Savukārt savvaļas dzīvnieku parki, piemēram, "Alternative Bärenpark Worbis gGmbH", atsakās uzņemt savvaļas dzīvniekus ar izmainītu/ neadekvātu uzvedību. Šādos parkos nonāk tikai lāči ar savvaļas sugai atbilstošu uzvedību.
Lāči var nostaigāt lielus gabalus, tiem ir plašas teritorijas. Dzīvniekiem pilsonības nav, un tie brīvi staigā no vienas valsts uz citu - ir viena kopējā Baltijas populācija un Latvijas lāči ir daļa no tās. Tēviņu individuālās teritorijas variē robežās no 500 līdz 1300 kvadrātkilometriem (km2), bet atsevišķos gadījumos var pārsniegt pat 4000 km2. Mātīšu teritorijas ir mazākas - no 130 līdz 780 km2.
Līdz ar to Latvijā arī nav iespējams pārvietot piebarotus lāčus uz teritorijām, kur tie nekad vairs netraucēs nevienu saimniecību.
Aizvesti tālu prom no cilvēku mītnēm, tie tik un tā meklēs ceļu atpakaļ, lai tiku pie cilvēku sarūpētas barības.
Kā vēstīts, lai novērstu sabiedrības apdraudējumu, pagājušajā piektdienā Gulbenes novadā iemidzinot likvidēts ceļa malā regulāri manītais brūnais lācis.
Lācis nonāvēts saskaņā ar starpresoru ekspertu operatīvās grupas apstiprināto rīcības plānu.
LETA jau vēstīja, ka martā AS "Latvijas valsts meži" (LVM) darbinieki divreiz sastapās ar lāčiem. Žīguru meža masīvā lācis uzbruka LVM darbiniekam. Cenšoties izvairīties no iespējamā uzbrukuma, darbinieks mēģinājis bēgt, taču paslīdējis un nokritis. Lācis uzbrucis vīrietim, sakožot viņu kājā.
Savukārt Austrumvidzemes reģiona vecākais plānotājs Lejasciema iecirknī lāci novēroja mežmalā pie Silmalu ceļa. Latvijas Valsts mežzinātnes institūta "Silava" lāču eksperts Jānis Ozoliņš skaidroja, ka, iespējams, Lejasciemā sastaptais lācis bija viens no pagājušā gada Valkas lācēniem, kuri siroja viensētās.