Marodierisms - kas tas ir un kā tas izpaužas?

Latvijas Kara muzeja direktora pienākumu izpildītājs, vēsturnieks Juris Ciganovs norādīja, ka marodierisms ir zagšana un laupīšana kaujas laukā jeb kara apstākļos. Ciganovs piebilda, ka kaujas laukā marodierisms ir bijis novērojams vienmēr, tas izpaužas visās karojošajās pusēs, visos kontinentos un visās valstīs.

Marodierisma jēdziens tika definēts jau sen – 1907. gada Hāgas konvencijā.  Tas burtiski norāda uz aizliegumu izlaupīt pilsētas un apdzīvotas vietas pat tad, ja tās ieņemtas ar kauju. Savukārt 1929.gada Ženēvas konvencijā marodierisms definēts vēl skaidrāk: "Laupīšana ir aizliegta".

Vēsturnieks norādīja, ka cilvēce ir karojusi kopš saviem pirmsākumiem, un, protams, ka kara apstākļos, lai kuros laikos tas būtu bijis, tomēr tika ievērotas kaut kādas normas. Senākos laikos gan to sauca par karavīra goda kodeksu. 20. gadsimtā to mēģināja uzlikt uz papīra gan Hāgas konvencijā, gan Ženēvas konvencijā, bet tas ne vienmēr tiek ievērots, tāpēc tos dēvē par kara noziegumiem.

Tomēr kara laikā pieļaujama ir tikai pārtikas produktu un medikamentu rekvizēšana, kas ir ļauta tikai konkrētajā teritorijā esošajām karaspēka daļām nepieciešamajā apjomā, vērā ņemot vietējo iedzīvotāju vajadzības. 

Diemžēl šobrīd arvien biežāk sociālo tīklu platformās novērojamas fotogrāfijas un video liecības, kas pierāda krievu karavīru nodarbošanos ar marodierismu. Manīta gan juvelierizstrādājumu un naudas, gan sadzīves tehnikas un pat apģērba zagšana.

Šī kara atšķirība no citiem kariem un konfliktiem ir tajā, ka tas ir arī informatīvais karš. Šobrīd tiek dokumentēts viss - katram ir telefons, katrs var uzņemt un pēc tam ielikt kādā sociālajā tīklā.

Lai gan starptautiskajās attiecībās ir skaidri definēts, kas ir marodierisms, katrā valstī par to ir paredzēta citādāka atbildība. Kā norādīja Valsts policijā, Latvijā Krimināllikuma 76. pants paredz sodu ar brīvības atņemšanu uz laiku līdz 8 gadiem.

Padomju Savienībā par marodierismu arī tika sodīts. Tika draudēts ar mantas konfiskāciju, cietumsodu un pat nošaušanu, jo īpaši kara laikos, taču – bieži šie draudi nemaz netika īstenoti.

Par marodierismu Ukrainā pierādījumu netrūkst, tomēr šobrīd ir grūti pateikt, vai krievu karavīri par to tiks sodīti. Pašreiz Ukrainas tiesībsargājošās iestādes ir konstatējušas vairāk nekā 7000 kara noziegumu.