Krievu grāmatas Latvijā: "Vajadzētu pateikties Staļinam par Baltijas valstu pievienošanu"

FOTO: TVNET

Cīnoties pret Kremļa propagandu, Latvijā aizliegta vairāku Krievijas televīzijas kanālu retranslācija un bloķētas vairākas mājaslapas. Taču tiek aizmirsts, ka propaganda Latvijas iedzīvotāju prātos nonāk ne tikai ar jauno, bet arī ar veco tehnoloģiju palīdzību. "Apollo" kopā ar kolēģiem no RUS TVNET veica izpēti - kas atrodams Latvijas grāmatnīcu plauktos un vai valdība šo piedāvājumu kontrolē.

Latvijā darbojas divi lieli grāmatnīcu tīkli - "Polaris" (deviņi veikali Latvijā) un "Mnogoknig" (10 veikali Latvijā), kas kontrolē lielu grāmatu tirgus krievu valodā daļu. Turklāt ir nelieli, neatkarīgi veikali, mājaslapas un privātpersonas, kas nodarbojas ar grāmatu piegādi no Krievijas.

Tādējādi brīvpieejā ir plašs spektrs Krievijā tapušu drukātu izdevumu un grāmatu, tostarp odiozu Krievijas autoru, propagandistu un tā dēvētās "krievu pasaules" "vēstnešu" darbi. Nereti informācija šādos izdevumos neatspoguļo vēsturisko realitāti un nodarbojas ar faktu sagrozīšanu.

Krievu grāmatu veikali periodiski piesaista sabiedrības un mediju uzmanību, piemēram, 2015. gadā grāmatnīcu plauktos varēja atrast Ukrainā aizliegtās grāmatas. Toreiz aizliegto grāmatu sarakstā bija 38 darbi.

Šajā sarakstā iekļuva Eduarda Ļimonova grāmata "Kijeva kaput" ("Киев капут"), Aleksandra Dugina grāmatas "Ukraina. Mans karš. Ģeopolitiskā dienasgrāmata" ("Украина. Моя война. Геополитический дневник") un "Krievijas Eirāzijas atriebība" ("Евразийский реванш России"), Krievijas prezidenta padomnieka Sergeja Glazjeva grāmata "Ukrainas katastrofa. No amerikāņu agresijas līdz pasaules karam?" ("Украинская катастрофа. От американской агрессии к мировой войне?") un citas. Visu sarakstu iespējams apskatīt šeit.

Nesen kādā grāmatnīcā bija nopērkams kalendārs ar Josifa Staļina attēlu uz vāka. Toreiz speciālisti norādīja, ka šāda rīcība, lai gan nav aizliegta, tomēr neveicina Latvijas sabiedrības vienotību.

RUS TVNET eksperiments

Lai saprastu, cik pieejama šodien Ukrainā ir literatūra no aizliegto grāmatu saraksta, medijs RUS TVNET veica eksperimentu, mēģinot pasūtīt grāmatas lielākajos veikalos - "Polaris", "Mnogoknig", kā arī internetveikalā "Azon.Market".

  • "Polaris" veikals

Plauktos netika atrastas grāmatas no Ukrainas aizliegto grāmatu saraksta. Arī tīmekļa vietnē kniga.lv šādas grāmatas netika atrastas. Veikala pārstāvji neatbildēja uz lūgumu pasūtīt šīs grāmatas.

  • "Mnogoknig" veikals

Līdzīgi kā pirmajā gadījumā, ne grāmatu plauktos, ne internetveikalā netika atrastas Ukrainā aizliegtas grāmatas.

Uz jautājumu, vai ir iespējams pasūtīt kādu grāmatu no saraksta, veikalā atbildēja: "Mēs nevaram pasūtīt šīs grāmatas."

  • Internetveikals "Azon.Market"

Internetveikalā ir atrodama Eduarda Ļimonova grāmata "Kiev Kaput", kuru var pasūtīt nekavējoties. Attiecībā uz pārējiem izdevumiem veikala darbinieki atbildēja: "Mums nav precīza piegādes datuma. Lūdzu, izmantojiet funkciju "Ziņojums par piegādi" produkta lapā."

Kāpēc mēs pievēršam uzmanību Ukrainā aizliegto grāmatu sarakstam, lai gan dzīvojam Latvijā? Tas ir vienkārši - jo šīs grāmatas izplata dezinformāciju, bieži vien tajās ir ksenofobijas pazīmes un Ukraina tiek uzskatīta par mazvērtīgu valsti. Pašreizējo notikumu kontekstā tā ir bīstama parādība.

Kāds klāsts šobrīd ir atrodams grāmatnīcās?

2022. gadā Krievijas grāmatu klāsts joprojām ir plašs. Žanri ir dažādi - no mīlas romāniem un detektīviem līdz vēsturiskām un dokumentālām grāmatām.

To vidū ir autori, kas publiski ieņem prokremlisku nostāju, piemēram, Zahars Priļepins, Eduards Ļimonovs, Aleksandrs Hinšteins.

Zahara Priļepina grāmatas

FOTO: RUS TVNET

Aleksandra Hinšteina grāmatas vāks

FOTO: RUS TVNET

Latvijā joprojām ir grāmatas, kurās Staļins attēlots ar izteikti pozitīvu vēsturisku viņa darbības vērtējumu, piemēram, Vladimira Karpova grāmatā "Generalissimo" ("Генералиссимус"). Aprakstā teikts, ka grāmata veltīta "Staļinam - vienai no izcilākajām personībām pasaules vēsturē, kas deva milzīgu ieguldījumu PSRS nostiprināšanā un padomju tautas uzvarā Lielajā Tēvijas karā. Autors īpašu uzmanību pievērš Staļina vadītāja talantam un viņa darbībai kā augstākajam virspavēlniekam."

Vladimira Karpova grāmatas "Generalissimo" vāks

FOTO: RUS TVNET

Vēl viens darbs, kas var radīt jautājumus par autora objektivitāti, ir Staņislava Kuņajeva grāmata "Priesteri un holokausta upuri" ("Жрецы и жертвы холокоста"). Norādītais žanrs ir vēsturiskā literatūra.

Staņislava Kuņajeva grāmatas "Priesteri un holokausta upuri" vāks

FOTO: TVNET

Anotācijā teikts, ka "autors mēģina izprast šo vēsturisko fenomenu, rast atbildes uz globāliem jautājumiem un atspēkot iesakņojušos mītus. Cik lielā mērā daudzie stāsti par holokaustu ir patiesi? Vai var uzticēties publiskotajiem skaitļiem un faktiem? Kas gūst labumu no vēsturiskās patiesības slēpšanas? Kāda ir kino loma holokausta mitoloģizēšanā?"

Diemžēl plauktos atrodamā grāmata ir iesaiņota un to nav iespējams palasīt uz vietas, taču internetā pieejamais analogs ļauj novērtēt saturu.

Grāmata sākas ar sen zināmu "triku", kura mērķis ir uzsvērt, ka autors nav antisemīts: "un man ir draugs ebrejs", viņa gadījumā - paziņa, par kuru viņš reiz iestājās.

Patiesībā grāmata ir apvīta ar tādiem pavērsieniem kā: "..par to, ka līdz šim viņi ir spiesti ievērot jaunās holokausta svētās Annas Frankas kultu (..). Nelaimīgās un necilās ebreju meitenes kults pēckara gados ar holokausta priesteru pūlēm ieguva nepieredzētus un pat neglītus apmērus un formas."

Vai arī ar šādām domām: "Tātad "pasaules sabiedrībai" (tostarp, protams, arī ebreju sabiedrībai) vajadzētu būt pateicīgai Padomju Savienībai par to,

ka Molotova-Ribentropa pakts ievērojami samazināja faktisko ebreju upuru skaitu holokausta laikā. Un Staļinam vajadzētu pateikties par Baltijas valstu, Besarābijas un Bukovinas pievienošanu Padomju Savienībai.

Turklāt grāmatas autors citē izvilkumus no Teherānā notikušās konferences runām, no kuriem lasītājam jāsecina, ka holokausta upuru bijis daudz mazāks: "Aušvicas plāksne, kurā bija minēti 4 miljoni upuru, dažus gadus pēc uzstādīšanas tika aizstāta ar jaunu plāksni, kurā bija norādīti 1,5 miljoni upuru. Tomēr šis upuru skaita samazinājums neietekmē kopējo skaitli 6 000 000, kas nekādā gadījumā netika samazināts."

Tāpat tiek norādīts, ka patiesie genocīda upuri ir palestīnieši: "Tikai atsauces uz tā saukto vēsturisko holokaustu padara iespējamu palestīniešu un visas arābu-islāmiskās pasaules holokausta turpināšanu" vai

"Līdz šim palestīnieši ir visredzamākie holokausta krāpšanas upuri, taču tie nebūt nav vienīgie. Patiesībā šis māns ir ārkārtīgi bīstams visām pasaules tautām, tostarp arī ebreju tautai, kurai agrāk vai vēlāk nāksies maksāt augstu cenu par savu vadītāju muļķību."

Minētie citāti un grāmatas semantiskais saturs ir pretrunā ar atzītu zinātnieku vienprātību. Vadošais holokausta dokumentēšanas, izpētes un mācību centrs "Yad Vashem" runā par 5 860 000 upuru, vienlaikus paskaidrojot, no kurienes šie skaitļi ņemti. Turklāt vadošie vēsturnieki nesaista holokaustu ar iespējamo palestīniešu apspiešanu, kā arī ar arābu un Izraēlas konfliktu kopumā.

To izlasot, rodas jautājums, vai šādas grāmatas saturs atbilst Latvijas likumdošanai un vai tas neveicina etniskā naida kurināšanu.

Veikalu pārstāvju komentāri

Gatavojot šo rakstu, RUS TVNET jautāja divu lielāko veikalu tīklu pārstāvjiem - vai viņi uzskata par pieņemamu, ka veikalu plauktos var atrast prokremliski noskaņotu autoru darbus?

Vai veikali reaģē uz pircēju sūdzībām par to, ka konkrēta grāmata neatspoguļo realitāti, ir maldinoša vai šķeļ sabiedrību?

Diemžēl "Polaris" pārstāvji neatbildēja uz rakstisku pieprasījumu un telefonsarunā atteicās komentēt situāciju grāmatu tirgū.

Arī "Mnogoknig" uz šiem jautājumiem neatbildēja.

 

Valsts iestāžu komentāri

"Apollo" sazinājās ar vairākām valsts iestādēm, lai noskaidrotu, vai un kā Latvijā tiek kontrolēts grāmatu tirgus.

Gan Kultūras ministrijas (KM), gan Latvijas Nacionālās bibliotēkas (LNB) pārstāvji norādīja, ka Latvijā nav speciāla grāmatu kontrole, pamatojoties uz Satversmes 100. pantu: "Ikvienam ir tiesības uz vārda brīvību, kas ietver tiesības brīvi iegūt, paturēt un izplatīt informāciju, paust savus uzskatus. Cenzūra ir aizliegta." Tāpat tika noskaidrots, ka Latvijā nav grāmatu "melnā saraksta".

Ja tomēr Latvijā izlemtu veidot speciālu grāmatu tirgus kontroli, tad būtu jāatrisina vairāki jautājumi, sākot jau ar finansējuma piešķiršanu un cilvēkresursiem, lai šādu funkciju varētu veikt.

Vienlaikus, atsaucoties uz Satversmes 116. pantu, tiek uzsvērts, ka "galēji radikālām" grāmatām Latvijā nevajadzētu nonākt grāmatnīcās vai tās manīt bibliotēku plauktos.

Tāpat valsts iestādes "Apollo" uzsver - Latvijā nav cenzūras, bet ir Krimināllikums.

Piemēram, LNB pārstāvji atzina, ka krājumam netiek pasūtītas grāmatas, kuras ir, piemēram, izteikti pretvalstiskas vai naidu kurinošas.

"Apollo" izdevās noskaidrot, ka no rakstā iepriekšminēto 38 Ukrainā aizliegto grāmatu saraksta LNB krājumos ir atrodama viena grāmata - Николай Стариков "Украина. Хаос и революция - оружие доллара".

Valsts iestādes norādīja: ja iedzīvotājs grāmatnīcās vai bibliotēkās redz apšaubāmu grāmatu, kas ir, piemēram, prokremliska vai pretvalstiska, tad ir jāsazinās ar Valsts drošības dienestu (VDD) vai Valsts policiju (VP), kas var izskatīt konkrēto gadījumu.

VDD "Apollo" skaidro, ka atbilstoši savai kompetencei vērtē gadījumus, kad grāmatu saturā saskatāmas kādu noziedzīgu nodarījumu iespējamas pazīmes, kuru izmeklēšana ir VDD kompetencē.

Valsts drošības dienesta komentārs:

"Šādos gadījumos VDD ņem vērā ne tikai publicēto saturu, bet arī tādus faktorus kā konteksts, situācija, personas/-u nolūks, motivācija, aktivitāšu sistemātiskums, apjoms un radītais apdraudējums.

VDD atgādina, ka par tādām darbībām kā genocīda, noziegumu pret cilvēci, noziegumu pret mieru un kara noziegumu publiska attaisnošana un slavināšana (Krimināllikuma 74.1 pants), aicinājums uz genocīdu (71.1 pants) vai agresīvu karu (77. pants), nacionālā, etniskā un rasu naida izraisīšana (78. pants), kā arī aicinājums vērsties pret Latvijas Republikas valstisko neatkarību, suverenitāti vai teritoriālo vienotību (81. pants), ir paredzēta kriminālatbildība."

VDD redzeslokā līdz šim nonākuši atsevišķi šādi gadījumi, kurus dienests vērtējis resorisko pārbaužu ietvaros. Vienlaikus līdz šim VDD nav sācis kriminālprocesus saistībā ar grāmatu saturu.

Aktuālākās ziņas