Baltijas valstu premjerministri vienisprātis, ka sankcijas Krievijai būtu jāpalielina

Latvijas Ministru prezidents Kariņš preses konferencē pēc Baltijas Ministru padomes premjerministru sanāksmes norādīja, ka Krievijai saistībā ar valsts veikto karadarbību Ukrainā nepieciešams nogriezt līdzekļus, tostarp Eiropas Savienības (ES) līmenī piemērojot sankcijas visām Krievijas bankām un visiem enerģijas resursiem, tai skaitā dabasgāzei un naftai.

Arī Lietuvas premjerministre Šimonīte uzsvēra, ka ir svarīgi turpināt izdarīt spiedienu uz Kremli, stiprinot sankcijas.

Tāpat amatpersonas sanāksmē pārrunāja arī veidus, kā Baltijas valstis varētu atteikties no Krievijas dabasgāzes. Igaunijas premjerministre Kallasa atzīmēja Baltijas valstu sadarbību, šajā jautājumā runājot par jau Baltijas valstīs esošo infrastruktūru, kas palīdzēs procesu paātrināt, kā arī topošajiem projektiem. Tāpat viņa norādīja arī uz valstu sadarbību projektos ar atjaunojamajiem enerģijas resursiem.

Vienlaikus Baltijas valstu premjerministri arī uzsvēra nepieciešamību dažādos veidos turpināt atbalstu Ukrainai, kā arī faktu, ka Ukraina būtu jāatbalsta ceļā uz iestāšanos ES.

Baltijas valstu amatpersonas arī atzīmēja nepieciešamību sadarboties pirms gaidāmā NATO samita Madridē, kopīgi uzsverot, ka drošības situācija arī Baltijas valstīs ir krasi mainījusies kopš mirkļa, kad Krievija iebruka Ukrainā.

Baltijas Ministru padome ir Latvijas, Igaunijas un Lietuvas valdību sadarbības institūcija, un tā ir izveidota 1994. gada 13. jūnijā. Baltijas Ministru padomes augstākā lēmējinstance ir valdības vadītāju tikšanās, kas notiek vismaz vienreiz gadā. Šogad Latvija ir prezidējošā valsts šajā formātā, iepriekšējā reize bija 2019. gadā.