Centralizētas ūdensapgādes sistēmas ir labāk aizsargātas no ārēja piesārņojuma iekļūšanas, nekā individuāli dzeramā ūdens ņemšanas avoti, it īpaši akas. Plūdu laikā akās var ieplūst virszemes ūdeņi un kanalizācijas saturs, kas var kļūt par akūtu zarnu infekcijas slimību izraisītājiem. Šo slimību spektrs ir plašs, aptverot dizentēriju, vīrusa hepatītu A, peļu, žurku un citu grauzēju pārnēsāto leptospirozi un jersiniozi, retākos gadījumos arī holeru, vēdertīfu un poliomielītu.

Veselības inspekcija veic dzeramā jeb krāna ūdens uzraudzību un kontroli centralizētajās (publiskajās) ūdens apgādes sistēmās. Ūdens piegādātājs ir atbildīgs par centralizētās ūdens apgādes sistēmas stāvokli un piegādātā ūdens kvalitāti. Savukārt iedzīvotājiem, kas izmantoto savas ūdens ņemšanas vietas, pašiem jāveic pasākumi plūdu radīto veselības risku novēršanai.

Ja centralizētā ūdensapgādes sistēmā ūdens ņemšanas vieta ir bijusi applūdusi, tad pirms ūdensapgādes atjaunošanas ūdens piegādātājam ir jānodrošina kontroles paraugu laboratoriska izmeklēšana, lai pārbaudītu dzeramā ūdens mikrobioloģiskās kvalitātes atbilstību.

Rūpējoties par sabiedrības veselību, pašvaldībai, kuras teritorijā vai īpašumā atrodas lokāla ūdens ņemšanas vieta, būtu jāveic tajā esošā ūdens kvalitātes pārbaude jebkurā dzeramā ūdens testēšanas jomā akreditētā laboratorijā. Veselības inspekcijas speciālisti var izvērtēt iegūtos testēšanas rezultātus, vai pārbaudītais ūdens ir izmantojams uzturā.

Ja tomēr, neskatoties uz veiktajiem preventīviem pasākumiem, tiek konstatēta slikta dūša, sāpes vēderā un caureja (pirmās zarnu infekcijas pazīmes) vai slikta dūša, paaugstināta temperatūra, ādas un acu ābolu dzelte, sāpes labajā paribē, tumšs urīns (vīrusa hepatīta pazīmes), nekavējoties jākonsultējas ar ārstu.

Ziņas par plūdu apdraudētām teritorijām iespējams skatīt Latvijas Vides, ģeoloģijas un meteoroloģijas centra tīmekļa vietnē "meteo.lv" Plūdu riska informācijas sistēmā.

Praktiski padomi rīcībai plūdu apdraudējuma gadījumā pieejami Valsts ugunsdzēsības un glābšanas dienesta tīmekļa vietnē "www.vugd.gov.lv" Drošības padomu sadaļā.

Jau ziņots, ka daudzviet Latvijā otrdien turpinās ūdens līmeņa pakāpeniska paaugstināšanās, daļā Kurzemes un Zemgales upju ūdens sasniedzis augstāko atzīmi pēdējos desmit un vairāk gados, liecina Latvijas Vides, ģeoloģijas un meteoroloģijas centra dati.

Misā pie Lielveisiem ūdens līmenis pakāpies līdz 3,25 metriem virs novērojumu stacijas nulles punkta, kas ir augstākais ūdens līmenis Misas upē kopš 2010.gada aprīļa, kad tas sasniedza 3,39 metrus.

Arī citās upēs Lielupes baseinā ūdens līmenis galvenokārt pakāpies līdz augstākajai atzīmei šajā ziemā, kas daudzos gadījumos ir arī lielākais ūdens līmenis pēdējos gados.

Lielupē pie Mežotnes ūdens līmenis nav tik augsts kā februāra pirmajā pusē novērotais maksimums, kas bija saistīts ar ledus sastrēgumu, bet citviet Lielupē ūdens ir šīs ziemas augstākajā līmenī vai tuvu tam.

Ventas augštecē ūdens līmenis par 30 centimetriem pārsniedzis 2010.gada pavasara palu rekordu, bet Ventas lejtecē tas par aptuveni pusotru metru atpaliek no šī rekorda. Kuldīgā ūdens līmenis ir tik augsts, ka Ventas rumba gandrīz nav redzama.

Arī Bārtā ūdens līmenis pacēlies līdz šīs ziemas augstākajai atzīmi, kas par aptuveni 60 centimetriem atpaliek no 2010.gada lielo palu rekorda.

Durbē pie Cīravas un Rīvā pie Pieviķiem ūdens līmenis ir mazliet zem šā gada janvāra beigās un februāra pirmajā pusē reģistrētā maksimuma.

Užavas krastos jau trešo reizi šoziem izsludināts oranžās pakāpes brīdinājums par plašu teritoriju applūšanu, un pašreizējais ūdens līmenis par septiņiem centimetriem pārsniedz 10.februārī sasniegto rekordu.

Usmas ezera līmenis pakāpies piecus centimetrus virs 2012.gada janvāra rekorda.

Augsts ūdens līmenis ir arī Vidzemes un Latgales upēs, bet tas pārsvarā nepārsniedz pēdējos gados novērotos maksimumus.

Februāra beigās Latvijā būs maz nokrišņu un gaisa temperatūra naktīs bieži noslīdēs zem nulles, tādēļ ūdens līmenis sāks pazemināties, prognozē sinoptiķi.