Vai tev joprojām šķiet, ka HIV uz tevi neattiecas? Situācija Latvijā un izpratnes trūkums

"Pret tevi gandrīz vienmēr attieksies citādāk"

Andris savu diagnozi uzzināja 2005. gadā. Kopš tā laika viņš ir pazaudējis tikai pāris cilvēkus, kas novērsās, visticamāk, informācijas trūkuma dēļ. Andris kādreiz bažījās, ka cilvēki ne vairs rakstīs vai zvanīs, vai nāks ciemos, tomēr tie tiešām bija tikai daži, kuri no vīrieša novērsās.

Andris uzsvēra, ka šodien dzīvot ar HIV ir vieglāk nekā pirms 15 gadiem gan no terapijas viedokļa, gan sabiedrības attieksmes dēļ. Tomēr HIV pacientam Vaiņodē, Skrundā vai Ipiķos izjūtas varētu būt citādākas. Dzīve lielpilsētā tomēr dod nosacītas privilēģijas - te tu vari vienkārši pazust. Mazpilsētā HIV pozitīvs cilvēks noteikti saskaras ar stigmu un bailēm.

"Uzzinot par savu HIV statusu, es izdzīvoju visus četrus etapus," atzina Andris. "Sākumā neticēju, uzskatīju, ka tā ir ārstu vai laboratoriskā kļūda. Tad nāca dusmas par savu rīcību."

Andris uzskata, ka lielākā daļa HIV pacientu apzinās, kurš ir bijis liktenīgais mirklis - dažādas seksuālās attiecības vai intravenozā narkotiku lietošana.

Te gan jāpiebilst, ka HIV pacienta profils ir strauji pārgājis uz "parasto" cilvēku. Arvien vairāk novērojama inficēšanās ar HIV arī heteroseksuālās attiecībās. Ja kādreiz HIV slimnieks bija homoseksuāls cilvēks vai narkotiku lietotājs, tad tagad tas var būt jebkurš no mums - skolotājs, deputāts, sētnieks. HIV nešķiro!

Andris atklāja, ka iestājas arī pieņemšanas posms. "Man tas aizņēma pusotru gadu.

Es mierinājumu guvu abreviatūrās - es tomēr apmeklēju Latvijas Infektoloģijas centru (LIC) nevis Latvijas Onkoloģijas centru (LOC)," sacīja vīrietis.

Tāpat Andris atklāja, ka nekad nav slēpis savu diagnozi no aprūpes darbiniekiem. "Vienmēr uzskatīju, ka viņiem tas ir jāzina, lai ārsti vai medmāsas lieki neriskētu. Tomēr vienreiz gadījās amizanta situācija. Tiku vests no angioplastijas procedūras, kad dzirdēju, kā viena medmāsa saka otrai: "Uzvelc divus cimdu pārus, tas tak ir HIV pozitīvs!" Es, protams, sasmējos, bet vispār tas ir diezgan bēdīgi - pret tevi gandrīz vienmēr attieksies citādāk," atzina Andris.

Runājot par nākotni, Andris gribētu redzēt lielāku pieņemšanu. Viņš cer, ka sabiedrība ar HIV spētu sadzīvot, gluži tāpat kā ar Covid-19.

Par HIV/AIDS pēdējo gadu laikā ir runāts daudz. Lai gan vispārējās sabiedrības zināšanas par tēmu ir uzlabojušās kvalitatīva valstiskā un nevalstiskā sektora darba dēļ, nevar teikt, ka ir panākti visi vēlamie rezultāti.

Situācija Latvijā

Latvija šobrīd atrodas otrajā vietā aiz Maltas pēc jaunatklāto HIV gadījumu skaita. Lai gan pēdējo divu gadu laikā HIV gadījumu skaits nokrities, salīdzinājumā ar laiku pirms pandēmijas, priecāties ir par agru.

"HIV testēšana Covid-19 pandēmijas laikā samazinājusies par 20%. Jaunu HIV gadījumu nav mazāk. Mēs vienkārši par tiem nezinām," 

norādīja Rīgas Austrumu klīniskās universitātes slimnīcas stacionāra "Latvijas Infektoloģijas centrs" Infektoloģijas poliklīnikas vadītāja Inga Ažiņa.

HIV patiesībā ir viltīga infekcija, kas, specifiski samazinot par imunitāti atbildīgo šūnu skaitu, būtiski ietekmē imūnās sistēmas spēju veikt tai piemītošās dabiskās organisma aizsargfunkcijas. Šis ir iemesls, kāpēc cilvēka imūnsistēma, atšķirībā no citiem vīrusiem, saviem spēkiem HIV vīrusu uzveikt nespēj.

Vīrusa ietekmē imunitāte pakāpeniski kļūst aizvien vājāka, kā arī nespējīgāka uzveikt citas slimības. Šis process ir ilgstošs un nepamanāms, tāpēc gandrīz katram, kas saņem pozitīvu testu, rodas jautājums – kāpēc man iepriekš nebija aizdomu vai kāpēc nepamanīju izmaiņas pašsajūtā?

AIDS savukārt ir slimību komplekss, kas attīstās HIV infekcijas gala stadijā uz novājinātu organisma aizsargspēju fona. Šī attīstība iespējama tad, ja HIV netiek atbilstoši ārstēts.

Satraucoša ir ne vien Latvijas statistika, bet arī sabiedrības un jaunatnes zināšanas par HIV/AIDS. 

Biedrības "Papardes zieds" misija ir panākt, lai Latvijā tiktu īstenotas katra cilvēka seksuālās un reproduktīvās tiesības, lai katram būtu pieejami kvalitatīvi pakalpojumi un izvēle tiktu izdarīta, balstoties uz kvalitatīvu informāciju.  

Tā 2018. gadā veikusi aptauju, kurā anonīmi piedalījušies 500 jaunieši vecumā no 15 līdz 18 gadiem. Aptauja veikta, lai novērtētu Latvijas jauniešu viedokli par veselības informācijas pietiekamību skolās un zināšanas par seksualitāti un seksuālo veselību.

Veiktajā aptaujā noskaidrots, ka dzimumdzīvi uzsākuši vairāk kā trešā daļa pusaudžu. Kad jautāti novērtēt savas zināšanas par savu seksualitāti un seksuālo veselību, vien 19% pusaudžu tās vērtējušas kā ļoti labas un atzina, ka skolā par ķermeni un veselību runā ļoti maz.

Bērni un jaunieši informāciju ar veselību saistītajos jautājumos arvien vairāk iegūst ar tehnoloģiju starpniecību un tas ir izaicinājums arī skolotājiem, jo arvien biežāk nākas kliedēt mītu un nepatiesu apgalvojumu miglu.

Rīgas Stradiņa universitātes Sabiedrības veselības un epidemioloģijas katedras docente, kā arī sabiedrības veselības institūta vadošā pētniece un biedrības "Papardes zieds" padomes locekle Anda Ķīvīte-Urtāne žurnāla "Ārsts.lv" izdevumā atzina, ka

"pozitīvā ziņa ir tā, ka jauniešiem Latvijā interesē veselības jautājumi, viņi domā par savu veselību, bet satraucošā ziņa ir tā, ka viņiem diemžēl akūti trūkst pat pamatzināšanu šajā jomā."

Kopš 2005. gada skolas mācību programmā vairs nav atsevišķas veselības mācības stundas. Ar veselību saistītās tēmas integrētas sociālo zinību priekšmetā, tomēr tām atvēlētais stundu skaits ir pārāk mazs, lai pusaudzis spētu izprast ar reproduktīvo un seksuālo veselību saistītos jautājumus.

Beidzot pamatskolas izglītības posmu, sociālajās zinībās nav visaptveroša gala pārbaudījuma, kas varētu vēstīt par kopējām jauniešu zināšanām veselības jautājumu kontekstā, tāpēc Latvijā trūkst nacionāli reprezentatīvas informācijas par jauniešu prasmēm un zināšanām par savu veselību.

Par vājām vai nepietiekamām nevar saukt tikai jauniešu izpratni ar veselību saistītajos jautājumos. 2016. gada pētījumā, kas veidots, biedrībai "Papardes zieds" sadarbojoties ar Rīgas Stradiņa universitāti, Latvijas universitāti un pētniecības centru SKDS, piedalījās vairāk nekā 600 skolas vecuma bērnu vecāku.

Dati parādīja, ka viņu zināšanas vērtējamas kā vājas, jo "tikai apmēram 25% vecāku zina, cik dienas vidēji ilgst sievietes menstruālais cikls vai kuras ir cikla auglīgās dienas, un teju 40% vecāku īsti nezina, vai maksts un vagīna ir divi dažādi vai tomēr viens sievietes orgāns."

Pēdējie punkti uz "i" jeb HIV rokasgrāmata

Kā notiek inficēšanās ar HIV?

Inficēties ar HIV iespējams, ja inficēta cilvēka asinis, dzimumorgānu izdalījumu (sperma, sekrēts, ejakulācijas, maksts sekrēts), kā arī mātes piens (zīdaiņiem), nonāk otra indivīda organismā.

HIV inficēšanās veidi:

• Dzimumkontakta laikā ar HIV inficētu personu, ja netiek lietots prezervatīvs;
• lietojot kopīgus injicēšanas piederumus (šļirces, adatas u.c.);
• bērnam inficējoties no HIV pozitīvas mātes grūtniecības, dzemdību vai zīdīšanas laikā;
• orālā seksa laikā (nav drošu pierādījumu, ka orālā seksa laikā notiek inficēšanās ar HIV, tomēr izslēgt šādu iespēju nedrīkst);
• veicot skaistumkopšanas procedūras (piemēram, pīrsings, tetovējumi, skarifikācija u.c.), medicīniskas manipulācijas (piemēram, akupunktūra u.c.), ja nav pareizi sterilizēti instrumenti;
• asins pārliešanas laikā (Latvijā asinis pirms pārliešanas tiek pārbaudītas, lai novērstu šādu iespēju).

HIV diagnostikas iespējas

Vienīgā iespēja diagnosticēt HIV, ir veikt HIV asins testu, jo nepastāv simptomu, kas 100% norādītu, ka tas ir tikai un vienīgi HIV. Tests ietver gan asins analīzi, gan pirmstesta un pēctesta konsultāciju, kuru laikā medicīnas darbinieks izskaidro visus ar HIV/AIDS saistītos jautājumus.

Kādos gadījumos ieteicams veikt HIV testu?

Noteikti, ja ir bijis risks inficēties, piemēram, nedrošs dzimumakts vai intravenozo narkotiku injicēšana ar citas personas šļirci. Pārbaude profilaktiski ir jāveic vismaz reizi gadā.

Kur iespējams veikt testu?

Latvijā asinis izmeklēšanai uz HIV var nodot jebkurā laboratorijā ar vai bez ārsta nosūtījuma.

Ja tests uzrādījis pozitīvu HIV rezultātu, tad jāvēršas SIA "Rīgas Austrumu klīniskās universitātes slimnīcas" stacionārā "Latvijas Infektoloģijas centrs" Rīgā, Linezera ielā 3, kur tiks veikta galīgā HIV infekcijas diagnozes apstiprināšana.

Kas var mani pasargāt no HIV?

Ja iesaisties gadījuma dzimumsakaros un bieži maini partnerus, obligāti lieto prezervatīvu. Tāpat izvairies veikt skaistumkopšanas procedūras vietās, kur nav iespējams pārliecināties par higiēnas prasību ievērošanu.

Kopīgu injicēšanas piederumu, tādu kā šļirces, adatas u.c., nelietošana var pasargāt tevi no HIV infekcijas iegūšanas.

Ja zinu, ka noticis aizdomīgs dzimumakts vai lietota viena injicēšanas adata, vai ir par vēlu novērst HIV izplatību?

Inga Ažiņa norāda, ka ir iespēja sevi pasargāt ar profilaktisku terapiju. Tās nosaukums ir PEP – pēcekspozīcijas profilakse.

Ārsts izvērtēs jūsu problēmu un riskus, tad attiecīgi nozīmēs profilaktisku terapiju. PEP bezmaksas paredzēts mediķiem, kas, piemēram, nejauši sagriežas un nonāk kontaktā ar HIV inficētā asinīm, kā arī policistiem un ugunsdzēsējiem jeb tiem valsts struktūras dienestiem, kas sniedz palīdzību citiem cilvēkiem.

Pārējos gadījumos – neaizsargāts dzimumakts vai aizdomīgas adatas lietošana, injicējot narkotikas – tas ir maksas pakalpojums, tomēr tas ir iespējams. Ārsts visu izskaidro un izraksta recepti profilakses zālēm. Ja tas ir izvarošanas gadījums vai cits kriminālsaistošs moments – uzbrukums, negadījums – sastādot attiecīgus dokumentus, protokolus, PEP tiek nozīmēts bez maksas.

Jebkura aizdomīga kontakta vai darbības rezultātā, daktere Inga Ažiņa aicina telefoniski griezties Latvijas Infektoloģijas centrā, kur darbinieki skaidri iezīmēs tālāko rīcības plānu.