Militārais apvērsums un tautas sacelšanās. Vai kara noziedznieku Putinu varētu gāzt no amata?

Scenāriji, kā tiek gāzti autoritāri līderi

Viens no labākajiem pētījumiem par to, kā autoritāri līderi tiek gāzti no amata, ir pētnieču Andreas Kendalas Teilores un Ērikas Frantsas izstrādātais materiāls. Autores norāda uz diviem iespējamiem scenārijiem - militāru apvērsumu vai tautas sacelšanos.

Aukstā kara laikā apvērsumi bija visizplatītākais veids, kā diktatorus gāzt no amata. Taču kopš 90. gadiem ir notikušas izmaiņas autoritāru līderu gāšanas veidos. Apvērsumu skaits ir samazinājies, savukārt tautas sacelšanās, piemēram, demonstrāciju, protestu un militāru konfliktu revolucionārs vilnis "Arābu pavasaris" un "Krāsu revolūcija", pieaug.

Ziņu medijs "Vox" vēsta - neskatoties uz spekulācijām par Putina varas zaudēšanu, neviens no šiem scenārijiem nešķiet īpaši iespējams - pat pēc postošā kara Ukrainā. Lielā mērā tāpēc, ka Putins ir spējis nodrošināt palikšanu amatā.

Pēdējo divdesmit gadu laikā Krievijas līderis un viņa sabiedrotie ir strukturējuši gandrīz visus Krievijas valsts pamatelementus, lai ierobežotu draudus viņa režīmam. Putins ir arestējis vai nogalinājis vadošos disidentus, piemēram, opozicionāru Alekseju Navaļniju, un izraisījis bailes plašākā sabiedrībā.

Foto: Navaļnijam piespriesti deviņi gadi stingrā režīma kolonijā

Putina spēja strauji pastiprināt represijas pašreizējā situācijā, reaģējot uz pretkara protestiem, izmantojot dažādas taktikas, no masveida arestiem protestu laikā līdz opozīcijas mediju slēgšanai un sociālo mediju platformu pārtraukšanai, liecina par režīma stiprajām pusēm.

"Putins ir gatavojies šai iespējamībai ilgu laiku un ir veicis daudz saskaņotu darbību, lai pārliecinātos, ka viņš nav neaizsargāts," vēsta Mičiganas universitātes doktorants Ādams Keisijs, kurš pēta apvērsumu vēsturi Krievijā.

Tomēr tajā pašā laikā Krievijas politikas zinātnieki nav pilnībā gatavi izslēgt Putina krišanu no amata. Medijs "Vox" skaidro, ka eksperti nereti uzskata, ka sāktais karš Ukrainā ir bijusi stratēģiska kļūda, kas palielināja gan apvērsuma, gan revolūcijas risku, pat ja to iespējamība joprojām ir zema.

Pirms [kara] jebkura no šiem draudiem risks bija tuvu nullei. Un tagad risks abos šajos aspektos noteikti ir lielāks," uzskata Sirakjūsas universitātes profesors Braiens Teilors.

Vaicājot par abiem iespējamajiem scenārijiem politikas zinātnes doktoram Mārtiņam Hiršam, viņš skaidro: "Par plašāku tautas sacelšanos vai militāro apvērsumu ir grūti runāt, jo nav palikuši līderi, kas varētu to organizēt. Visa opozīcija ir sistemātiski iznīcināta, piespiesta pamest valsti, ir nogalināti vai atrodas cietumos. Visu, kas spētu sacelties pret Krievijas varu, vairs nav.

Ir Navaļnija organizācija, taču pats Navaļnijs atrodas cietumā. Arī pēdējo protestu laikā Krievijā cilvēki tiek apcietināti. Tiek darīts viss, lai nesāktos plaši tautas protesti.

Foto: 13. martā Maskavas centrā protesta laikā pret Krievijas sākto karu Ukrainā policisti aizturēja iedzīvotājus

Protams, radikālus scenārijus nevar izslēgt, taču nekas neliecina, ka kaut kāda veida apvērsums tuvākajā laikā varētu notikt."

Hiršs arī uzsver, ka nav pieejama informācija par to, kas patiesībā notiek Krievijas elitē.

Vai Krievijas sāktais karš Ukrainā varētu izraisīt militāru apvērsumu?

ASV senators Lindsijs Greiems intervijā medijam "Fox News" skaidroja, ko viņš uzskata par Ukrainas kara risinājumu - iespējams, kāds Krievijas militārists varētu likvidēt Vladimiru Putinu, noslepkavojot viņu vai sākot apvērsumu.

ASV politologs un viens no pasaules vadošajiem militāro apvērsumu pētniekiem Naunihals Sings grāmatā "Seizing Power" izmanto statisko analīzi, spēļu teoriju un vēsturisku gadījumu izpēti, lai mēģinātu noskaidrot, kas izraisa apvērsumus un kas liek tiem gūt panākumus.

Sings secina, ka militāristi, visticamāk, mēģina veikt apvērsumu valstīs ar zemiem ienākumiem, režīmos, kas nav ne pilnībā demokrātiski, ne pilnībā autokrātiski, un valstīs, kurās nesen notikuši apvērsumi.

Neviens no šiem nosacījumiem īpaši labi neatbilst mūsdienu Krievijai - autoritārai valstij ar vidējiem ienākumiem, kas nav pieredzējusi apvērsuma mēģinājumu kopš pagājušā gadsimta 90. gadu sākuma.

Tajā pašā laikā tāds karš kā Krievijas sāktais iebrukums Ukrainā var radīt bailes militārajās aprindās. Sings norāda, ka apvērsumi, visticamāk, notiek konfliktu laikā, kad valdības saskaras ar spēcīgākiem pretiniekiem, kas liecina, ka kara laikā nāves gadījumi un sakāve patiešām palielina militāro iespējamību.

Pēc pētnieka domām, karš Ukrainā palielina apvērsuma iespējamību Krievijā divu iemeslu dēļ - tas var vājināt militārās vadības uzticību Putinam un sniegt neparastu iespēju plānot pret viņu vērstas darbības.

Krievijas virsnieku apvērsuma motīvs būtu diezgan vienkāršs – karš Ukrainā kļūst nepopulārs galveno militārpersonu vidū un pat personīgi apdraud tos.

Vadošie Krievijas žurnālisti un eksperti ir brīdinājuši, ka Putinu ieskauj viņa sabiedrotie. Šī mazā grupa izstrādāja iebrukuma plānu, kurā tika pieņemts, ka Ukrainas armija izrādīs minimālu pretestību, ļaujot Krievijai ātri sagrābt Kijivu.

Šī plāna autori par zemu novērtēja Ukrainas apņēmību, tādēļ Krievijas karaspēks ir iestrēdzis lēnā un dārgā karadarbībā. Arī starptautiskās sankcijas ir bijušas daudz dārgākas, nekā Kremlis gaidīja.

Kā norādījusi reportiere no Krievijas, kura ieguvusi uzticamu informāciju, Krievijas augsta ranga civilās amatpersonas jau ir neapmierinātas ar karu un tā ekonomiskajām sekām.

Nedrošība augsta ranga ģenerāļu un izlūkošanas virsnieku vidū arī var izraisīt apvērsumu. Saskaņā ar Eiropas politikas analīzes centra eksperta Andreja Soldatova teikto, Putins soda augsta ranga amatpersonas par kara agrīnajām neveiksmēm.

Soldatova avoti vēsta, ka Putins mājas arestā noteicis Krievijas Federālā drošības dienesta izlūkošanas nodaļas vadītāju Sergeju Basedu un viņa vietnieku.

"Es domāju, ka Putins viņus nenogalinās, bet viņiem joprojām var būt jādzīvo bailēs un pazemojumā," vēsta Sings.

Kā vēsta "Vox", karš Ukrainā sniedz arī neapmierinātām amatpersonām iespēju vairāk atklāt savus patiesos uzskatus. Autoritārās valstīs, piemēram, Krievijā, ģenerāļiem ne vienmēr ir daudz iespēju runāt vienam ar otru, nebaidoties no uzraudzības vai informatoriem. Kari to vismaz nedaudz maina.

Tomēr Krievijas eksperti vēsta, ka Putins ir paveicis milzīgu darbu, ko politologi sauc par "apvērsuma piesardzību", viņa valdībai. Viņš ir pievienojis militārpersonām pretizlūkošanas virsniekus, tādējādi potenciālajiem nemierniekiem ir grūti zināt, kam uzticēties.

Viņš ir pastiprinājis arī apvērsuma koordinācijas problēmu, sadalot valsts drošības dienestus dažādās grupās, kuru vadībā ir uzticami sabiedrotie.

2016. gadā Putins izveidoja Krievijas nacionālo gvardi kā vienību, kas ir nošķirta no militārpersonām. Putinam lojāla Krievijas Drošības padomes locekļa Viktora Zolotova vadība kopā ar Krievijas izlūkdienestiem veic iekšējās drošības uzdevumus, piemēram, nodrošina robežu drošību un terorisma apkarošanu. 

Krievijā ir četras militārās vienības. Trijos no dienestiem - Krievijas Federālais drošības dienests, Galvenā izlūkošanas pārvalde un Krievijas Ārējās izlūkošanas dienests – ir savi speciālo operāciju elitārie spēki. Ceturtā vienība, Federālais aizsardzības dienests, ir Krievijas slepenā dienesta ekvivalents.

Saskaņā ar 2013. gada aplēsēm, tajā ir aptuveni 20 000 virsnieku. Turpretim Krievijas slepenajā dienestā ir aptuveni 4500 cilvēku. Tas ļauj Federālajiem aizsardzības dienestiem darboties kā sava veida gvardei, kas var aizsargāt Putinu gan no slepkavām, gan no apvērsumiem.

Ukrainas izlūkdienests ziņo, ka Krievijas elitē briest Putina likvidācijas plāni

Krievijas biznesa un politiskās elites vidū veidojas Krievijas prezidenta Vladimira Putina opozicionāru grupa, kas nodomājusi viņu likvidēt, ziņo Ukrainas Aizsardzības ministrijas Galvenais izlūkošanas direktorāts. Šīs grupas mērķis ir ātra Putina gāšana un ekonomisko sakaru atjaunošana ar Rietumiem.

Ministrija apgalvo, ka Krievijā veidojas "ietekmīgu cilvēku" grupa, kas vēlas pēc iespējas ātrāk atstādināt no amata Putinu un atjaunot ekonomiskās saites ar Rietumiem.

Zināma daļa Krievijas politiskās elites uzskata Federālā drošības dienesta direktoru Aleksandru Bortņikovu par iespējamo Putina pēcteci. Tieši viņš nesen krita Putina nežēlastībā, kam oficiālais iemesls bija nepareizs situācijas novērtējums Ukrainā.

Tieši Bortņikovs un viņa vadītā iestāde bija atbildīga par iedzīvotāju noskaņojuma un Ukrainas armijas spēju analīzi.

Zināms, ka Bortņikovs un daži citi ietekmīgi Krievijas elites pārstāvji apsver dažādus variantus, kā Putinu gāzt, neizslēdzot noindēšanu, "pēkšņu saslimšanu" vai citu "nelaimes gadījumu", ziņo Ukrainas Aizsardzības ministrijas Galvenais izlūkošanas direktorāts.

Valdības maiņa var būt arī mēģinājums izveidot sadarbību ar Ukrainas varas iestādēm, vēstīts paziņojumā.

Krievijas spēka struktūru grupējumi meklē iespējas gāzt Putinu

Raidījums "Nekā personīga" vēstījis, ka Krievijas spēka struktūru grupējumi meklē iespējas gāzt Putinu. "Gulagu.net" dibinātājam un cilvēktiesību aktīvistam Vladimiram Osečkinam ir labi sakari ar Federālā Drošības dienesta darbiniekiem.

Pēc viņu ziņām Krievijas Federācijas aizsardzības ministrs Sergejs Šoigu kūdījis prezidentu sākt karu, jo pēc uzvaras vairs nebūtu iespējams aprēķināt izsaimniekotās naudas daudzumu vai noskaidrot to, cik nolietota vai labi uzturēta tehnika bijusi. Taču karš korupcijas sekas izgaismojis vēl vairāk.

"Sistēmas iekšienē ir tie cilvēki, kas, pārkāpuši pāri savai sirdsapziņai, pārkāpa pārliecībai apmaiņā pret stabilitāti, par labiem ienākumiem, par ērtu, skaistu dzīvi.

Taču tagad, 24. februārī, viss aizgāja pa pieskari, un milzīga valsts nokļuva krītoša lifta iekšienē, kur nav nekādu izredžu, ka diktators pats apturēs šo krītošo liftu un mēģinās labot situāciju," stāsta Osečkins.

Video: Krievijas spēka struktūru grupējumi meklē iespējas gāzt Putinu

Vladimira Osečkina vadītā organizācija pērn demonstrēja un pierādīja, ka Krievijas cietumos notiek spīdzināšanas. Pētniecības laikā viņš nodibināja kontaktus ar cilvēkiem Krievijas Federālais drošības dienesta iekšienē. Tagad šie paši avoti viņam ziņo par iestādē notiekošo, un vairāki noplūdušie fakti apstiprinājušies.

Viņš vēsta: "Ņemot vērā informāciju, kas mums ir pieejama no vairākiem mūsu iekšējās informācijas avotiem, mēs saprotam, ka pastāv vairākas grupas, kas patiešām analizē, kā šobrīd rīkoties.

Bet praktiski katrā no šiem scenārijiem nav Vladimira Putina kā lēmuma pieņēmēja, jo viņi jau lieliski saprot, ka Rietumi ar Putinu nerunās. Nav iespējams piedot tūkstošiem cilvēku slepkavības, nav iespējams piedot karu, nav iespējams piedot kara noziegumus."

Ja dienestu iekšienē top kāda sazvērestība Putina gāšanai, tad šos plānus to autori sargā labāk nekā militāros noslēpumus par karu Ukrainā, par ko rietumi zināja jau mēnešiem ilgi. Arī tagad no slepenā dienesta turpina noplūst informācija par scenārijiem, kā Krievija apsver rīkoties Ukrainas neveiksmes piesegšanai.

Krievijas drošības dienesta analītiķi gatavo plānus uzbrukumam Moldovai, kas potenciāli varētu nest ātru un vienkāršu uzvaru, kas Kremlim šobrīd tik ļoti vajadzīga. Darbiniekiem uzdots pētīt arī scenārijus karam Japānā. Baltijas valstīs un Polijā.

Augošo neapmierinātību apstiprina arī sociālajos tīklos publicētas fotogrāfijas ar oficiālām vēstulēm, ko saņem dienestu darbinieki. Tajās viņi brīdināti par diversantiem, kas darbojas iestāžu iekšienē un izplata nepatiesu informāciju par karu Ukrainā.

Eksperts: Krievijas politiskā, militārā un ekonomiskā elite ir vienota

Kamēr diktatora Vladimira Putina režīma elite turpinās būt vienota, tikmēr Krievijas iedzīvotāji nevarēs neko daudz ietekmēt attiecībā uz Putina sākto iebrukumu Ukrainā, saka ārpolitikas pētnieks, politikas zinātnes doktors Hiršs.

"Skatoties vēsturiski, diemžēl, ja Krievijas politiskā, militārā, ekonomiskā elite ir vienota, nešķeļas un ir gatava apcietināt mītiņu dalībniekus un citādi vardarbīgi apspiest protestus,

tikmēr Krievijas iedzīvotāji neko daudz nevar mainīt režīma rīcībā," skaidro Hiršs, komentējot protestu Krievijā ietekmi.

Atbildot uz jautājumu, vai iespējams paredzēt, cik lieli būs Krievijas iedzīvotāju protesti tuvākajās nedēļās, ārpolitikas pētnieks skaidro, ka to ir grūti prognozēt, jo režīma dienesti strādā, lai nenotiktu plaši protesti.

Piemēram, uz ielām tiek pārbaudīts iedzīvotāju telefonu saturs, un, kā jau tas pieredzēts protestu apspiešanā Baltkrievijā, var tikt veikti arī citi soļi, piemēram, bloķēta transporta kustība.

Šajā kontekstā politologs arī vērš uzmanību, ka, esot pie varas vairāk nekā 20 gadus, Putins ir darījis visu, lai nostiprinātu savu režīmu. Par to liecina arī tas, ka nozīmīgākie opozīcijas pārstāvji ir vai nu nogalināti, vai bijuši spiesti aizbraukt no Krievijas, vai ir ieslodzīti cietumā.

Līdzīgi ir ar medijiem, no kuriem pamatā visi ir Kremļa kontrolē, atzīmē Hiršs. Informācija par protestiem vēl daļēji var izplatīties internetā, tomēr Krievijā tiek ierobežota pieeja rietumu sociālajiem tīkliem, šādā un citos veidos apgrūtinot iedzīvotāju iespējas pašorganizēties, skaidro eksperts.

Ja situācija mainītos un būtu vērojams, ka bruņotie spēki un režīma drošības dienestu darbinieki sāktu nepakļauties pavēlēm, būtu iespējams runāt par Kremļa režīma drupšanu, atzīmēja ārpolitikas pētnieks.

Vaicājot par to, cik vienota šobrīd varētu būt Putina elite, "Apollo" intervijā eksperts saka:

"To ir grūti pateikt, jo mums nav informācijas par to, kas notiek elites iekšienē. Dažkārt tiek publicēta informācija par to, kas notiek iekšienē, piemēram, vadošie militārie līderi ir "saslimuši" vai notiek kaut kas cits, taču mēs līdz galam nezinām."

Hiršs uzsver, ka nevajadzētu gaidīt straujas pārmaiņas saistībā ar Putina gāšanu no amata, jo spilgts piemērs ir Padomju Savienība. "70. un 80. gados ekonomika stagnēja, vairāk nekā 10 gadus cilvēki neko nevarēja ietekmēt un mainīt. Ja cilvēki protestēja, viņus arestēja. Tāpat kā mūsdienu Krievijā. Tikai 80. gadu beigās, kad elite saprata, ka Padomju Savienība ļoti strauji atpaliek no Rietumiem, tikai tad sākās pārmaiņas Krievijā," stāsta eksperts.

Viņš vēsta, ka oligarhi Krievijā ir, taču varas centrs vairs nav viņu rokās. Hiršs par Krievijas eliti stāsta: "Krievijas elitē ir cilvēki no drošības dienestiem, kurus Putins ir iecēlis amatā. Šie cilvēki kontrolē Krievijas ekonomiku, politiku, medijus un arī drošības iestādes. Taču šie cilvēki lielākoties ir atkarīgi no Putina, jo viņš pavisam viegli var atstādināt no amata.

Putins ir mēģinājis radīt politiku, kad lielākā daļa varas koncentrējas viņam pietuvinātas elites rokās.

Ja kāds ir neapmierināts vai mēģina protestēt, cilvēks "saslims" vai nonāks cietumā. Šobrīd arī Putina elite nav pasargāta no viņa nelabvēlības."

Hiršs uzskata, ka pirms Krievijas sāktā kara Ukrainā, tika veikta kadru maiņa. Par iespējamajiem notikumiem eksperts stāsta: "Putinam pietuvinātie cilvēki tika atlaisti drošības apsvērumu dēļ, lai darbā paturētu vislojālākos un visuzticamākos cilvēkus. Katram diktatoram tā ir pirmā prioritāte - darīt visu iespējamo, lai saglabātu varu."

Vaicājot par to, vai sankciju rezultātā Putina elite varētu nostāties pret viņu, eksperts vēsta, ka sankcijas vairākiem Putinam pietuvinātiem cilvēkiem bijušas arī līdz šim, taču tās nav bijušas visai efektīvas.

"Nav tā, ka oligarhiem būtu liela ietekme Kremlī. Kaut kāda veida spiedienu viņi var izdarīt, taču viņi nav tik ietekmīgi, nav tik ietekmīgi kā agrāk," uzsver eksperts.