Šī brīža notikumi pasaulē rada milzu neziņu un spriedzi, kas neizbēgami ietekmē arī bērnus un pusaudžus. Pašmāju speciālisti sagatavojuši bukletu vecākiem, kurā ir ieteikumi un atbildes uz bērnu biežāk uzdotajiem jautājumiem. Tas ļaus Jums saglabāt nosvērtību un sniegt bērniem pārliecību, ka arī lielu briesmu gadījumā vecāki spēs parūpēties par viņu drošību.
Speciālisti stāsta, ka "spriedze var traucēt bērnam un ģimenei ātri rīkoties apdraudējuma gadījumā, kā arī atstāt ilgtermiņa sekas fiziskajai un psihiskajai veselībai, tāpēc vecāku uzdevums ir to mazināt.
Tas ne vienmēr ir vienkārši, jo bērnu jautājumi mēdz būt sarežģīti un arī paši pieaugušie nereti jūtas emocionāli satriekti. Taču ir ļoti svarīgi, lai runājot ar bērniem, vecāki saglabātu mieru un nosvērtību. Tas ir vienlīdz būtiski gan runājot ar jaunākiem bērniem, gan pusaudžiem, tāpēc speciālisti sagatavojuši bukletu vecākiem.
Ikviens bērns briesmu brīžos drošības sajūtu meklē vispirms pie saviem vecākiem un tuvākajiem ģimenes locekļiem.
Kaut gan mazāki bērni vēl nespēj aptvert kara nozīmi, viņi izjūt vecāku stresu un iespējamo apdraudējumu savai fiziskajai drošībai. Runājot ar bērniem 4-10 gadu vecumā, speciāli iesaka vairāk izmantot ķermeņa kontaktu - uzlikt roku uz pleca un biežāk samīļot.
Arī viņiem ir svarīgi stāstīt par notiekošo, tomēr tikai tik, cik viņiem nepieciešams zināt, lai viņš saņemtu vajadzīgo drošības sajūtu. Ja bērns vairs nav ieinteresēts sarunā vai neuzdod vairāk jautājumu, tad viņš šobrīd ir saņēmis pietiekamu informācijas apjomu.
Speciālisti iesaka sagatavot bērnu tam, kā rīkosities krīzes situācijā.
Mēģiniet to darīt rotaļīgā veidā, lai lieki nebiedētu. Piemēram, varat uzņemt laiku, cik ātri Jums visiem kopā izdodas saģērbties un iziet no mājas.
Kas ir karš?
Tas ir kā kautiņš par to, kurš būs galvenais valstī.
Kāpēc cilvēki karo?
Tāpēc, ka reizēm cilvēki diemžēl dara lietas, kuras ir slikti darīt.
Vai bērniem arī vajadzēs karot?
Nē, karā piedalās tikai pieaugušie – tu vienmēr būsi drošībā.
Pirms-pubertātes un jaunākiem pusaudžiem kļūst svarīgāk saprast, kas notiek ar pasauli un kā tas ietekmēs viņu ģimeni. Pusaudžiem ir svarīgi radīt sajūtu, ka ģimene ar viņiem rēķinās.
Speciālisti iesaka noskaidrot, ko jūsu bērns ir dzirdējis par karu, un kādus informācijas avotus viņš izmanto. Koriģējiet viņa pārliecības, ja tās ir maldīgas. Uzsveriet, cik svarīgi kara laikā ir izmantot tikai drošus informācijas avotus.
Runājot ar pusaudzi, paskaidrojiet savas domas, taču nevajadzētu izreaģēt savas emocijas.
Tas pusaudzim tikai radīs sajūtu, ka Jūs nekontrolējat situāciju un nespēsiet uzņemties atbildību par viņu.
Vērtīgi pusaudzi iesaistīt krīzes scenārija plānošanā un izmēģināšanā. Uzticiet viņam nelielus pienākumus, piemēram, salikt un pārbaudīt Ārkārtas gadījumu somu (sarakstu meklējiet bukletā Kā rīkoties krīzes situācijā?
Vai karš nonāks arī līdz Latvijai?
Šobrīd tā ir maza iespēja, bet mēs esam sagatavojušies, lai būtu drošībā.
Ko mēs darīsim, ja mūs sāks bombardēt?
Šobrīd ir maza iespēja, ka tā notiks. Bet katrā bīstamā situācijā mēs rīkosimies pēc krīzes plāna, kā esam sagatavojušies un izmēģinājuši.
Ko darīs ar bērniem, ja sāksies karš?
Valstī būs skaidrs plāns, kā rīkoties un kāds par tevi vienmēr parūpēsies. Visticamāk, Tev uz kādu laiku vajadzēs padzīvot laukos ārpus pilsētas kopā ar citiem bērniem.
Pusaudžus un vecākus visvairāk satrauc kara ietekme uz viņu nākotni. Reizēm pusaudžus var pārņemt bailes no nāves, panika vai depresijas krīze. Līdz ar drošību, ir svarīgi dot pusaudzim arī sajūtu, ka viņš vismaz daļēji var ietekmēt to, kas ar viņu notiks krīzes gadījumā.
Veltiet laiku nopietnai sarunai ar pusaudzi par karu. Uzklausiet viņa domas un aplieciniet, ka Jums tās ir svarīgas. Paudiet savus uzskatus un izklāstiet domas par situāciju. Ja pusaudzim interesē politika, pārrunājiet ar viņu šos jautājumus, bet atturieties no pārlieku emocionāliem izteikumiem.
Ar savu piemēru demonstrējiet, kā saglabāt mieru arī krīzes brīžos.
Iesaistiet pusaudzi krīzes scenārija plānošanā – uzticiet viņam noteiktus uzdevumus. Piemēram, sazināties ar lauku radiniekiem, izplānot evakuācijas maršrutu u.tml. Būtiskos lēmumus pieņemiet kopīgi – piemēram, to, vai sākoties karadarbībai, mēģināt evakuēties vai palikt un aizstāvēties. Uzklausiet pusaudža domas un ņemiet tās vērā, izdarot izvēles.
Vai mani obligāti iesauks armijā?
Šobrīd tāda iespēja ir diezgan maza. Un pat ja tāds brīdis pienāktu, tad tiks ņemts vērā Tavs viedoklis un iespējas par lietām, kuras Tu vari darīt.
Ko man darīt, ja man ir bail es negribu iet karot?
Pašreiz mēs esam drošībā un nekas tāds Tev nav jādara. Bet iespējams, kādā brīdī mums visiem nāksies palīdzēt savai valstij. Taču to var darīt dažādos veidos – var, piemēram, palīdzēt laukos ražot pārtiku vai rūpēties par mazākiem bērniem, kas būs palikuši bez vecākiem."
Tagad mēs esam arī Telegram!
