Bez pienācīga valsts atbalsta daudzas senioru mājsaimniecības nākamajā apkures sezonā gaida maksātnespēja, brīdina biedrība "Latvijas Senioru kopienu apvienība" (LSKA).
Kā informēja LSKA struktūrvienības "Senioru saeima" priekšsēdētāja Barba Girgensone, inflācijas kāpums un tās izraisītais cenu pieaugums, kā arī energoresursu sadārdzināšanās visnesaudzīgāk skar seniorus.
LSKA pauž gandarījumu, ka gan likumdevējs, gan valdība pievērsušies šīs problēmas risinājuma meklējumiem, taču vienlaikus LSKA uzskata, ka plānotie atbalsta pasākumi maznodrošinātās sabiedrības daļas atbalstam ir nepietiekami.
Jautājumi par inflācijas ietekmi uz maznodrošinātajiem sabiedrības locekļiem, tostarp senioriem, tika skatīti 27.aprīļa Saeimas Sociālo un darba lietu komisijas sēdē, kurā piedalījās arī LSKA struktūrvienības "Senioru Saeima" priekšsēdētāja Girgensone.
Pēc viņas paustā, komisija sēdē tās dalībnieki iepazinās ar Labklājības ministrijas (LM) sagatavotajiem priekšlikumiem iedzīvotāju atbalstam energoresursu cenu kompensācijai - ātrāku pensiju indeksēšanu, vienreizēju pabalstu mazo pensiju saņēmējiem gada beigās, transporta pabalstu personām ar invaliditāti, minimālā ienākuma līmeņa reformu, palielinātu mājokļa pabalstu, kā arī minimālās algas paaugstināšanu.
Girgensone norāda, ka, LSKA ieskatā, LM sagatavotie priekšlikumi ir apsveicami, taču reālam senioru un Latvijas maznodrošināto iedzīvotāju atbalstam ir nepieciešams īstenot tos visus.
LSKA struktūrvienības "Senioru saeima" priekšsēdētāja atzīmē, ka biedrība labi apzinās, ka valsts budžeta iespējas nav bezizmēra, tomēr nevajadzētu aizmirst, ka šodienas pensionāri ir tie, kuri ar savu darbu veicinājuši valsts labklājību un ekonomisko izaugsmi.
Viņa uzsver, ka, saskaņā Centrālās statistikas pārvaldes datiem, 2020.gadā nabadzības riskam bija pakļauta vairāk nekā puse pensionāru - 50,9%. Pārtikas produktu un energoresursu cenu kāpumam turpinoties, šo cilvēku mājsaimniecības faktiski kļūs maksātnespējīgas.
Tādēļ LSKA struktūrvienība "Senioru Saeima" uzskata, ka LM piedāvātie atbalsta pasākumi senioriem un valsts maznodrošinātajiem iedzīvotājiem ir apsveicami, taču ar tiem ir nepietiekami vismaz esošā šo cilvēku dzīves līmeņa saglabāšanai.
Girgensone skaidro, ka pārtikas produkti un komunālie pakalpojumi pieder pie pirmās nepieciešamības precēm, kurus nav iespējams aizvietot, taču tieši šajos segmentos cenu pieaugums bijis visstraujākais. Tikmēr pensionāru ienākumu līmenis praktiski nav audzis, un pat tie seniori, kuri vēl pērn vairāk vai mazāk spēja "savilkt galus kopā", arvien vairāk spiesti domāt, kur vēl varētu ieekonomēt.
"Zināms atspaids būs gada siltais laiks, kad nevajadzēs maksāt par apkuri, taču tā būs tikai īsa atelpa. Nākamajā apkures sezonā ļoti liela daļa senioru komunālo maksājumu rēķinus vienkārši nespēs nomaksāt," pauž Girgensone.
"Senioru Saeimas" priekšsēdētāja norāda, ka, LSKA ieskatā, būtiski ir risināt jautājumu par valsts līdzfinansējumu 50% apmērā pašvaldībām mājokļa pabalstam mazturīgajiem iedzīvotājiem ilgākam laika periodam, ne tikai līdz šī gada beigām. Seniori arī ierosina pārskatīt pievienotās vērtības nodokļa likmi dzīvojamās platības pārvaldīšanas maksai un maksai par komunālajiem pakalpojumiem.
LSKA atzinīgi vērtē LM iniciatīvu par vienreizējo ikgadējo maksājumu senioram, kas vērš uzmanību uz ekonomiskās nevienlīdzības cēloņiem sabiedrībā attiecībā uz minimālajiem ienākumiem strādājošajiem un pensionāriem. Seniori ierosina uzturēt šo iniciatīvu neatkarīgi no citām valdības prioritātēm, jo tas esot būtisks atbalsts ikvienai senioru mājsaimniecībai inflācijas apstākļos.