/nginx/o/2022/03/09/14416680t1h9968.jpg)
Vācijā iespējama izmeklēšana pret bijušo kancleru Gerhardu Šrēderu par viņa ciešajām saitēm ar Krievijas valdību, otrdien paziņojušas vācu tiesu iestādes.
Hanoveres prokuratūra apstiprināja, ka federālajam prokuroram Kārlsrūē, kur bāzēta Vācijas Konstitucionālā tiesa, iesniegusi prasību izmeklēt sūdzību pret vairākām personām, tostarp Šrēderu.
Prokuratūrai Kārlsrūē būs jāizlemj, vai sākt izmeklēšanu par cilvēktiesību pārkāpumiem. Sūdzība saistīta ar aizdomām par "noziegumiem pret cilvēci".
Arvien pieaug spiediens pret Šrēderu par viņa ciešajām saitēm ar Maskavu un draudzību ar Krievijas prezidentu Vladimiru Putinu.
Jaunais Vācijas kanclers Olafs Šolcs, kurš tāpat kā Šrēders pārstāv sociāldemokrātus (SPD), pagājušajā nedēļā aicināja bijušo kancleru atstāt amatus Krievijas enerģētikas sektora uzņēmumos "Rosņeftj" un "Gazprom". Šolcs norādīja, ka pēc Putina sāktā kara pret Ukrainu Vācijas bijušajam kancleram "nav pareizi" atrasties tādos amatos.
Šrēders, kurš bija Vācijas kanclers no 1998. līdz 2005.gadam, ir Krievijas naftas kompānijas "Rosņeftj" padomes priekšsēdētājs. Turklāt paredzēts, ka 77 gadus vecais bijušais politiķis jūnijā pievienosies gāzes kompānijas "Gazprom" padomei.
"Gazprom" pārvalda pretrunīgi vērtēto gāzesvadu "Nord Stream ", kura sertifikācijas procesu februāra beigās apturēja Šolcs.
Šrēders, pēdējās nedēļas atrazdamies kanclera amatā, apstiprināja pirmā "Nord Stream" gāzesvada izbūvi un tagad ir "Nord Stream" akcionāru komitejas priekšsēdētājs.
Viņa atteikuma dēļ saraut saites ar Krieviju bundeslīgas futbola klubs Dortmundes "Borussia" atcēlusi Šrēderam piešķirto goda biedra titulu.
Vairāki citi bijušie Eiropas līderi pēc Krievijas iebrukuma Ukrainā ir atteikušies no amatiem Krievijā. Piemēram, bijušais Francijas premjerministrs Fransuā Fijons 25.februārī paziņoja par atkāpšanos no padomes locekļa amata Krievijas valsts kontrolētajā naftas kompānijā "Zrubežņeftj" un petroķīmijas kompānijā "Sibur".
24.februārī bijušais Itālijas premjerministrs Mateo Renci atstāja padomes locekļa amatu vienā no Krievijas lielākajiem kopbraukšanas pakalpojumu sniedzējiem "Delimobil", savukārt bijušais Somijas premjerministrs Esko Aho nolēmis aiziet no Krievijas bankas "Sberbank" padomes.