Ģeogrāfijas un zemes zinātņu fakultātes docents Jānis Lapinskis atzīst, ka šai vietā krasta izmaiņas ir problemātiskas, savukārt citviet tas ir dabīgs process, arī Labrags, kur krasta izmaiņas ir vidēji pusotra metra gadā.

Komentāri (2)CopyTelegram Draugiem X Whatsapp
Redaktors iesaka
Nepalaid garām
Uz augšu