Latvijas neatzīst Baltkrievijas autoritārā līdera Aleksandra Lukašenko neleģitīmā režīma rīkoto referendumu un jebkādus tā rezultātus, teikts Latvijas Ārlietu ministrijas (ĀM) izplatītajā paziņojumā.
Laikā, kad Krievija un Baltkrievija izvērš pilna mēroga karadarbību pret Ukrainu, Lukašenko neleģitīmais režīms turpina centienus stiprināt savu autoritāro varu, apspiežot baltkrievu tautas brīvības alkas un ievelkot Baltkrieviju aizvien dziļāk asiņainajā karā Ukrainā, teikts paziņojumā.
"Svētdien Baltkrievijā notikušais tā saucamais referendums par grozījumiem Baltkrievijas konstitūcijā tika organizēts uz vispārēju represiju fona un noritēja nedemokrātiski un necaurskatāmi. Latvijas Ārlietu ministrija neatzīst Lukašenko neleģitīmā režīma tā saucamo referendumu un jebkādus tā rezultātus," teikts ĀM paziņojumā.
ĀM uzsver, ka tikai Baltkrievijas tauta brīvās un godīgās vēlēšanās starptautisko organizāciju un starptautisko novērotāju klātbūtnē var lemt par savu nākotni.
Konstitūcijas grozījumi paredz vēl vairāk nostiprināt Lukašenko režīmu un viņa iespējas atrasties pie varas, tai pašā laikā padarot neiespējamu demokrātiskās opozīcijas pārstāvju kandidēšanu prezidenta vēlēšanās tuvākajās desmitgadēs.
LETA jau rakstīja, ka referendumā balsošanas biļetenā ir tikai viens jautājums: vai jūs pieņemat izmaiņas un papildinājumus Baltkrievijas konstitūcijā. Referendums tiks uzskatīts par notikušu, ja tajā piedalīsies vairāk nekā puse balsstiesīgo pilsoņu.
Piedāvātie konstitūcijas grozījumi paredz noteikt, ka prezidents var atrasties amatā tikai divus piecu gadu pilnvaru termiņus, taču šie nosacījumi tiks attiecināti tikai uz nākamo ievēlēto prezidentu.
Foto: Baltkrievu diasporas pārstāvji Rīgā piketē pret Baltkrievijas referendumu
Ja Lukašenko, kas prezidenta amatā ir kopš 1994. gada, nolems 2025. gadā kandidēt atkal, viņš varēs palikt pie varas vēl desmit gadus.
Grozījumi arī paredz imunitāti agrākajiem līderiem par noziegumiem, kas pastrādāti pilnvaru termiņa laikā, un atļauj izvietot Baltkrievijas teritorijā kodolieročus.
2020. gada augusta prezidenta vēlēšanas tika falsificētas, uzskata opozīcija un rietumvalstis. Pēc vēlēšanu protesti tika brutāli apspiesti, uz ko Rietumi reaģēja, nosakot sankcijas Minskas režīmam.
27. februārī Baltkrievijā notikušais tā saucamais referendums par grozījumiem konstitūcijā tika organizēts uz vispārēju represiju fona un noritēja nedemokrātiski un necaurskatāmi. @Arlietas neatzīst tā saucamo referendumu un jebkādus tā rezultātus ❌
— Ārlietu ministrija 🇱🇻 | #StandWithUkraine 🇺🇦 (@Arlietas) February 27, 2022
➡️ https://t.co/gOGEdqUyoc pic.twitter.com/Ovy5eo7Eic