"Vajadzētu apmežot daudz vairāk." Vai valsts budžeta finansējums ir atbilstošs, lai apmežotu Latviju?

"Vajadzētu apmežot daudz vairāk." Vai valsts budžeta finansējums ir atbilstošs, lai apmežotu Latviju?
Facebook Telegram Draugiem Twitter Whatsapp
Comments 8
Mežs
Mežs Foto: Jānis Škapars/TVNET

Meža nozare Latvijas tautsaimniecībā sniedz ļoti nozīmīgu ieguldījumu dažādās jomās - tas ir ienākumu avots valsts pamatfunkciju nodrošināšanai, turklāt to apsaimniekošana mazina straujās klimata pārmaiņas. Lai varētu veiksmīgi apmežot neapsaimniekotu zemi, ir nepieciešams finansiāls atbalsts no valsts iestādēm. Par to, kādi atbalsta pasākumi pieejami 2023.-2027. gadam, "Apollo" pastāstīja Latvijas Meža īpašnieku biedrības valdes priekšsēdētājs Arnis Muižnieks.

Budžets ir jāplāno laicīgi

Apmežošana ir būtiska, lai efektīvi attīstītu zemes platības, kuras nav apsaimniekotas dažādu apstākļu dēļ. Par meža apsaimniekošanu Muižnieks stāsta: "Ir vērts platību apmežot, tādā veidā izmantojot meža audzēšanai. Pirmkārt, tas nozīmē, ka zeme tiek efektīvi izmantota. Otrkārt, apmežošana ir viens no būtiskākajiem veidiem, kā vairāk piesaistīt CO2 un virzīties uz Eiropas zaļās kursa mēŗķu sasniegšanu."

Apmežošanas process ir jāplāno. Pirmkārt jāsaprot, vai platību drīkst apmežot. Tas nozīmē, ka jāsaņem atļauja no pāsvaldības. Tad jānoskaidro, vai zemē nav ierīkotas slēgtās meliorācijas sistēmas.

Ja zeme ir meliorēta, tad jāsaņem tehniskie noteikumi kurus izsniedz Zemkopības Ministrijas nekustamie īpašumi.

Otrkārt, jāparēķina, cik apmežošanas un kopšanas process izmaksās. Vai nauda sākotnēji visam procesam pietiks pašam, vai būs jaaizņemās. Tas jāsaprot, kad būs tuvākā pieteikšanās kārta ES finasējumam, kas dos iespēju daļu naudas atgūt pēc projekta realizācijas. Protams, laicīgi ir jāpasūta arī stādi, ko vēlams darīt vismaz gadu uzpriekšu.

Muižnieks par mežu apsaimniekošanas plānošanu stāsta: "Ja nav pietiekošu zināšanu par meža apsaimniekošanu, tad jāpakonsultējas ar speciālistiem par to, kādus stādus labāk izvēlēties. Attiecīgi ir jāaprēķina, cik stādi būs nepieciešami un jāpasūta stādaudzētavā. Šo iemeslu dēļ ir nepieciešama laicīga plānošana."

mežs
mežs Foto: Shutterstock

Mežu stādīšanas procesā ir nepieciešami visai daudz līdzekļi. Kā norāda Muižnieks, tad vismaz 150-200 eiro par hektāru. "Ja vienā hektārā ir jāstāda 2000 stādu, to izmaksas varētu būt virs 500 eiro. Papildus nepieciešamās stādīšanas izmaksas. Viena hektāra apstādīšanai izmaksas var sasniegt 1000 eiro. Tad vēl jāpierēķina izmaksas stādu aizsardzībai pret meža dzīvnieku postījumiem un kopšanas izmaksas, jo pirmajos gados pēc iestādīšanas kociņi ir jākopj pat vairākas reizes veģetācijas sezonā."

Latvijas Meža īpašnieku biedrības valdes priekšsēdētājs vēsta, ka īpaši būtisks ir Latvijas lauku attīstības programmas finansējums. Pateicoties tam, ikvienai ieinteresētajai pusei ir laicīgi jāzina, kurā teritorijā plānota stādīšana.

Vai budžetā atvēlētie līdzekļi ir pietiekami, lai Latvija sasniegtu plānotos mērķus meža nozarē?

Muižnieks norāda, ka šobrīd vēl nav konkrēti zināms budžets apmežošanai, jo Latvijas Kopējās lauksaimniecības politikas stratēģiskā plāna 2023.-2027. gadam projekts šobrīd ir iesniegts Eiropas Komisijā izvērtēšanai. Tāpat, Ministru kabinets ir lēmis meža pasākumus atbalstīt arī no valsts budžeta.

Pirms vairākām nedēļām Ministru kabinets pieņēma lēmumu, ka klimata pārmaiņu jautājumiem līdzekļi ir jāpiešķir ne tikai no Eiropas Komisijas budžeta, bet arī no valsts budžeta, tādēļ Latvijas Meža īpašnieku biedrība aktīvi piedalījās diskusijās par Latvijas lauku attīstības programmas finansējumu, jo programmā iekļauti vairāki būtiski aspekti, kas var veicināt mežu attīstību.

Muižnieks uzsver, ka sākotnēji finansējums jaunaudžu kopšanai, apmežošanas procesā, bija mazāks, tādēļ meža īpašnieku organizācijas atbalsta pasākumu pirms budžeta apspriešanas laikā iesniedza petīciju "Prasām pārskatīt plānoto finansējuma samazinājumu jaunaudžu kopšanai", kuru dažu dienu laikā parakstīja 532 cilvēki.

Iniciatīvā norādīts, ka iesaistītās puses aicina Zemkopības ministriju pārskatīt plānotā finansējuma apmēru meža atbalsta pasākumiem Lauku attīstības programmas 2021.-2027. ietvaros.

Mežs
Mežs Foto: Jānis Škapars/TVNET

Meža īpašnieki petīcijā uzsvēra jaunaudžu kopšanas nozīmību: "Pašlaik ieplānotais pieejamā finansējuma samazinājums jaunaudžu kopšanai un neproduktīvu audžu nomaiņai ir nepieņemams un netaisnīgs. Latvijas mežu noturība pret klimata pārmaiņām, CO2 piesaistes apjoms un produktivitāte nākotnē ir lielā mērā atkarīga no tiem saimnieciskajiem pasākumiem, kurus mežā veicam šodien.

Tieši tāpēc nevaram samierināties ar plāniem samazināt pieejamā finansējuma apjomu, kuru turklāt paredzēts gūt no vēl neapstiprinātiem finanšu avotiem. Mežs aizņem vairāk nekā 50 % Latvijas teritorijas."

Pēc parakstu vākšanas kampaņas ieinteresētajām pusēm arī izdevās palielināt budžetā atvēlētos līdzekļus.

Šobrīd Zemkopības ministrija ir sagatavojusi Latvijas Kopējās lauksaimniecības politikas stratēģiskā plāna 2023.-2027. gadam projektu, kas pēc sabiedriskās apspriešanas 2022. gada 18. janvārī tika iesniegts Eiropas Komisijā formālo sarunu sākšanai par KLP Stratēģiskā plāna apstiprināšanu.

ZM prezentācija par Latvijas Kopējās lauksaimniecības politikas stratēģiskā plāna projektu.
ZM prezentācija par Latvijas Kopējās lauksaimniecības politikas stratēģiskā plāna projektu. Foto: Zemkopības ministrija.

Stratēģiskajā plānā norādīts, ka jaunaudžu retināšanai un mežaudžu nomaiņai atvēlēti 11,7 miljoni eiro, savukārt meža ieaudzēšanai un kopšanai četri miljoni eiro.

Vaicājot par to, vai finansējums ir pietiekams, Latvijas Meža īpašnieku biedrības sacīja: "Jautājums ir par to, ko vēlamies sasniegt. Ja vēlamies par produktīvām padarīt relatīvi nedaudz platības, tad, protams, finansējuma pietiek. Taču, ja vēlamies sasniegt izaicinošus mērķus un Latvijā izvirzīt klimata jautājumus priekšplānā, tad vajadzētu apmežot daudz vairāk. Šim mērķim finanšu noteikti nepietiek."

Raksts tapis sadarbībā ar PEFC.

Tēmas
Redaktors iesaka
Lasītākais šobrīd
Nepalaid garām
Uz augšu