FOTO ⟩ "Amacone, no Latvijas prerijām, vēlas atrast līdzbiedri kļūmu un dēku pilnā dzīvē." Ulmaņlaiku "Tinder" (1)

Latvijas Nacionālās bibliotēkā jau divus gadus skatāma Periodikas lasītavas krājuma izlase ar seniem mīlas meklētāju garadarbiem - "Amora pasts". Tā iepazīstina ar daudzveidīgiem 20. gadsimta 1. pusē izdotiem mīlai un laulībām veltītiem izdevumiem - "Amora Pasts", "Precību Avīze", "Mīla, Laulība un Flirts", un citiem laikrakstiem un žurnāliem no bibliotēkas krājuma.

20. gadsimta sākumā Eiropā parādījās pirmie žurnāli un laikraksti, kas bija veltīti galvenokārt privātiem iepazīšanās sludinājumiem "precību un citos nopietnos nolūkos". Arī Latvija, tolaik Krievijas impērijas sastāvdaļa, nebija izņēmums.

FOTO: Krājuma izlase "Amora pasts" Latvijas Nacionālajā bibliotēkā

1910. gadā Rīgā iznāca žurnāla "Precību Vēstnesis" 1. numurs, iezīmējot jaunu lappusi latviešu preses vēsturē.

Vēlāk parādījās citi līdzīgi izklaidējoša satura izdevumi. Tajos līdz ar romantiskiem, asprātīgiem un lietišķiem sludinājumiem tika publicēti arī mīlestības tematikai veltīti raksti, padomi, stāsti un dzejoļi.

Pirms Pirmā pasaules kara iepazīšanās ar preses starpniecību tika uztverta kā jaunums, taču 20. gadsimta 20. gados kļuva par ierastu lietu. Šajā desmitgadē laikrakstu lappusēs sastopami visu sabiedrības pārstāvju publicētie teksti: sākot ar tirgotājiem un ierēdņiem, un beidzot ar kara invalīdiem un atraitnēm.

Tādējādi iepazīšanās sludinājumi kļuva ne tikai par vienu no pirmajiem pašprezentācijas līdzekļiem, bet arī par unikālu vēsturisko liecību, kas ļauj iegūt priekšstatu par tā laika sabiedrību.

Arī pēc simts gadiem iepazīšanās dažādos veidos un vietās ir aktuāla - tostarp LNB nereti tiek izmantota kā iepazīšanās un satikšanās vieta. Daži vissaderīgākie pāri gadu gaitā šeit atgriezušies, nu jau rīkojot greznas kāzu fotosesijas, ziņo LNB.

Krājuma izlases "Amora pasts" saturu veidojusi LNB Periodikas lasītavas galvenā bibliogrāfe fondu izpētes jomā Kristina Papule.

FOTO: Senie kungu iepazīšanās sludinājumi

Nedz vecums, nedz ārējais skaistums senlatviešiem nebija kavēklis mīlas meklējumos. Sludinājumu jūklī varēja atrast sev tīkamo pretējā dzimuma pārstāvi. Ne visi vīri bija izvēlīgi, dažiem nebija iebildumu iepazīt dāmas, kuru sirdis jau piederējušas kādam citam. "Nav izslēgtas arī atraitnes..."

Priekštečiem izdomas nav trūcis. Romantikas vadīti, 20.gs latvieši atmodinājuši sevī pat dzejniekus, mīlas jūtas kaļot rīmēs. Iekarot zelteņu sirdis vīri centās visneparastākajos veidos. Tomēr ne visi vīri izplūda dzejā. Cita pieeja bija kādam 24 gadus vecam kungam, izsakoties par sevi īsi un konkrēti: "Vecs, glīts un nerātns."

Taču dāmas nebija ar "pliku roku ņemamas", bet gan skaidri zināja ko vēlas. Ne tikai mīlu, bet arī domu apmaiņu sludinājumos meklēja sieviešu kompānija, kas sevi dēvēja par trīs kolibri putniņiem. "Viena nama, viena veikala īpašniece, trešā aizmirsta bārenīte".

Daiļā dzimuma pārstāves sludinājumos nebaidījās būt atklātas. Sevi dēvējot visdažādākajos vārdos - nebēdnieces, nopietnās meičas vai vienkārši latviešu skuķes. Dažas izcēlās ar īpašu godīgumu atklājot, ka ir visnesmukākā un nabadzīgākā meiča Jelgavā.

Kungi šajā ziņā mēdza vairāk piepušķot sevi raksturojot kā patīkama izskata solīdus vecpuišus. Kāds vecpuisis sevi pat dēvēja par diženu tēva dēlu. Savukārt citi izplūda poētismos – kluss kā jūras dziļums.

Tomēr gan vīriešu, gan sieviešu sludinājumos bija manāmas ilgas pēc precībām. Kāda dāma izteica savas vēlmes skaidri un gaiši "Nopietni precēties gribas!" Citas preciniekiem piesolīja dažādas mantas – govis, zirgus, pilnu pūru kleitu un pat klavieres.

Pašas dāmas sludinājumos minēja: "Pēc abpusējas saprašanās ceļš uz dzimtas sarakstēm neizslēgts." Taču arī kungi nebija nekādi plānā galdiņa urbēji, bet uzreiz ķērās pie lietas, sludinājumos konkrēti izskatot savas vēlmes: "Mērķis laulība."

FOTO: Senie dāmu iepazīšanās sludinājumi