Krāpnieki kādam Rēzeknes novada lauksaimniekam izkrāpuši 10 000 eiro, solot piegādāt traktortehniku, taču to nepiegādājot, informēja Valsts policija (VP).
19.aprīlī VP Latgales reģiona pārvaldes Rēzeknes iecirknis saņēma iesniegumu no kādas personas, kura internetvietnē pamanīja sludinājumu, kurā par pievilcīgu cenu tika solīts pārdot traktoru ar frontālā iekrāvēja kausu.
Lauksaimnieks sazinājās ar "pārdevējiem", kuri aicināja pēc iespējas ātrāk veikt samaksu, lai noskatītais traktors it kā nenonāktu citu pircēju rokās. To pircējs arī izdarīja, pārskaitot 10 000 eiro, taču pēc naudas pārskaitījuma ar traktortehnikas pārdevēju vairs nav bijis iespējams sazināties, kā rezultātā persona neieguva nedz vēlamo traktortehniku, nedz atdeva ieguldītos finanšu līdzekļus.
Policija atzīmē, ka krāpnieki sludinājumu portālos nereti ievieto fotogrāfijas ar lauksaimniecības tehniku un tās tehnisko aprakstu, solot to piegādāt par cenu, kas parasti ir zemāka par tirgus cenu. Šādos sludinājumos var tikt norādīti gan Latvijā, gan ārvalstīs reģistrēti uzņēmumi un banku konti. Preci apskatīt un norēķināties par to saņemšanas brīdī nav iespējams, jo bieži vien tiek norādīts, ka tā atrodas ārzemēs un tiks piegādāta pēc rokasnaudas vai priekšapmaksas saņemšanas. Piesaistot potenciālos pircējus, krāpnieki darījuma laikā ar viņiem sazinās telefoniski vai e-pastā.
Savstarpējā komunikācija notiek līdz brīdim, kad krāpnieki potenciālajam klientam nosūta sagatavotu rēķinu par pirmās iemaksas veikšanu, lai organizētu tālāku preces pārdošanu, informēja VP. Tiklīdz persona ir veikusi attiecīgo samaksu, komunikācija beidzas un no krāpnieka un pirktās preces vairs nav ne vēsts.
Tāpat policija novērojusi, ka šādus sludinājumus ievieto arī krāpnieki, kuri uzdodas par jau eksistējošu un zināmu firmu darbiniekiem, kā arī izmanto līdzīgu konkrēto firmu dīleru e-pasta adreses. Lai neuzķertos uz šiem sludinājumiem, potenciālajiem pircējiem nepieciešams kārtīgi pārliecināties, kā ir uzrakstīts firmas nosaukums un darbinieka e-pasta adrese.
VP skaidroja, ka visbiežāk tiek veidoti līdzīgi nosaukumu, vien pamainot kādu burtu vai variējot ar pieturzīmēm e-pasta adresē, tādējādi maldinot un izkrāpjot no pircēja naudu par neeksistējošu preci.