/nginx/o/2021/05/07/13767534t1h2af6.jpg)
/nginx/o/2022/03/30/14454837t1h4643.jpg)
Kopš Krievijas sāktā kara Ukrainā Latvijā un citās Eiropas valstīs strauji pieaugušas degvielas cenas. Pirmo divu nedēļu laikā 95. markas benzīna cena pieauga par 17,45%, bet dīzeļdegvielas cena par 21,86%, taču mēnesi pēc sāktā kara nav vērojamas būtiskas izmaiņas. Lai noskaidrotu, vai situācija tuvākajā nākotnē varētu mainīties, "Apollo" izzināja esošo situāciju un sazinājās ar Latvijas Degvielas tirgotāju asociācijas valdes priekšsēdētāju Ojāru Karčevski.
Degvielas cenas ietekmē dažādi faktori, piemēram, degvielas cena biržā, eiro-dolāra valūtas kurss, konkurence, globāli notikumi un nodokļi, kas Latvijā veido ap 60% no cenas.
Saasinoties ģeopolitiskajai situācijai, jēlnaftas cenas pasaulē ir strauji pieaugušas. Jau tiek noteiktas sankcijas pret Krievijas jēlnaftu un naftas produktiem, tas ietekmē arī naftas tirgu, piemēram, jēlnaftas un naftas produktu cenas pasaulē. Šo ietekmi ilgtermiņā ir grūti prognozēt.
Viens no faktoriem, kas ietekmē degvielas cenas Latvijas patērētājiem, ir naftas cenas pasaules tirgos, kā arī dīzeļdegvielas un benzīna vairumtirdzniecības cena. Ja pieaug cenas pasaules naftas produktu tirgos un vairumtirdzniecības cenas, tad naftas produktu cenas mazumtirdzniecībā pieaug ne tikai Latvijas degvielas tirgū, bet arī kaimiņvalstīs un visā pasaulē.
Degvielas mazumtirdzniecības gala cenā 40% veido degvielas cena, 35% akcīzes nodoklis, 17% pievienotās vērtības nodoklis (PVN), 7% degvielas uzpildes stacija uzturēšanas izmaksas un 1% obligāto rezervju nodeva.
Ilgākā periodā degvielas cenu ietekmē divas lietas - naftas cena biržā un ASV dolāra kurss pret eiro. Šobrīd naftas cenas nav vēsturiski augstākās, bet degvielas cenas Latvijā tādas ir, kas skaidrojams ar veiktajām izmaiņām nodokļu politikā.
Ojārs Karčevskis neilgi pēc straujā degvielas cenu kāpuma vēstīja, ka Latvijā degvielas cenu kāpumu var ierobežot akcīzes nodokļa samazināšana un atteikšanās no biokomponentēm.
Viņš atzīmēja, ka biopiejaukums degvielai tiek ražots no augu valsts produktiem, piemēram, no kviešiem, kukurūzas, kā arī rapša, un nozīmīga šo kultūraugu audzētāja ir Ukraina, kurā karadarbības dēļ šogad ražas, visticamāk, nebūs.
"Līdz ar to mēs ievērojami iegūtu cenā un mazinātu risku, ka mums šie produkti ir jāiepērk. Mēs varētu lietot tīrus naftas produktus," pauda Karčevskis.
Vaicājot par to, kāda ir šī brīža situācija Latvijā saistībā ar degvielas cenu pieaugumu, Degvielas tirgotāju asociācijas prezidents Ojārs Karčevskis sarunā ar "Apollo" atklāj, ka prognozēt situāciju var tikai vienai dienai.
Asociācijas prezidents stāsta, ka pēdējās dienās pasaulē novērojama tendence, ka degvielas cenas pamazām samazinās. "Šobrīd nav nekādas prognozes. Divas dienas pēc kārtas degvielas cenas pazeminās. Tālākas prognozes neviens nevar pateikt," Karčevskis uzsver.
Vaicājot par to, no kurām valstīm Latvija iepērk degvielu, Karčevskis stāsta, ka pamatā no divām rūpnīcām – "Orlen" un "Neste".
"Abas rūpnīcas naftu saņem gan no Ziemeļjūras, gan no Apvienoto Arābu Emirātu rūpnīcām. Viennozīmīgi ir skaidrs, ka šīs piegādes ir dārgākas. Bet pagaidām nav mainīti līgumi, kas ir starp ražošanas rūpnīcām un mazumtirdzniecības uzņēmumiem Latvijā," saka asociācijas prezidents.
Ņemot vērā, ka ir pausta informācija par dažādiem iespējamajiem risinājumiem, Karčevskis sarunā ar "Apollo" atklāj četrus veidus, kā varētu risināt degvielas cenu pieaugumu:
Kā norāda Karčevskis, attiecībā par PVN samazinājumu, Finanšu ministrija (FM) tam nepiekrītot, jo budžetam ir nepieciešami ieņēmumi. Arī otro punktu FM neatbalstot, jo paredz, ka būs recesija un ieņēmumi budžetā mazināsies.
Vaicājot par to, kā vērtē situāciju, kad citas Eiropas valstis jau aktīvi ir pieņēmušas likumprojektus, lai mazinātu degvielas cenu kāpumu, Karčevskis saka: "Finanšu ministrija uzskata, ka būtu jāatbalsta atsevišķas iedzīvotāju grupas, nevis pieeju, ka atbalsts jāsniedz visiem."
15. martā ekonomikas ministra Jāņa Vitenberga biroja vadītājs Artūrs Butāns enerģētikas drošības darba grupā pārrunāja iespēja Latvijas akcīzes nodokļa līmeni degvielai pielāgot Lietuvas un Igaunijas līmenim.
Ekonomikas ministra biroja vadītājs atzina, ka tieši akcīzes nodokļa izlīdzināšanu lūdz arī uzņēmēju organizācijas, kas saskata potenciālus konkurences riskus gadījumā, ja tas netiktu darīts.
Tomēr jau 17. martā Saeima noraidīja grozījumus degvielas cenu kāpuma bremzēšanai. Grozījumi tika iesniegti, lai reaģētu uz strauji pieaugošajām naftas cenām pasaules tirgos. Noraidītie grozījumi likumā "Par akcīzes nodokli" paredzēja samazināt akcīzes nodokli par 0,15 eiro par vienu litru pie nosacījuma, ka "Brent Crude" naftas cenas biržā pārsniedz 100 ASV dolārus par barelu.
Piedāvātā akcīzes nodokļa samazinājuma rezultātā tika prognozēts, ka mazumtirdzniecības cena samazinātos par 0,18 eiro par vienu litru.
Papildus šiem akcīzes likuma grozījumiem opozīcijas virzīja arī izmaiņas likumā "Par atbilstības novērtēšanu", lai noteiktu, ka dīzeļdegvielu līdz 2023. gada 1. aprīlim ir atļauts realizēt bez pievienotas biodegvielas.
Šāds priekšlikums tika sagatavots, lai par 0,10 līdz 0,12 eiro par litru samazinātu dīzeļdegvielas mazumtirdzniecības cenu, ko ietekmēs biodegvielas piejaukums. Taču arī šie grozījumi tika noraidīti.
Neilgi pēc tam, kad Saeima noraidīja abus potenciālos grozījumus, ministru prezidents Krišjānis Kariņš, komentējot jautājumu par degvielas cenu kāpuma kompensēšanu, uzsvēra, ka risinājums būtu mērķēti pabalsti, kas palīdzētu sabiedrības grupām, kuras pakļautas vislielākajam riskam. Valdības vadītājs atzīmēja, ka atbildīgā grupa, kurā ir pārstāvji no koalīcijas partijām un eksperti, turpina strādāt pie risinājumu rašanas.
Tikmēr sabiedrības iniciatīvu platformā "Manabalss.lv" ir savākti teju 22 tūkstošu iedzīvotāju paraksti iniciatīvai par akcīzes nodokļa samazināšanu degvielai.
Sagaidāms, ka pieaugs dīzeļdegvielas cenas, jo no aprīļa būs spēkā prasība par obligāto biopiejaukumu dīzeļdegvielai, attiecīgi produktu sadārdzinot vēl par aptuveni 10 centiem litrā.
TV3 Ziņas vēsta, ka valdības līmenī joprojām turpinās darbs pie risinājumiem, kā pēdējā laika augstās degvielas cenas samazināt. Varianti divi – mazināt akcīzes likmi vai atteikties no šā piejaukuma.
Finanšu ministrijā gan uzsver, ka akcīzes samazināšana būtiski atsauktos uz budžeta ieņēmumiem un spēju finansēt citas vajadzības, vienlaikus vajag papildu datus par produkta pieejamību, ja no tirgus izņem biodegvielu.
Regulējums, kas paredz obligātās biokomponentes īpatsvara palielināšanu tirdzniecībā esošajai degvielai, visticamāk, saglabāsies, izriet no Ministru prezidenta Krišjāņa Kariņa sacītā intervijā Latvijas Televīzijas raidījumā "Rīta panorāma".
Premjers atzina, ka vakar sadarbības sanāksmē tika runāts par to, vai nevajadzētu atlikt minētā regulējuma spēkā stāšanos, ņemot vērā jau tā augstās degvielas cenas.
"Cik saprotu, grūtības ar atlikšanu ir saistītas ar to, ka vairumtirgotāji jau šādu degvielu ir iepirkuši, ir noslēgti līgumi un varbūt šī degviela jau ir benzīntankos.
Patlaban ir karš, bet šī prasība ir saistīta ar Eiropas direktīvām. Jāskatās, ka tik mēs neiedzīvojamies tajā, ka mums pēc tam būs jāmaksā miljoniem miljonu soda naudā," teica Kariņš.
Viņš pauda, ka publiskajā telpā daudz tiek runāts par to, ka vajadzētu samazināt akcīzi degvielai. Taču šajā gadījumā jāsaprot, ka, "pērkot degvielu, diemžēl pārsvarā par to maksājam Krievijai".
"Nodokļi ir tas, ko mēs paņemam pašu valstij. Ja sakām, ka nodokļus vairs nemaksājam, sanāk, ka visu naudu dodam Krievijai, kas pērk tankus un posta Ukrainu, bet nodokļu naudas, kas mums vajadzīga, lai pirktu aizsardzības ieročus, nebūs," skaidroja Kariņš, uzsverot, ka uz notiekošo ir jāraugās ar vēsu prātu un ka tiek meklētas iespējas palīdzēt cilvēkiem ar mērķētiem pabalstiem.
Patlaban izskatās, ka biodegvielas komponentes paliks spēkā, teica premjers. Kariņš nezināja teikt, kāds varētu būt degvielas sadārdzinājuma apjoms. Jautāts par to, ka pat vairāk nekā 10 centu sadārdzinājums degvielai radītu milzīgu cenu pieaugumu arī citos sektoros, Kariņš sacīja, ka to visu saprotot.
"No malas tas viss izskatās viegli - vienkārši nedarām un viss, bet ir ļoti daudz praktiskā, piemēram, piegāžu ķēdes, līgumi, saistības, kas ir visā Eiropas Savienībā,
kur esmu viens no tiem, kas argumentē, ka, ņemot vērā kara situāciju, zemes platības būtu jāizmanto graudu ražošanai, nevis degvielas izejvielu ražošanai. Tas ir lēmums, kas būtu jāpieņem visā ES," pauda valdības vadītājs.
Medijs "Euractiv" ziņo, ka Eiropas valstis šobrīd cenšas rast risinājumu, lai apturētu straujo degvielas cenu kāpumu. Tā kā uzņēmumi un patērētāji strādā spriedzes apstākļos, kad pārtikas un enerģijas cenas strauji pieaug līdz vairāku desmit gadu augstākajam līmenim, valdības strādā pie risinājumiem, lai apzinātu, kādi līdzekļi ir to rīcībā, ko varētu izmantot esošajā situācijā.
Līdz šim Eiropas valstis ir izvēlējušās dažādas pieejas, kā risināt straujo degvielas cenu pieaugumu. Piemēram, Zviedrija, kuras degvielas nodokļi ir augstākie Eiropā, paziņoja par pagaidu nodokļa samazināšanu degvielai par 1,30 kronām par litru (0,12 eiro), kas ir daļa no pasākumu kopuma 1,5 miljardu dolāru apmērā.
Beļģija un Nīderlande tikmēr ir izvēlējušās samazināt PVN degvielai, kā arī samazināt akcīzes nodokli degvielai. Beļģijas patērētāji ietaupīs aptuveni 10 eiro par pilnu 60 litru degvielas tvertni. Turpretī Nīderlandē vienas ģimenes izdevumi jūnijā varētu samazināties par aptuveni 140 eiro.
Savukārt Polijā būtiski samazinājušās degvielas cenas, jo Polija pieņēma lēmumu par PVN samazinājumu. Šādi pasākumi Polijā ieviesti, lai mazinātu inflācijas negatīvo ietekmi, jo sevišķi ziemas mēnešos, kad tiek prognozēts patēriņa cenu pieaugums.
Būtisku palīdzību savas valsts iedzīvotājiem sniegusi Francija, kas paziņoja par divu miljardu eiro atbalstu paketi iedzīvotājiem, jo degvielas cenas Francijā atsevišķos reģionos pārsniegušas divus eiro litrā.
Neraugoties uz valstu stratēģijām un pasākumiem degvielas cenu ierobežošanai, Eiropas valstis necentīsies pieņemt pārmērīgi striktus lēmumus, vēsta medijs "Euractiv".
Piemēram, Itālijas valdība marta sākumā paziņoja, ka plāno "saglabāt piesardzīgu budžeta politiku" pēc tam, kad februārī tika pieņemta atbalsta pasākumu pakete 5,5 miljardu eiro apmērā, lai kontrolētu pieaugošos mājsaimniecību rēķinus.
