Kara upuris - Ukrainas kultūra. Kā ukraiņi glābj mākslu un UNESCO mantojumu

FOTO: TT NYHETSBYRÅN/ Scanpix

Krievijas raķetes turpina iznīcināt Ukrainas pilsētas, nogalinot vai ievainojot simtiem civiliedzīvotāju. Vēl viens kara upuris ir Ukrainas māksla un kultūra. Lai gan lielākā daļa muzeju un galeriju tika slēgti jau kara sākumā, taču Ukrainas kultūras darbinieki cīnās, lai saglabātu mākslas darbus, kas joprojām netiek uzglabāti atbilstošos apstākļos. 

Tāpat Ukrainā ir septiņas vietas, kas iekļautas UNESCO Pasaules mantojuma sarakstā un kas, tāpat kā mākslas darbi un muzeju eksponāti, var tikt iznīcinātas, vēsta "DW News".

Vismaz pagaidām karš UNESCO Pasaules mantojuma vietas ir saudzējis, taču lielākās kultūras iestādes, tajā skaitā Mariupoles teātris, kura pagrabā patvērās simtiem cilvēku, tajā skaitā bērni, tika iznīcināts. Krievijas karavīru apšaudēs tika nopietni sabojāts arī senākais klosteris Ukrainā, kurš celts ap 1526. gadu. 

Šobrīd Ukrainas kultūras aizsargāšana ir kļuvusi par nozīmīgu mērķi gan pašā Ukrainā, gan arī starptautiskā mērogā.

Kopš pirmās iebrukuma dienas mākslinieku grupa, kas pazīstama ar nosaukumu "Asortymentna kimnata", ar neliela finansējuma palīdzību cenšas evakuēt un saglabāt vietējo mākslinieku darbus. Viņi ir izveidojuši vairākus bunkurus un saņēmuši lūgumus palīdzēt evakuēt darbus no galerijām Kijivā, Mariupolē, Odesā, Zaporižjā un citur.

Pirmo 10 kara dienu laikā bunkuros tika ievietotas vairāk nekā 20 mākslas kolekcijas.

Harkiva atrodas tuvu Krievijas robežai, kas nozīmē, ka pilsētas iedzīvotāji tieši saskārās ar karadarbību jau pirmajās iebrukuma dienās. Tas ietekmēja arī pilsētas kultūras iestādes, tostarp Harkivas mākslas muzeju, kur darbinieki centās glābt vienu no Ukrainas vērtīgākajām mākslas kolekcijām, to iesaiņojot noliktavā. Daudzi no kolekcijā esošajiem darbiem ir krievu mākslinieku veidoti.

"Tā ir likteņa ironija, ka mums ir jāglābj krievu mākslinieki, krievu mākslinieku gleznas no viņu pašu tautiešiem, tas ir vienkārši neprāts," stāsta Harkivas Mākslas muzeja administratore.

Tā kā visi muzeja logi un durvis sašķīda, Krievijas armijai bombardējot netālu mērķi, muzeja 25 000 darbu tagad ir neaizsargāti pret mitrumu un aukstumu.

Olga Hončara, kultūras menedžere un muzeja vadītāja Ļvivā, kas pēta nacistu un komunistu veikto vardarbību 20. gadsimta vidū Ukrainā, drīz vien pēc iebrukuma organizēja muzeju krīzes fondu ar nosaukumu "Ātrās palīdzības muzejs". Tas tapa ar Eiropas Komisijas un Vācijas starpkultūru asociācijas "MitOst" atbalstu.

Kopš tā laika gandrīz 20 muzeji četros reģionos ir saņēmuši finansiālu atbalstu eksponātu iepakošanai un saglabāšanai, prioritāti piešķirot muzejiem no mazajām pilsētām un ciematiem Ukrainas austrumos un dienvidos, kas atrodas Krievijas uzbrukumu epicentrā.

Arī Polijas kultūras iestādes ir apvienojušās, lai aizsargātu kultūras mantojumu kara skartajā Ukrainā. Komiteja piedāvā atbalstu visiem muzejiem un kultūras iestādēm Ukrainā, lai pārvietotu savas kolekcijas.

Objekti un vietas Ukrainā, kas ir iekļuvušas UNESCO Pasaules mantojuma sarakstā:

Kijiva: Svētās Sofijas katedrāle, Kijivas Pečoru klosteris un tā ēkas

Šī 11. gadsimta Austrumu pareizticīgo baznīca tika uzcelta, lai konkurētu ar Svētās Sofijas mošeju mūsdienu Stambulā. Tās mozaīkas un freskas ir atzinīgi novērtētas to labā saglabāšanās stāvokļa dēļ. Komplekss nodrošināja to, ka apgabals kļuva par pareizticīgo domas un reliģisko centru.

FOTO: AP/ Scanpix

Ļvivas vēsturiskais centrs

Ļvivas pilsēta, kas dibināta vēlajos viduslaikos, gadsimtiem ilgi bija nozīmīgs administrācijas, reliģijas un tirdzniecības centrs. Mūsdienu pilsēta joprojām saglabā savas viduslaiku iezīmes. Tā lepojas arī ar daudzām baroka stila ēkām. Pilsētas arhitektūra apvieno Austrumeiropu ar Itālijas un Vācijas kultūru.

Operas nams Ļvivā

FOTO: SIPA/ Scanpix

Černivci: Bukovinas un Dalmācijas metropolītu rezidence

Kādreizējā Austrumu pareizticīgo metropoles bīskapa rezidence ar savu dramatisko stilu sajaukumu, tostarp bizantiešu, gotikas un baroka ietekmi, pauž Austroungārijas impērijas daudzveidīgo reliģisko un kultūras identitāti.

FOTO: Time to travel/ Shutterstock

Strūves ģeodēziskais loks 

Uz Zemes virsmas ir atzīmēti ģeodēziskie punkti, kas mūsdienās atrodami desmit valstīs: Norvēģijā, Zviedrijā, Somijā, Krievijā, Igaunijā, Lietuvā, Baltkrievijā, Moldovā, kā arī Latvijā un Ukrainā. To izdarīja astronoms Frīdrihs Georgs Vilhelms Strūve un kara topogrāfs Karls Tenners, lai apstiprinātu Īzaka Ņūtona teoriju par to, ka Zeme nav precīzas lodes formā, bet gan nedaudz saplacināta polu virzienā.

Sevastopole: Taurijas Hersonēsa

5. gadsimtā pirms mūsu ēras šo pilsētu dibināja dorieši. Drupas atrodas ārpus Sevastopoles, Krimas dienvidrietumos, ko Krievija nelikumīgi anektēja 2014. gadā. Tur atrodas sabiedrisko ēku kompleksi, dzīvojamie rajoni un agrīnie kristiešu pieminekļi, kā arī labi saglabājušies vīna dārzu zemesgabali, kā arī akmens un bronzas laikmeta būvju paliekas.

FOTO: AFP/ Scanpix

Koka baznīcas Karpatu kalnu reģionā

Koka baznīcas atrodas 16 dažādās vietās kalnainajā Karpatu reģionā Polijā un Ukrainā. Koka baļķu konstrukcijas laikā no 16. līdz 19. gadsimtam būvēja gan pareizticīgo, gan grieķu katoļu kopienas. Baznīcas ir arhitektūras paraugs slāvu tautu kokmateriālu būvniecības tradīcijām.

FOTO: Lapping Pictures/ Shutterstock

Karpatu reģions: pirmatnējie dižskābaržu meži

Dižskābarži sāka izplatīties pirms 11 000 gadu - pēc pēdējā ledus laikmeta. Tagad tas ir daļa no senatnīgās un sarežģītās ekoloģiskās sistēmas. 

Karpatu meži

FOTO: SIPA/Scanpix

Seko mums arī Instagram un TikTok – uzzini visu pirmais!  

Redaktors iesaka