Nedēļas sākumā pie LTV sarīkots protests - kā tas tika organizēts?

Apollo.lv
Nedēļas sākumā pie LTV sarīkots protests - kā tas tika organizēts?
Facebook Telegram Draugiem Twitter Whatsapp
Comments 17
LTV galvenā ēka
LTV galvenā ēka Foto: Lita Krone/LETA

Tā dēvētais "Brīvības konvojs" Kanādā, kurā kravas automašīnu šoferi devās uz galvaspilsētu Otavu, bloķējot tur satiksmi, ir iedvesmojis protesta rīkotājus visā pasaulē. Arī Latvijā nedēļas sākumā notika mēģinājums rīkot līdzīgu konvoju, kurā gan piedalījās vien pāris smagie auto. Taču ar vieglajiem auto sabraukušie daži desmiti protesta dalībnieku Zaķusalā pie Latvijas Televīzijas (LTV) sarīkoja skaļu jandāliņu ar sirēnas kaukšanu un dūmu svecēm.

Latvijas Televīzijas raidījums "de facto" vēsta, ka galvenie aktīvisti bija "štata protestētāji" teju katrā pret Covid-19 ierobežojumiem vērstā pasākumā.

Ar milzīgo troksni apgrūtināt televīzijas darbu protestētājiem faktiski tika ļauts vairāk nekā stundu. Valsts policijā gan apgalvo – ja nav iesnieguma, sabiedriskās kārtības traucēšanu paši policisti konstatēt īsti nevarot.

Alternatīvo ziņu un sazvērestības teoriju izplatītāji, līdzīgu protesta pasākumu regulārie apmeklētāji, arī daži desmiti uz pasākumu sasauktu cilvēku pirmdienas, 7. februāra pēcpusdienā ieradās Zaķusalā pie LTV galvenās ieejas – it kā ar mērķi atbalstīt Kanādas kravas auto šoferus.

Pirms tam viņi protestēja pie Ministru kabineta, bet vakarā devās uz Rīgas pili. Akciju pie televīzijas uz īsu brīdi, visticamāk, publicitātes nolūkos, apciemoja arī daži politiķi.

Lai gan sociālo tīklu tiešraidēs no pasākuma tika apgalvots, ka pasākums ir miermīlīgs un tajā esot sanākusi tauta, kas vēlas tikt uzklausīta, dalībnieki galvenokārt vienkārši trokšņoja: signalizēja, izmantoja ar roku darbināmo sirēnu vai svilpa.

Lai gan līdzīgiem pasākumiem parasti vienmēr ir bijusi gatava Valsts policija, tās pārstāvju televīzijas ieejas tuvumā "Latvijas konvojam" ierodoties nemaz nebija.

Tāpēc, lai rūpētos par medija darba nepārtraukšanu un darbinieku drošību, LTV vadība nolēma pirmo reizi izmantot metāla žalūzijas, kas pie ieejas uzstādītas pirms dažiem mēnešiem.

"Par pamudinājumu tam visam kalpoja pieredzētie notikumi 2021. gada septembra sākumā, kad Slovēnijas sabiedriskajā televīzijā bija negadījums, kad līdz pat studijai bija neatļauti iekļuvuši, sauksim tā, aktīvistu grupa, kas nozīmēja, ka principā televīzijas darbs bija paralizēts. Izvērtējot visus apstākļus un iespējamos riskus, valde pieņēma lēmumus pastiprināt drošības pasākumus," par žalūziju uzstādīšanu stāstīja LTV valdes loceklis Ivars Priede.

"Kā mēs redzam, šīs nedēļas notikumi pierādīja, ka labi vien ir, ka mums ir tādas iespējas pasargāt darbiniekus un arī televīzijas ēku kopumā."

Aptuveni 20 cilvēku lielas kovidskeptiķu grupas iebrukums Slovēnijas sabiedriskās televīzijas "RTV Slovenija" studijā bija kā kulminācija dažus mēnešus ilgušajiem protestiem pie televīzijas ieejas.

Pēc ielaušanās RTV darbinieki stāstīja, ka kopš maija viņi tika lamāti un vajāti, ienākot un izejot no darba, taču slovēņu policija, kas par riskiem tika informēta, neiejaucās, un tikai laimīgas sagadīšanās dēļ iebrukums beidzās bez cietušajiem.

LTV ir ierakstīta nacionālajai drošībai nozīmīgu komercsabiedrību reģistrā. Vai aizvērt metāla žalūzijas uz durvīm 7. februārī rekomendēja Valsts policija vai varbūt Valsts drošības dienests?

No Priedes stāstītā noprotams, ka nē – ieraugot pirmās izpausmes pie ieejas, lēmums ātri bijis jāpieņem pašiem: "Es personīgi nesauktu to par miermīlīgu demonstrāciju vai miermīlīgu piketu. Tika izmantoti skaņas instrumenti, tika izmantotas dūmu sveces. Un labi vien ir, ka šīs izpausmes notika ārpus Latvijas Televīzijas ēkas un ka aktīvisti netika tālāk par pirmajiem televīzijas sliekšņa pakāpieniem."

Lai gan sociālajos tīklos atsevišķi politiķi pārmeta, ka Latvijas Televīzija noslēpusies no vienkāršās tautas, aktīvu lomu pirmdien bija uzņēmušies tādi personāži kā viltus ziņu izplatītājs, atmiņūdens ražotājs Jānis Pļaviņš, par valsts naudas izkrāpšanu un piesavināšanos apsūdzētais bijušais diplomāts Rūdolfs Brēmanis, vairākkārt administratīvi sodītais Kaspars Lasis un citi.

Piemēram, Brēmanis un Lasis sadarbojās dūmu sveču palaišanā pie pašām televīzijas durvīm. Savā "Facebook" tiešraidē no pasākumā, kā arī telefonsarunas ar raidījumu sākumā Brēmanis bija visai bravūrīgs, taču savu dalību acīmredzami huligāniskās izdarībās bijušais Ārlietu ministrijas darbinieks nekomentē un tielējas.

Vaicāts, vai patiess ir fakts, ka Lasis no viņa kabatas izņēma dūmu sveci, Brēmanis apgalvo, ka tas esot "neprecīzs". Novērošanas kamera pie LTV ieejas gan skaidri fiksēja, kā Lasis izņem no Brēmaņa jakas kabatas dūmu sveci, aizdedzina to un noliek pie durvīm. Pirms tam kāda, visticamāk, Brēmaņa zemē nomesto dūmu sveci Lasis aizspēra līdz LTV ieejas pakāpieniem.

Brēmaņa līdzgaitnieks pirmdienas pasākumā Lasis par dūmu svecēm un sirēnām runāt negrib, jo tas esot sīkums. Lasi vairāk satrauc tas, ka viņam neviens neesot uzrādījis Satversmes oriģinālu un ka neviens neesot redzējis SARS-CoV-2 vīrusu.

Lasis ir vairākkārt administratīvi sodīts un savulaik sociālajos tīklos bija pat lūdzis atbalstītāju palīdzību saistībā ar vairākiem protokoliem, taču sodi samaksāti joprojām nav, viņš apstiprina sarunā ar "De Facto": "Tas bija atbalstam, ja vajadzētu... Atbalstam, ja juridiskos, kā lai saka, juristus vajadzēs vai advokātus. Bet tā kā neviens tur īpaši neko neziedoja, tad es arī visus tos administratīvos sodus vispār nevienu nemaksāju.

Man viņi visi ir nosviesti plauktā, kā lai saka, jo viņi kā tādi leģitīmi nav. Viņi nav vispār... Jo bez Satversmes viņi kā tādi sodi nav."

Lasis pasākumā ne vien darbojās ap dūmu svecēm, bet arī piebļāva LTV foajē ar skaļruni, kā arī mēģināja telpās ienest manuālo sirēnu.

Šo aparātu protestētāji izmantoja jau pa dienu Brīvības bulvārī, bet vispār tas līdzīgos pasākumos parādījās janvārī, piefiksējusi Valsts policija. Vai šāda trokšņošana nav uzskatāma par huligānismu un vai ierīce nebūtu jāatņem?

Tas neesot tik vienkārši, apgalvo Valsts policijas Rīgas reģiona pārvaldes Kontroles un pasākumu koordinācijas nodaļas priekšnieks Jānis Griķis, kurš bija klāt arī pirmdienas pasākumā:

"Lai būtu sabiedriskā miera traucēšana, sabiedriskās kārtības traucēšana, iestāžu darba traucēšana, ir jābūt iesniegumam, kam tad tas miers tiek traucēts. Kamēr iesnieguma nav, miera traucēšana nav."

Vaicāts, vai policija pati nevar konstatēt, ka varētu tikt traucēts apkārtējo miers, Griķis norāda: "Mums viņi netraucē. Tas ir mūsu pamatdarbs. Ir jābūt kādām personām, kurām tiek traucēts darbs. Ja šādu personu nav, mums nav likumīga pamata tagad ņemt un visiem atņemt. (..) Tad, kad Latvijas Televīzija zvanīja, tad, kad es personīgi to informāciju saņēmu, tad skaņu pastiprinošā iekārta jau bija pazudusi – visticamāk, viņi to uzreiz noslēpa.

Un kad gāja runa, ka cilvēks sāka izmantot megafonu, pie viņa personīgi piegāju, aizrādīju, megafons uzreiz tika novākts."

Protestētāju sirēnas signāls līdzinās civilajai aizsardzībai izmantotajam, kas var maldināt apkārtējos, izrasot nepamatotu paniku, vai arī nākotnē likt ignorēt īsto trauksmes signālu. Taču, sazinoties ar ugunsdzēsējiem, policija secināja, ka šādi rīkoties neesot aizliegts.

Lai to nākotnē novērstu, būtu jāgroza civilās aizsardzības likums, uzskata Valsts policijas pārstāvis. Grozījumus virzīt gan vajadzētu Valsts ugunsdzēsības un glābšanas dienestam.

Policija jau paziņojusi, ka par pirmdienas pasākumiem uzsākusi vairākas administratīvo pārkāpumu lietvedības. Uz vietas aizturēto gan neesot bijis, jo Administratīvās atbildības likums to darīt policijai ļaujot vien divos gadījumos – ja pārkāpums netiek pārtraukts vai personības noskaidrošanai, skaidroja Griķis: "Administratīvās atbildības likums pamatā ir, lai personu, pirmkārt, brīdinātu. Un ja persona nesaprot un nenovērš pārkāpumu, tad mēs viņu automātiski sodām.

Bet viņiem ir sava taktika, viņiem vienmēr ir līdzi pases, viņš uz to brīdi pārkāpumu novērš, parāda mums personību apliecinošus dokumentus, mēs varam uzsākt lietvedību, ko mēs arī darām, un ar to viss arī beidzas.

Piemērojam sodu, un tālāk jau ir personas brīva izvēle – viņš maksā, nemaksā. Ja nemaksā, viņu nodod zvērinātam tiesu izpildītājam, un tad jau viņš strādā ar viņu tālāk."

Ļaunprātīgie sodu nemaksātāji gan arī tad meklē radošus veidus, kā no piedziņas izvairīties. Piemēram, Kaspars Lasis raidījumam apgalvoja, ka viņam nemaz neesot bankas konta.

Valsts policijā raidījumu informēja, ka saistībā ar dūmu sveču aizdegšanu pie LTV Rīgas Latgales iecirknī jau ir sākts administratīvā pārkāpuma process par sīko huligānismu. Vai varētu sodīt saieta organizētājus, nav skaidrs – policijas ieskatā, sanākšana pie LTV netika izsludināta publiski, bet gan slēgtos kanālos, tāpēc strīdīgs esot jautājums, vai tas vispār uzskatāms par nesankcionētu pasākumu.

Vērtējumu par pirmdienas pasākumiem tieši no nacionālās drošības aspekta raidījums vēlējās iegūt arī no Valsts drošības dienesta. Tur norādīja: tā kā sabiedriskās kārtības un drošības uzraudzība un nodrošināšana ir Valsts policijas kompetencē, VDD atturēsies sniegt komentārus saistībā ar šo gadījumu.

Tēmas
Aktuālākās ziņas
Jaunākās ziņas
Nepalaid garām
Uz augšu