Raidījums: Krievijas sāktā kara dēļ gāzes tarifi rudenī dubultosies

Apollo.lv
CopyTelegram Draugiem X Whatsapp
Ilustratīvs attēls.
Ilustratīvs attēls. Foto: Shutterstock

Valdība ir pieņēmusi lēmumu, ka no 2023. gada Krievijas gāzi vairs nepirks. Lai šo plānu varētu realizēt, jāizpildās vairākiem būtiskiem nosacījumiem. Jau šobrīd notiek gatavošanās nākamajai apkures sezonai. Lielākas bažas ir par to, vai gāzes mums vispār pietiks. No pirmā aprīļa gāze no austrumiem vairs nepienāk, Latvija dedzina Inčukalnā uzkrātās rezerves un piegādā gāzi no Klaipēdas termināla. Pasaules biržās gāzes cenas ir augstas. Uzņēmums Latvijas gāze prognozē, ka no 1. jūlija tarifi vismaz dubultosies, vēsta raidījums "Nekā personīga". 

Gāze Krievijai ir otrs galvenais budžeta balsts aiz naftas. Latvija pagājušogad Krievijai samaksājusi ap 340 miljoniem.

Milzīgā nauda no Eiropas valstīm Krievijai daudzus gadus ļāva uzkrāt rezerves un sagatavot armiju. Neraugoties uz Baltijas un Polijas brīdinājumiem par agresīvajiem nolūkiem, Eiropa uz Krieviju skatījās kā uz izdevīgu biznesa partneri un turpināja tirgoties. Tikai pēc iebrukuma Ukrainā, Rietumeiropa saprata, ka Kremlim samaksātā nauda finansē karu.

Latvija no Krievijas gāzes vadiem pilnībā var atslēgties tikai ar nākamo gadu. Lai to izdarītu, ir jāuzceļ vismaz viens sašķidrinātās gāzes termināls Baltijā un kaut kā jāpārdzīvo nākamā apkures sezona.

Latvija ir vienotā gāzes tirgū ar Lietuvu, Igauniju un Somiju. Kopējais tā patēriņš ir ap 60 teravatstundām gadā. Lielākais saņēmējs ir Somija, kas gāzi var dabūt tikai no Krievijas vai Klaipēdas termināla. Klaipēda var nodrošināt 30 teravatsundas, jeb pusi no reģiona patēriņa.

Maijā Lietuvas gāzes sitēmai pieslēgsies arī Polija, tāpēc pārējām reģiona valstīm, visticamāk, paliks vēl mazāk Klaipēdas resursa.

Piegāžu stabilitāti visam reģionam nodrošina Inčukalna gāzes krātuve, kur vasarā gāzi var noglabāt, bet apkures sezonas laikā - izņemt. Tomēr arī tā nevar nosegt pietrūkstošās jaudas.

Deficītu nodzēstu termināls Paldiskos. To līdz oktobrim apņēmusies uzbūvēt Igaunija un Somija, un aicina piedalīties arī Latvijai.

Baltijas un Somijas garantijas, ka krievu gāzes te nebūs, radīs labus apstākļus sašķidrinātās gāzes biznesam. Līdz šim to nerentablu padarīja "Gazprom" iespēja vienmēr pārdot mazliet lētāk.

Baltijas pieprasījumu nodrošinātu Paldisku termināls, bet somiem jāuzbūvē vēl viens pie sevis. Savienojums ar Baltiju tai nav pietiekami jaudīgs.

Latvijas valdība šonedēļ izlēma, ka termināls jābūvē arī Latvijā. Ekonomikas ministrijai vēl jāvērtē, kas un kur to cels. Latvijas cer , ka termināls būs gatavs divu gadu laikā un tad izkonkurēs gan Lietuvu gan Igauniju.

Jo tehnoloģija būs lētāka un Inčukalna glabātava būs tuvāka.

Par termināļa būvniecību Skultē jau gadiem interesējas ASV investori ar Latvijas izcelsmes miljardieri Pēteri Ragaušu priekšgalā. Projekts iestrēdzis, jo valsts nebija gatava piešķirt projektam nacionālo interešu statusu un garantēt tā izdzīvošanai nepieciešamos ienākumus. Ciešas saites ar Ragaušu un viņa projektu ir Konservatīvo partijai.

Termināla būvniecība bija partijas prioritāte jau uz 2018. gada Saeimas vēlēšanām. Konservatīvie ir pārliecināti, ka Skulte joprojām ir labākais variants.

Latvijas lielais pluss ir Inčukalna gāzes krātuve. Tās ietilpība ir divreiz lielāka, nekā valsts gada patēriņš. Tā ļauj komersantiem gāzi nopirkt, kad tā ir lētāka un pārdot, kad cena ir cēlusies.

Krātuve darbojas pēc tirgus principiem - gāzi tur var glabāt jebkurš komersants, kas to tirgo Baltijā un Somijā, drīzumā ar Polijā. Šobrīd tā aizpildīta par trešdaļu. Tur glabājas septiņas teravatsundas gāzes.

Tikai puse ir Latvijas komersantu īpašumā. Paredzams, ka atsakoties no Krievijas gāzes, pieprasījums pēc glabātavas būs milzīgs.

Atbildot uz Rietumu sankcijām, Krievijas prezidents Vladimirs Putins pieprasīja Eiropai par gāzi maksāt rubļos. Krievija vēlas, lai pircēji atver kontus Gazprom bankā, kur eiro un dolārus konvertē pēc Maskavas noteikta krusa. Eiropas komisija ir paziņojusi, ka savienības uzņēmumi tā rīkoties nedrīkst, jo pārkāps sankcijas.

Tāpēc Krievijas gāzes vadi uz Baltiju no 1. aprīļa ir slēgti. Latvijā dominējošā gāzes tirgotāja "Latvijas gāze" valdes priekšsēdētājs Aigars Kalvītis ir pārliecināts, ka brīdī, kad Rietumeiropas lielvalstīm beigsies gāze, bet Krievijai nauda, tiks atrasta iespēja gāzi nopirkt. Tad arī Latvijas gāze vasarā varēs uzkrāt rezerves nākamajai apkures sezonai par izdevīgāko cenu.

40 procentus no valsts gāzes patēriņa Termo elektro centrālēs sadedzina "Latvenergo". Tāpēc uzņēmums gatavo rezerves, pērkot sašķidrināto gāzi par augsto cenu. Krīzes brīdī to varēs izmantot arī citi lietotāji.

Taču patiesībā nekāda plāna rudenī gaidāmajam apkures cenu lēcienam vēl nav. Labklājības ministrijas ieceres pabalstīt mazturīgos atgādina, ka rudenī līdz ar apkures sezonu, gaidāmas arī Saeimas vēlēšanas.

Video: Raidījuma "Nekā personīga" sižets 

CopyTelegram Draugiem X Whatsapp
Aktuālākās ziņas
Nepalaid garām
Uz augšu