Latvija šodien, 14. aprīlī, veikusi 100 000 eiro iemaksu Starptautiskās krimināltiesas (SKT) darba atbalstam, veicot izmeklēšanu saistībā ar apsūdzībām Krievijas prezidenta Vladimira Putina režīma pastrādātajiem kara noziegumiem Ukrainā, informēja Tieslietu ministrija.
Valdība pagājušajā nedēļā atbalstīja rosinājumu novirzīt 100 000 eiro Latvijas brīvprātīgajam maksājumam SKT, lai nodrošinātu neatliekamu finansiālu atbalstu un veicinātu SKT sākto izmeklēšanu par iespējamajiem kara noziegumiem Ukrainas teritorijā.
SKT ir dibināta 2002.gadā ar pastāvīgo mītni Hāgā, Nīderlandē. Tās darbību regulē 1998. gada 17. jūlija Romas Starptautiskās krimināltiesas Statūti, kuriem ir pievienojušās 123 pasaules valstis. Latvijā šie statūti stājās spēkā 2002. gada 1. septembrī.
Atbilstoši statūtu 5.pantam SKT jurisdikcijā ietilpst genocīds, noziegumi pret cilvēci, kara noziegumi un agresija. SKT ir pēdējā instance, kas nodarbojas ar sevišķi smagu noziegumu pret cilvēci izmeklēšanu un sodīšanu.
1999. gada 22.aprīlī Latvija parakstīja statūtus un 2002. gada 20. jūnijā tos ratificēja, kļūstot par statūtu dalībvalsti un līdz ar to arī SKT dalībvalsti. Savukārt 2014. gadā Latvijas Saeima atbalstīja grozījumu statūtos apstiprināšanu, kas paredz Latvijas pievienošanos pārējām dalībvalstīm attiecībā uz statūtu papildināšanu ar agresijas noziegumu.
SKT budžetu galvenokārt veido tās dalībvalstis, veicot ikgadējās iemaksas atbilstoši noteiktajai dalībvalstu skalai, kas balstīta uz ANO Ģenerālā asamblejā pieņemtajām dalībvalstu iemaksu kategorijām.
Šobrīd, kad SKT galvenais resurss tiek veltīts Ukrainā izdarīto noziegumu izmeklēšanā, SKT dalībvalstis, tajā skaitā Latvija, ir saņēmušas SKT prokurora notu ar aicinājumu sniegt praktisku palīdzību Prokurora birojam, tostarp, veicot brīvprātīgas finansiālas iemaksas, lai palīdzētu birojam pēc iespējas efektīvi strādāt pie situācijām vai lietām, kas pašlaik tiek izmeklētas vai tiek izskatītas.
Tieslietu ministrs Jānis Bordāns (JKP) piedaloties SKT dalībvalstu sanāksmē 24. martā pauda stingru atbalstu SKT darba stiprināšanai un uzsvēra SKT centrālo lomu šī brīža starptautiskajās krimināltiesībās un cīņā ar smagākajiem noziegumiem.
Tieslietu ministrija uzsver, ka šobrīd SKT sāktais darbs ir izšķirošs Eiropas nākotnei un, ja kara noziedznieki netiks sodīti, ja sankcijas pret viņiem nebūs pietiekami efektīvas, tad visai pasaulei būs jāsaskaras ar sekām - agresors netiks kavēts turpināt pret visu civilizāciju vērsto destruktīvo darbību.
SKT Prokurora birojs šim mērķim ir izveidojis Īpašo progresīvo tehnoloģiju un specializēto spēju trasta fondu, kurā šādas brīvprātīgās iemaksas būtu veicamas. Kopumā uz doto brīdi 14 dalībvalstis jau ir veikušas iemaksas vai izteikušas savu vēlmi to darīt.
Brīvprātīgā finansiālā iemaksa SKT fondā veicinās uzlabojumus tiesiskuma nodrošināšanā starptautiskā līmenī un vēl vairāk sekmēs Latvijas pozicionēšanos kā aktīvai Statūtu dalībvalstij. Šī būs papildu vienreizēja iemaksa līdzās Latvijas ikgadējai obligātajai iemaksai SKT budžetā, kas balstīta uz ANO Ģenerālās asamblejas iemaksu kategorijām.
