Pandēmijas ēnā. No šūpuļa līdz kapam ⟩ "Nedomāju, ka esmu skolotājs, kam jānodarbojas ar cilvēku audzināšanu." Rehabilitācijas centra darbiniece par darbu pandēmijas laikā

Nacionālā rehabiltācijas centra "Vaivari" 6. nodaļas vadītāja Zaiga Kalnbērza medicīnā strādā jau ceturtajā paaudzē. Lielākā daļa sarunu mājās bijušas saistītas ar medicīnu, tādēļ Kalnbērza nešaubījās, ka viņas dzīve arī tiks saistīta ar šo profesiju.

Lai gan ārsti rehabilitācijā sastāda konkrētus un personalizētus ārstēšanas plānus, tieši no paša pacienta gribasspēka un vēlmes izārstēties ir atkarīgs tas, cik veiksmīga būs atlabšana ne tikai no Covid-19 sekām, bet arī citām slimībām:

"Dažas komplikācijas ir iespējams izārstēt, bet dažas - nav. Un tad, kad tās nav iespējams izārstēt, tad pacientam ir jāiemācās ar tām sadzīvot, un tas ne vienmēr ir tas, ko pacienti vēlas, ne tas, ko viņi ir gaidījuši (..) ."

Kā atzīmē Kalnbērza, medicīnas noliegšana ir pastāvējusi vienmēr, tādēļ pašiem ārstiem ir jāuzņemas atbildība celt savas profesijas prestižu sabiedrības acīs. Svarīgi ir strādāt ar visu atdevi, lai cilvēki no malas pozitīvi novērtētu ārstu darbu: 

"Sabiedrības uzskati mainās, bet kopumā es domāju - kā mēs paši nostādām sevi. Šajā gadījumā ir svarīgi strādāt ar sevi, ar savu profesiju - parādīt sevi un profesiju no pašas labākās puses."

Pagājušā gada novembrī "Apollo", atsaucoties uz Latvijas Televīzijas raidījumu "Dienas Ziņas", vēstīja, ka agrīni pieejama rehabilitācija pacientiem pēc smagas slimošanas ne tikai uzlabo atveseļošanās iespējas – paplašinot pakalpojumu pieejamību, bet rehabilitācijas nozare varētu arī palīdzēt atslogot slimnīcas.

Toreiz Nacionālā rehabilitācijas centra "Vaivari" vadītāja Anda Nulle vērsa uzmanību uz garajām rindām, lai saņemtu rehabilitācijas pakalpojumus.

"Covid-19 ietekmē, iespējams, samazinās iespējas saņemt rehabilitāciju citu diagnožu pacientiem, jo milzīgs pieprasījums un milzīgas vajadzības tagad ir tieši Covid pacientiem. Standartā mēs vienmēr iedomājamies, ka tas ir plaušu bojājums un ir ļoti zema fiziskās slodzes tolerance, bet tikpat labi tas var būt neiroloģisks bojājums.

Mums bija ārkārtīgi smaga jauna paciente, kurai bija neiroloģisks bojājums ar sekojošu tetraplēģiju, tātad nekustas ne rokas, ne kājas un cilvēks ir totāli asistējams. Vēl ir arī ļoti daudzi tieši ar smagiem kognitīviem traucējumiem," pastāstīja Nulle.

Redzot augošo pieprasījumu, Nacionālais veselības dienests (NVD) no 1. jūlija no līdzekļiem neparedzētiem gadījumiem piešķīra 2 miljonus eiro tieši Covid-19 pacientu rehabilitācijai. Salīdzinājumam: rehabilitācijai diennakts stacionāros kopumā pagājušogad budžetā tika paredzēti ap 15 miljoniem eiro, dienas stacionāra un ambulatorajiem pakalpojumiem – ap 22 miljoniem eiro.

Pusotrs miljons šīs papildu naudas novirzīta rehabilitācijai diennakts stacionārā, pusmiljons – dienas stacionāriem un ambulatorajiem pakalpojumiem.

Savukārt šī gada janvāra beigās Veselības ministrijas rīkotajā ekspertu sarunā ģimenes ārste Gundega Skruze-Janava skaidroja, ka, pat ja koronavīruss pārslimots viegli, trešdaļai pacientu pēc tam var saglabāties ilgstoši paliekošas veselības problēmas. Pēc viņas sacītā, pat viegli pārslimojot, trešdaļai cilvēku tik un tā var potenciāli attīstīties tā sauktais ilgstošais Covid-19.

"Tas nozīmē, ka pat pēc vieglas slimošanas trīs līdz 12 mēnešus var saglabāties kāds no ikdienā nogurdinošiem simptomiem," atzīmēja mediķe.

Šo simptomu vidū esot nogurums, elpas trūkums, sirdsklauves un sāpes krūtīs. Tāpat var parādīties kognitīvi traucējumi, koncentrēšanās grūtības, nomāktība, trauksme, kā arī locītavu vai muskuļu sāpes.

Seko mums arī Instagram un TikTok – uzzini visu pirmais!