Atšķirīgi viedokļi un situācijas izklāsts. Ugunsgrēks "Ķepu-Ķepā" kaķu mājā - nelaimes gadījums vai ļaunprātīga dedzināšana?

Neatkarīgie eksperti veikuši ekspertīzi un secinājuši - notikusi ļaunprātīga dedzināšana

23. februārī "ReTV" ziņoja, ka notikusi ļaunprātīga dedzināšana - pie tāda slēdziena nonākuši Neatkarīgo ekspertu asociācijas biedri, veicot ekspertīzi dzīvnieku aizsardzības biedrības "Ķepu-ķepā" nodegušajā kaķu mājā. Patversmes vadītāja, pamatojoties uz šo ekspertu ziņojumu, vērsusies policijā.

Biedrības vadītāja Gundega Bidere stāstīja: "Mēs divos naktī konstatējām, ka mums deg kaķu māja. Nomira, sadega ugunsgrēkā dzīvs 21 kaķis. Protams, mēs uzreiz sākām dzēst, saucām glābējus."

Taču glābēji secināja - ugunsgrēks ir nekas vairāk kā nelaimes gadījums. Liesmas nopostījušas ēku pārkurinātas krāsns dēļ.

"Mani sāka mākt aizdomas, ka tas nav bijis nelaimes gadījums, bet ļaunprātīga dedzināšana. Pirmais, kas man radīja diezgan dīvainas sajūtas un emocijas, bija pati krāsns, jo no krāsns bija norauts krāsns skurstenis. Krāsns daļa, kurai liekams virsū bija metāla riņķis, bija tāds kā sprādziena efekts – lauskas, kas man likās neraksturīgi ugunsgrēkam kā tādam," pauda Gundega Bidere.

Pēc tam izrādījies, ka arī videonovērošanas kamera pārstājusi darboties īsi pirms ugunsnelaimes sākuma. Dzīvnieku aizsardzības biedrības pārstāve Iveta Bidere stāstīja: "Mums visu laiku likās, ka no tiem uztraukumiem ar galvu kaut kas nav kārtīgi. Bet zemapziņā - jā. Tāpēc mēs izsaucām tos neatkarīgos ekspertus."

Neatkarīgās ekspertu asociācijas speciālisti, kuru darba pieredze un zināšanas mērāmas gadu desmitos, veica izmeklēšanu un secināja - tiešām ir notikusi ļaunprātīga dedzināšana.

Latvijas Neatkarīgo ekspertu asociācijas valdes loceklis Kārlis Laicens teica: "Izpētot pelnus un arī to resti, ķīmiķi atrada, ka šajos piemaisījumos ir vielas, kas nekādi nevarēja rasties normālā degšanas procesā. Tur bija mangāns, stroncijs, citas vielas, kuras varētu būt tikai sprādzienbīstamu elementu kopumā. Šāds kopums varētu būt dažādās pirotehniskās iekārtās."

Pamatojoties uz šo atzinumu, biedrība vērsās policijā. "Mēs nosūtījām iesniegumu gan Valsts policijai, gan Ruka kungam, gan Iekšlietu ministrijai, jo uzskatām, ka šeit ir beidzot jāsāk izmeklēšana," uzsvēra Gundega Bidere.

Foto: Ugunsgrēks "Ķepu-Ķepā" kaķu mājā

Valsts policijas Zemgales reģionālās pārvaldes pārstāve Dace Kalniņa sacīja: "Policija ņem vērā šo ekspertu slēdzienus, var sākt kriminālprocesu, balstoties uz ekspertu slēdzieniem."

Valsts policija paziņojusi, ka noticis nelaimes gadījums

Valsts policijas Zemgales reģiona pārvaldes vecākā speciāliste Dace Kalniņa "Apollo" pavēstīja, ka 2021. gada 21. novembrī pēc pulksten 2 Valsts policijas Zemgales reģiona pārvaldes Jelgavas iecirknī tika saņemta informācija, ka Jelgavas novada Salgales pagastā dzīvnieku aizsardzības biedrības "Ķepu-Ķepā" patversmē ir izcēlies ugunsgrēks.

Policijā par notikušo tika sākta resoriskā pārbaude. Ņemot vērā, ka par iespējamo aizdegšanās cēloni tika norādīta pārkurināta krāsns un arī izmeklēšanas gaitā netika konstatētas noziedzīga nodarījuma pazīmes, 15. decembrī likumsargi pieņēma lēmumu atteikt sākt kriminālprocesu, kas nav ticis pārsūdzēts.

Valsts policija "Apollo" uzsvēra, ka sociālajās tīmekļvietnēs izskanējusī informācija, ka policija atteicās pieņemt iesniegumu par notikušo, neatbilst patiesībai.

"Likumsargi 2021. gada 21. novembrī, veica pārbaudi un skaidroja visus notikušā apstākļus, tajā skaitā no patversmes pārstāvjiem

saņēma divus paskaidrojumus par to, ka nav tikuši saņemti draudi, nekas aizdomīgs nav manīts un, iespējams, ugunsgrēks izcēlies no pārkurinātas krāsns.

Savukārt pēc dažām dienām, 24. novembrī, policija saņēma jautājumu no patversmes pārstāves par to, vai var sākt ēku drupu novākšanu, un sniedza atbildi. Tāpat jāpiemin, ka no patversmes pārstāvjiem netika saņemta cita papildu informācija vai iesniegumi par procesuālo darbību veikšanu," vēstīts VP paziņojumā.

2022. gada 21. februārī Jelgavas iecirknī tika saņemts iesniegums ar lūgumu sākt kriminālprocesu par 2021. gada 21. novembrī notikušo ugunsgrēku Jelgavas novada Salgales pagastā dzīvnieku aizsardzības biedrības "Ķepu-Ķepā" patversmē, jo, iespējams, ir notikusi ļaunprātīga dedzināšana. Ņemot vērā, ka saistībā ar notikušo saņemta jauna informācija, likumsargi materiālus nosūtīja prokuratūrai pēc piekritības lēmuma pieņemšanai.

Krāsns - būtisks pierādījums traģiskā notikuma izpētē

Neatkarīgo ekspertu asociācijas biedri, veicot ekspertīzi nodegušajā kaķu mājā, veica izpēti, ņemot vērā oderējuma keramikas fragmentu, pelnu sastāvu un nokasījumus no restes.

Ekspertu slēdzienā rakstīts: "Sarkanie nokasījumi no krāsns restes ir identificēti kā dzelzs oksīda daļiņas, kas acīmredzot veidojies no čuguna restes. Speciālisti nav kompetenti spriest par to, kādi apstākļi tieši ir nepieciešami, lai dzelzs oksīds varētu veidoties no čuguna, bet, apskatot oksīda izveidošanās vietas, var labi redzēt, ka tas veidojies vietās, kur čuguna restes ir nozīmīgi deformētas un izlocītas, zaudējot savu normālo metāliskā sakausējuma tekstūru.

Var spriest, ka, lai notiktu šādas deformācijas un ķīmiskās pārvērtības, krāsnij ir bijusi ļoti augsta temperatūra, kas nav sasniedzama, kurinot krāsni ar malku."

Eksperti slēdzienā norāda, ka bojājumus sprādzienā krāsnī ir nodarījuši termiski un mehāniski spēki - uz restes lokāli izveidojies dzelzs oksīds, kas norāda uz šīs restes daļas atrašanos krāsns normālai darbībai neraksturīgos apstākļos.

Biedrības vadītāja Gundega Bidere "Apollo" atklāj: "Valsts policijas pārstāvji joprojām nav ieradušies pēc ekspertu slēdzieniem, nav paņēmuši ne krāsni, ne pelnus analīzēm."

Vaicājot, kāpēc Valsts policija nepaņēma nevienu no potenciālajiem lietišķajiem pierādījumiem, kas varētu liecināt par ļaunprātīgu dedzināšanu, biedrības vadītāja uzsver, ka VP paziņojums bija - materiāli no krāsns ir jāizņem trīs līdz 10 dienu laikā, lai tos varētu pievienot lietai.

Sarunā ar "Apollo" biedrības vadītāja uzsver ekspertīzes rezultātus, norādot, ka krāsnī tika konstatētas tādas vielas, kādām tur nevajadzētu būt.

"Atvaļināts izmeklētājs, kuram zvanīju par to, kā pareizāk šajā situācijā rīkoties, viņš smēja, ka var būt viena sakritība. Var būt arī divas sakritības, bet tad, kad sakritību sāk palikt arvien vairāk, tad tās vairs nav sakritības," piebilst Bidere.

"Apollo" jau vēstīja, ka 2021. gada 21. novembrī plkst. 02.21 Valsts ugunsdzēsības un glābšanas dienests (VUGD) saņēma izsaukumu uz Jelgavas novada Salgales pagastu, kur dega vienstāva koka kaķu novietne 110m2 platībā. Plkst. 04.57 VUGD darbu notikuma vietā pabeidza.

Līdz ar traģisko ugunsnelaimi dzīvnieku patversmē "Ķepu-Ķepā" aktuāls kļūst jautājums par ugunsdrošību patversmēs. Latvijas Radio aptaujāto patversmju pārstāvji uzsvēra, ka dzīvnieku mītnēs ir gan ugunsdzēšamie aparāti, gan dūmu detektori, tomēr šādās reizēs tie nepalīdz novērst nelaimi.

"Galvenajā mājā mums stāv divi dūmu detektori, jo tur tiek gatavots ēst un tur cilvēki taisa sev pusdienas. Tur stāv arī divi ugunsdzēšamie aparāti, bet tie šajā gadījumā bija spļāviens okeānā," biedrības "Ķepu-Ķepā" dibinātāja Gundega Bidere teica, ka vēl aizvien nav atguvusies no šoka, un ugunsgrēks atkal un atkal liek pārdomāt, vai patversmē viss bija ugunsdroši un kādēļ ugunsgrēks izcēlās.

Valsts ugunsdzēsības un glābšanas dienesta (VUGD) pārstāvis Raimonds Kudlis teica, ka reizi trīs gados dienests apseko dzīvnieku novietnes, tostarp lauksaimniecības objektus, kuru platība pārsniedz 1000 kvadrātmetrus. Tomēr netiek īpaši pārbaudītas dzīvnieku patversmes.

"Ugunsdrošības noteikumos nav paredzēts specifiskas prasības šādām dzīvnieku novietnēm. Lai novērstu postošu ugunsgrēka izcelšanos, ir jāievēro vispārējās ugunsdrošības prasības. Īpaša uzmanība jāpievērš apkures ierīču izbūvei un lietošanai, kā arī elektroinstalāciju drošumam," Latvijas Radio teica VUGD pārstāvis.