"de facto": No Latvijas kartes plāno izsvītrot skolas Krievijas pierobežā

Ilustratīvs attēls.

FOTO: maroke/shutterstock

Līdz februāra beigām Latvijas pašvaldībām jātiek skaidrībā ar to, kāds izskatīsies to skolu tīkls šajā rudenī. Tādēļ šajā nedēļā vairākās pašvaldībās par to notika karstas diskusijas. Piemēram, Alūksnes dome bija sagatavojusies vienlaikus slēgt četras mazās lauku skolas, vēl vienu reorganizēt, kā arī mainīt vairāku skolu statusu pašā Alūksnes pilsētā. Taču, saskaroties ar visai pamatīgu pretestību, lēmums no domes dienaskārtības tika izņemts, ziņo Latvijas Televīzijas raidījums "de facto".

Pēc iepriekšējās novadu reformas 2009. gadā, Alūksnes novadā bija 18 skolas (neskaitot pirmsskolas) – trīs Alūksnes pilsētā un 15 pārējā novadā. Pēc reformas pakāpeniski tika slēgtas astoņas skolas ārpus Alūksnes, bet šogad bija plāns slēgt vēl četras. Pēc reformas Alūksnes novadā ārpus tā centra atrastos pamatskolas Ziemeros un Liepnā, un sākumskola Strautiņos.

Saskaņā ar Alūksnes domē sagatavoto lēmumprojektu, deputātiem tika piedāvāts izlemt par Bejas pamatskolas (52 skolēni), Pededzes pamatskolas (51 skolēns), Jaunannas mākslas un mūzikas pamatskola (49 skolēni) un Malienas pamatskolas (61 skolēns) slēgšanu. Šīs skolas atrodas 11-30 kilometru attālumā no novada centra. Savukārt Strautiņu pamatskolu, kurā šobrīd mācās 96 skolēni, pārveidot par sākumskolu.

Pārmaiņas iecerētas arī pašā Alūksnē – tur pilsētas sākumskola tiek pievienota Alūksnes novada vidusskolai. Savukārt Ernsta Glika Alūksnes valsts ģimnāzijā slēgt proģimnāzijas klases. Tomēr pēc pamatīgiem iedzīvotāju protestiem un piketa sarīkošanas jautājumu no dienas kārtības tika izņemts. Par skolu likvidēšanu savulaik diskutēja arī iepriekšējais Alūksnes domes sastāvs, taču arī tas līdz lēmumu pieņemšanai nenonāca.

Trešklasniece Līva Salaka dzestrajā februāra rīta gājusi pusstundu pa piesnigušo ceļu. Turp un atpakaļ ceļš ved arī cauri mežam, tāpēc, lai drošāk, viņu pavada vecāki – vietējie zemnieki. Ziemā te mēdz klaiņot vilki.

Autobusa pieturā ar malēnisko nosaukumu Žerveļi ik rītu Līva satiek arī savu klasesbiedreni Agnesi un viņas māsas, kuru mamma Zinta, ir viena no novada aktīvajām audžuģimeņu mammām. Viņas bažas ir par to, ka lielajā skolu reorganizācijas reformā gan viņas pusaugu meitenēm, gan citiem pagasta bērniem būs jāmēro vēl garāks ceļš līdz skolai 25 kilometru attālajā Alūksnē. Šis ir skolas autobuss, kas ved meitenes uz Malienas pamatskolu.

"Tā sāpe mums ir ne jau par to, ka tā izglītības kvalitāte nebūtu vajadzīga, bet sāpe ir par to, vai līdz tai kvalitātei visi tiks.

Tā ir tā sāpe – par to ceļu, par to braukšanu, par to, ka ir daudz maznodrošinātas ģimenes, daudzbērnu ģimenes un ģimenes, kas dzīvo tālu no ceļiem," stāsta Zinta Zihmane.

Audžumammai Zintai Zihmanei satraukumu rada to bērnu liktenis, kuri aug bez vecākiem, kuriem ir mazāk iespēju un mazāk motivācijas doties uz tālo lielo skolu:

"Viņiem būs grūtības, viņiem būs konflikti, viņiem būs atpalicība mācībās… vecākās klases sāks neiet uz skolu. No sistēmas nākušie bērni nav balti un pūkaini."

Malienas skolā mācās kopā 60 bērnu un pirmajā klasē - 9 bērni. Mazai skolai tas esot daudz, uzskata skolas direktore Ieva Baltā-Pilsētniece. Viņa ir optimiste un domā, ka skola varētu apvienoties ar pagasta bērnudārzu. Vajag tikai vēl laiku sarunām.

"Viņuprāt, mums ir par maz skolēnu, bet to, ka veidotos viena iestāde no divām iestādēm, tur īsti viņi nākotni nesaskata," saka skolas direktore.

150 gadīgajā ēkā, kas savulaik celta, lai zemnieku bērniem būtu, kur mācīties, strādā arī skolotāja, kurai šī ir vienīgā darba vieta visu mūžu – 60 gadus. Taču Alūksnes domes pieaicinātā izglītības ekspertu darba grupa aprēķinos skola tik un tā ir slēdzamo sarakstā – jo, piemēram, te nav interaktīvās tāfeles, bet tikai krīta tāfele. Te ir apvienotās klases, ko domnieki redz kā trūkumu.

"Protams, ka tas nav vislabākais risinājums, bet tas ir risinājums mazai skolai," saka Baltā-Pilsētniece.

Par daudz skolotāju, par maz bērnu un skolotājiem nevar sagrabināt pat vienu likmi – tātad nekādu cerību uz algas palielinājumu. Kopš 2009. gada Alūksnes novadā skolēnu skaits ir samazinājies par 45%, skolotāju skaits – par 26%. Patlaban novadā ir zema skolēnu un skolotāju skaita proporcija – tikai 6,1 skolēns uz vienu skolotāju. Pašvaldības mērķis ir tiekties uz proporciju 12 skolēni uz 1 skolotāju, tādējādi rodot iespēju pedagogu algai sasniegt 1300 eiro līmeni, dubultojot pašreizējās skolotāja vidējās algas apmēru.

Kopā novadā plāno slēgt vai reorganizēt 5 pagastu skolas un arī skolas pilsētā, bet stāsts par katru atšķirīgs. Tas, vai un cik lielā mērā katras skolas iespējās iedziļinājušies ekspertu darba grupa, ir neskaidrs jautājums. Tā uzskata tētis Kaspars Gusts, kura visi trīs bērni mācās Jaunannā:

"Gan kā tiks nodrošināts transports? Gan, vai bērniem būs iespēja līdz pēdējam transportam, kas brauks no Alūksnes uz Jaunannu, paspēt apmeklēt mūzikas, mākslas un citas profesionālās ievirzes?"

Jaunannas mūzikas un mākslas pamatskolā mācās 49 bērni, bet gandrīz 90 apgūst profesionālās ievirzes programmas mūzikā un mākslā. Mācības notiek gan Jaunannā, gan citos ciematos. "Darba grupas aprēķinos sākotnēji tika noignorēts, ka mums te ir arī mūzika un māksla," saka Gusts.

Jaunannas mūzikas un mākslas pamatskolas likvidēšana nozīmē, ka mūziku un mākslu nevarēs apgūt arī skolas filiālēs – Liepnā, Malienā un Strautiņos.

"Te ir iespēja lauku bērniem apgūt mūzikas un mākslas programmas tieši savā skolā, nekur nebraucot. Šī ir mūsu skolas pievienotā vērtība,"

 saka Jaunannas skolas direktore Janīna Pužule.

Pavisam cita situācija ir Pededzē, kur skolas direktore atzīst, ka jau šajā mācību gadā skolā nav neviena pirmklasnieka. Esot apradusi ar domu, ka skola jāslēdz, jo bērnu šeit ar katru gadu arvien mazāk. Tie, kas absolvējuši, atpakaļ ar savām ģimenēm neatgriežas.

Pededzes pamatskolas direktore Selga Bībere: "Lielākais satraukums mums ir par to, ka mēs tomēr esam pierobeža ar savu specifiku, ar savu nacionālo sastāvu – 78% no mūsu skolēniem ir krievvalodīgie, ģimenēs pamatā runā krieviski un līdz ar to bērniem būs vēl vienas grūtības, kas būs jāpārvar citās skolās."

Ne vecākiem, ne skolotājiem nekas nav zināms par to, kas nākotnē notiks ar plašajām skolas telpām. Tāpat arī nezin, kā bērni nokļūs uz Alūksni. Lai gan lēmums par skolu slēgšanu nevienam nav nācis kā zibens spēriens no skaidrām debesīm, jo novadā tas cilāts kopš 2018. gada, tas tika iekļauts 24. februāra domes sēdes darba kārtībā. Taču protestētāji, kas pie domes sanāca jau pirms sēdes, vēlreiz atgādināja, ka lēmums par skolas slēgšanu vēl jāapspriež.

Tieši pašreizējā mēra vietniece Līga Langrate (JKP) pirms savas ievēlēšanas solīja, ka lauku skolas Alūksnes novadā neslēgs. Taču nu domas mainījušās.

"Mainījās, jā… Ar šī gada 1. septembri pašvaldībai ir jānodrošina kompetenču izglītības visās izglītība iestādēs," saka Langrate.

To, ka skolu reformai ir jābūt, neapstrīd piketētāju vairākums, taču uzskata, ka bijis pārāk īss laiks, lai izrunātu, diskutētu, atrastu piemērotāko risinājumu katrai no likvidācijas sarakstā iekļautajām skolām.

Ceturtdien pie Alūksnes domes ēkas sanāca daudz piketētāju. Piketa laikā domes pārstāvji iznāca pie iedzīvotājiem un solīja lēmumu par skolu slēgšanu atlikt.

Pašvaldības darba grupa sagatavojusi pamatīgu izvērtējumu gan par esošajām skolu izmaksām, gan skolotāju noslodzi, gan skolēnu sekmēm. Taču apjomīgajā dokumentā nav ieraugāmi nākotnes aprēķini – kur paliek skolēni, kur skolotāji un kā uzlabosies izglītības kvalitāte, kā arī precīzs finanšu ieguvums. Turklāt vismaz divas no slēdzamajām skolām sekmju rādītājos uzrādījušas labāku rezultātu kā vidēji novadā.

"Ne velti es uzsveru, ka mazas skolas - tas nav automātiski slēgt un tas nav slikti. Bet stāsts ir par to, ka mazā skola, piemēram, pirmās trešās klases posmā, pirmais sestās klases posmā, joprojām - maksimāli tuvu dzīvesvietai, un tas ir arī no saimnieciskā viedokļa absolūti normāli, jo tie izdevumi, piemēram, šajā viens seši posmā, viņi ir krietni mazāki nekā pilnā pamatskolas posmā," norāda izglītības un zinātnes ministre Anita Muižniece (JKP)

Taču pret scenāriju, kurā skolas tiek saglabātas kā sākumskolas, gan iebilst vecāki, kuriem ir vairāki bērni – tad būs jāorganizē katra bērna nonākšana citā skolā.

Karstas diskusijas un lēmumi par skolu slēgšanu šajā nedēļā bija arī vairākās citās Latvijas pašvaldībās. Skolu tīklu reorganizēšanu veicinājusi finansēšanas principu maiņa - nu nauda sekos pašvaldībai, ne vairs skolēnam. Bet par to, kāds izskatīsies skolu tīkls šoruden, pašvaldībām jātiek skaidrībā līdz 1. martam un tad jāziņo par tiem Izglītības ministrijai, kura var izteikt savus iebildumus.

Aktuālākās ziņas