T, 28.09.2022.

Latvijas gēnu pētniekiem uzdāvināta miljonu vērta tehnika no Ķīnas firmas, ko ASV mediji vaino pacientu datu zagšanā

Apollo.lv
Latvijas gēnu pētniekiem uzdāvināta miljonu vērta tehnika no Ķīnas firmas, ko ASV mediji vaino pacientu datu zagšanā
Facebook Telegram Draugiem Twitter Whatsapp
Comments 6
Foto: Evija Trifanova/LETA

Par Satversmes aizsardzības biroja (SAB) darbu publiski zināms maz. SAB izvērtē, kurām amatpersonām var dot pielaidi valsts noslēpumam. Būvkompānijām piešķir un arī kādu problēmu gadījumā atņem industriālās drošības sertifikātus. Šis dokuments būvniekiem ļauj piedalīties darbos, kad tiek būvētas vai remontētas ēkas, kurās jānodrošina pastiprinātas drošības procedūras, ziņo raidījums "Nekā personīga".

SAB arī palīdz ķert spiegus un nodarbojas ar ārējo izlūkošanu. Saeimas kuluaros vēl pirms jaunā direktora apstiprināšanas runāja, ka starp vairākām Latvijas drošības iestādēm notiek stīvēšanās par iespējamu funkciju pārdali. Tomēr par iepriekš sludināto vismaz vienas partijas plānu Valsts drošības dienestu apvienot ar SAB, politiķi šobrīd vairs nerunā.

Upes, Invalīdu un Hospitāļu ielas rajons – bijušā kara hospitāļa teritorija. Jau vairākus gadus tiek gatavoti apjomīgi pārbūves darbi. Te taps Tieslietu ministrijas iestāžu komplekss. Un uz šejieni pārcelsies arī Satversmes aizsardzības birojs.

Industriālās drošības sertifikāti

Šobrīd Latvijā ir maz uzņēmumu, kas var celt šādas paaugstinātas drošības ēkas. Bez SAB izsniegtā industriālās drošības sertifikāta projektētāji, būvuzraugi vai būvfirmas, nevar piedalīties, piemēram, jaunā Liepājas cietuma vai Latvijas robežpunktu būvdarbos.

Tikko kā parādījās aizdomas par tā saucamo Būvnieku karteli, sertifikāts tika apturēts teju visām lielajām kompānijām. Pēc skandāla īpašo atļauju SAB piešķīris tikai nedaudz vairāk kā 10 komersantiem.

Būvnieki saka - sevišķi slepenās ēkas sastāda nelielu daļu no visa būvniecības tirgus, bet sekas pēc masveida sertifikātu anulēšanu ir jūtamas.

Pielaides noslēpumam

Otrais publiskus skandālus raisošais SAB darbs ir amatpersonu izvērtēšana pirms atļaut tām piekļūt valsts noslēpumam. Kopš 2018.gada vasaras atteikuma gadījumā amatpersonas var vērsties tiesā. Līdz tam biroja lēmumu varēja pārsūdzēt tikai ģenerālprokuroram.

Šādi no amata nācās šķirties Iekšlietu ministrijas valsts sekretārei Ilzei Pētersonei-Godmanei un Valsts kancelejas direktorei Elitai Dreimanei. Ministra darbs beidzās Baibai Brokai. Un arī Ralfam Nemiro. Mums zināms, ka 2020.gadā netika pārsūdzēts neviens SAB atteikums. Pagājušajā gadā viena amatpersona vērsās pie Ģenerālprokurora, bet arī uz tiesu negāja.

"Dienesti pieiet ar daudz lielāku atbildību, zinot, ka pielaides var pārsūdzēt. No otras puses, arī tie, kuri runā, ka viņiem nepamatoti kaut kas nav iedots vai kaut kas atņemts, viņiem ir visas iespējas pārsūdzēt. Un paradoksāli, ka viena daļa arī tā arī tiesā negriežas,"

saka Saeimas Nacionālās drošības komisijas priekšsēdētājs Māris Kučinskis (ZZS).

"Tas bija tas laiks, kad sākas epidēmija, un bija pārsūdzēšanas lēmumam 15 dienas. Tobrīd vispār kustība, tikšanās un iestāžu apmeklēšana nebija tik vienkārša. Bet otrs jautājums, es jau biju uzrakstījis atlūgumu un līdz ar to, vai šī pielaide tiktu atjaunoti vai nē, kā politiskai personai man vairs nebija aktuāli," skaidro Nemiro.

13.Saeimas vēlēšanām notika ļoti ilga valdības veidošana. Viens no iemesliem arī laikietilpīgās slepeno dienestu veiktās premjera kandidātu pārbaudes. Kučinskis sola, ka tuvākajā laikā ar iestādēm runās kā šādos gadījumos paātrināt pielaides izsniegšanu.

Kad SAB atteica pielaidi KPV LV premjera kandidātam, deputāts soctīklos ievietoja biroja un ģenerālprokurora lēmumus.

Diplomāti - spiegi

SAB savos publiskajos pārskatos norāda, ka joprojām nozīmīgs Krievijas izlūkošanas mehānisms ir spiegi. Pēdējos gados Krievijas pārstāvniecību piesegā Latvijā izlūku skaits esot svārstījies no 20 līdz 40 % no kopējā diplomātu skaita.

2018.gada martā Latviju nācās atstāt "Aeroflot" Latvijas pārstāvniecības vadītājam Sergejam Sokoļņikovam. Viņš izmantojis savu amatu, lai piekļūtu dažādām datu bāzēm un vāktu informāciju par Krievijas specdienestus interesējošiem Latvijas iedzīvotājiem.

Latviju nācies pamest arī vairākiem diplomātiem no Krievijas vēstniecības. Bijuši arī skandāli, kad Krievijā pieķerti Latvijas labā spiegojuši cilvēki. Bet mūsu drošības dienesti šo informāciju nekad publiski nav komentējuši.

Lietu kārtotājs

2019.gadā darbu SAB, aizejot pensijā, atstāja ietekmīgais un pretrunīgu slavu iemantojušais Aigars Sparāns. Gadu vēlāk Valsts drošības dienests viņu aizturēja. Prokuratūra bijušo SAB darbinieku un viņa sievu apsūdz spiegošanā. Sparāna mājās kratīšanā atrasti valsts noslēpumu saturoši materiāli.

Sparāna sieva arī bija SAB darbiniece un atbildēja par pielaižu izsniegšanu. Piektdien bija jānotiek viņas tiesai, bet sēde atlikta uz nezināmu laiku tiesneses darbanespējas dēļ.

Ķīnas ietekme

Vairāki tajā skaitā arī Baltijas valstu slepenie dienesti pēdējos gados publiski runā par aizvien aktīvāku Ķīnas spiegošanu Eiropā. Latvijas ārlietu ministrija 11.janvārī valdībā un pēc tam Saeimā publiskoja pārskatu par aizvadīto gadu.

TV3 žurnālists Jānis Krēvics līdzās draudiem no Krievijas un Baltkrievijas Latvijas ārlietu ministrija piemin arī Ķīnas kaitīgo rīcību: “Krievija un Ķīna turpina izvērst informācijas manipulācijas operācijas un propagandu pret demokrātiskajām valstīm; īpaši tas ir vērojams dezinformācijas kampaņā pret Rietumvalstīs pieejamām Covid-19 vakcīnām. Ar Krieviju un Ķīnu ir saistītas arī vairākas ļaunprātīgas kiberaktivitātes.”

Dokuments vēl pat nebija izskatīts Valdībā, kad jau Ķīnas vēstniecība Latvijā izplatīja diezgan agresīvu paziņojumu, ka absolūti nepieņemama ir Latvijas vēlme diskutēt par, piemēram, Taivānas neatkarību. Tā esot pilnībā Ķīnas iekšējā lieta.” “Ķīnas pilnīga atkalapvienošanās ir visu Ķīnas tautas dēlu un meitu tieksme.” Vēstniecībai nepatīk arī citi mūsu ārlietu resora vēstījumi.

DNS drošība

Viena no bagātākā Ķīnas iedzīvotāja dibinātā Ķīnas gēnu pētniecības milža BGI grupas uzņēmums Latvijā šodien atklāja gēnu sekvencēšanas centru, kas būs lielākais šāda veida centrs Baltijā.

Rīgas Lidostas teritorijā kopš 2018.gada darbojas Ķīnas Gēnu sekvencēšanas centrs. Izveidotājs - Ķīnas privāts lieluzņēmums “BGI Group”.

Nesen ASV mediji vēstīja, ka Ķīnas kompānijas jau nozagušas medicīniskos datus par lielāko daļu amerikāņu. Izskanēja arī šīs kompānijas vārds.

Daudzas valstis, arī Latvija par saviem iedzīvotājiem grib veidot - genoma fondu. Ar šādi iegūto datu banku būtu iespēja prognozēt, kādas nākotnē būs saslimšanas un kā tam piemērot medicīnas pakalpojumus. Šos datus, protams, sev gribētu iegūt arī citu valstu specdienesti un lielās medicīnas kompānijas.

Biomedicīnas pētījumu un studiju centra vadība stāsta - valsts iecerei naudu piešķir minimāli. Tāpēc jācīnās pašiem. Un tieši Ķīnas kompānija BGI Group Latvijas pētniekiem uzdāvinājusi dārgu iekārtu, bez kuras gēnu sekvencēšanu veikt nebūtu iespējams.

Zinātnieki apzinoties, ka Ķīnas pārstāvjiem varētu būt interese par Latvijas iedzīvotāju datiem, bet bažu par informācijas noplūdi pagaidām neesot.

Raidījuma saruna ar Latvijas Biomedicīnas pētījumu un studiju centra direktoru Jāni Kloviņu

NP: Vai jūs varat cilvēciski un saprotami izstāstīt - tā iekārta, kas ir jums uzdāvināta, ar to dara ko?

Kloviņš: Tā iekārta paņem cilvēka DNS un noskaidro visu 3 miljardu burtiņu secību un atkodē cilvēku genomu pilnā apmērā. Protams, tā nav viena iekārta. Tas ir iekārtu komplekss. Un tas, kas ir svarīgi šie dati paliek BMC un mēs varam tos izmantot aizsargāti.

NP: Tā vienkāršoti senāk, ka nabadzības dēļ jums ir jāpieņem vienkārši dāvana no Ķīnas. Tāpēc, ka citas iespējas nav.

Kloviņš: Uz doto brīdi tiešām… Nav tā, ka mēs neizmantojam citas tehnoloģijas. Mums ir arī Illumina. Bet par šāda apjoma sekvencēšanu mums, protams, alternatīvas nav.

SAB uzdevumi

Satversmes aizsardzības biroja likumā minēts, ka SAB jāvāc un jāanalizē informācija par drošību, aizsardzību, ekonomiku un pat ekoloģiskajiem apdraudējumiem. Jāprognozē un jāpiedāvā veidi kā tos novērst. Kopā ar Valsts drošības dienestu un Militārās izlūkošanas un drošības dienestu jāsagatavo valsts apdraudējuma analīze.

Pēdējo gadu laikā mūsu reģionā politiskā situācija strauji mainījusies. Kara draudi Ukrainā, militāra spriedze un hibrīduzbrukumi pierobežā. Viltus ziņas un izdomājumi soctīklos cīņā par cilvēku prātiem izkonkurē uzticamus medijus.

Bijušais Valsts Prezidents Valdis Zatlers uzskata, ka no slepenajiem dienestiem šajos saspringtajos laikos būtu biežāk jādzird vēsa, saprotama un izsvērta analīze par notiekošo Latvijā un pie mūsu valsts robežām.

Latvijas universitātē vairāk kā 10 gadus darbojas Ķīnas Konfūcija institūts. Pasaulē daudzviet tas aizvērts, jo, piemēram Zviedrijā pastāvējušas bažas par spiegošanas draudiem. ASV Senāta izmeklēšanas komiteja secinājusi, ka šo institūtu pasniedzēji dokumentāli vienojas ar mācību iestādi, ka tur mācītais nekaitēs Ķīnas interesēm. Latvijas universitātes rektors un arī institūta vadītājs bažas par spiegiem noliedz. Viņi tikai mācoties valodu un tulko grāmatas.

Kā mums apliecināja Valsts drošības dienests, arī viņus uztrauc institūta saistība ar Ķīnas varas struktūrām:“Tā darbības mērķi ietver ne tikai Ķīnas popularizēšanu, bet arī Ķīnas Komunistiskajai partijai labvēlīgu ideoloģisku vēstījumu izplatīšanu akadēmiķu, kultūras darbinieku un uzņēmēju aprindās. Tāpat institūta sniegtās iespējas saņemt stipendiju studijām Ķīnā ir saistāmas ar izlūkošanas riskiem.”

Plašāk "Nekā personīga" sižetā:

Tēmas
Aktuālākās ziņas
Jaunākās ziņas
Nepalaid garām
Uz augšu