Golubeva paziņo par atkāpšanos no iekšlietu ministres amata. Pienākumus pildīs Pabriks

CopyTelegram Draugiem X Whatsapp
Foto: Zane Bitere / LETA

Iekšlietu ministre Marija Golubeva (AP) nolēmusi demisionēt, pirmdien, 16. maijā, žurnālistiem paziņoja ministre. Aizsardzības ministrs Artis Pabriks (AP) pildīs iekšlietu ministra pienākumus.

Politiķe šodien esot uzzinājusi, ka, nesagaidot Iekšlietu ministrijas (IeM) analītisko ziņojumu par iekšlietu dienestu darbu 9. un 10. maijā, premjers ir pakļāvies Nacionālās apvienības (NA) spiedieniem un nesagaidot pat ceturtā koalīcijas partnera "Konservatīvie" vērtējumu nav vairs gatavs atbalstīt viņas darbu.

Šādos apstākļos, lai valsts drošība netiktu apdraudēta ar valdības nestabilitāti, viņa ir nolēmusi atgriezties kā deputāte Seimā. LETA pārliecinājās, ka patlaban ministres minētais ziņojums ir publiski redzams un ministrija to valdībai nosūtījusi pirmdien.

Tāpat viņa informēja, ka patlaban notiek sarunas par tālāko koalīcijas darbu, taču viņa nedomā, ka apvienība "Attīstībai/Par!" (AP) tagad pieprasīs NA ministru demisiju, lai "apmierinātu atriebības kāri", tomēr viņa vienlaikus neuzskata, ka ne tuvu visi ministri šajā valdībā ir vienlīdz labi strādājuši. Par politiķu darbu varēs spriest vēlētāji rudenī, kad notiks parlamenta vēlēšanās, piebilda Golubeva.

Pēc Golubevas demisijas iekšlietu ministra pienākumus uzticēs Pabrikam

Pēc iekšlietu ministres Marijas Golubevas (AP) demisijas iekšlietu ministra pienākumus Ministru prezidents Krišjānis Kariņš (JV) nolēmis uzticēt aizsardzības ministram Artim Pabrikam (AP).

Par to Kariņš paziņoja pirmdien preses konferencē pēc valdību veidojošo partiju sanāksmes.

Ministre par savu darbu rezultātiem nekaunoties, jo ministrijā organizēti procesi, kas ļaušot izveidot Iekšējās drošības akadēmiju, tāpat valdībā ir panākta algu celšana iekšlietu dienestos strādājošajiem.

Ministre informēja, ka AP lemšot par sadarbību gan ar NA, gan citiem koalīcijas partneriem, gan premjeru, tomēr viņa aicināja sagaidīt šodienas sarunu rezultātus.

"Protams, tas nebūs beznosacījuma atbalsts, bet tas nenozīmē, ka esam gatavi šajā brīdī, kad Latvijai tiešām vajadzīga stabila valdība, kļūt par cilvēkiem, kas šo valdību turpmāk destabilizēs. Mums jāatrod veids, kā strādāt, neskatoties uz šo nekoleģiālo soli gan no NA, gan premjera puses," uzsvēra ministre.

Ministre ar kolēģiem no AP uzskatot, ka premjera piekāpšanās ultimātiem ir nepamatota un nevajadzīga un valdību destabilizējoša, kas ir pretēji nacionālās drošības interesēm. "Kādus signālus par Latvijas valsts izturību mēs sūtām saviem sabiedrotajiem un ienaidniekiem, ja 300 margināļi, divas stundas atrodoties pie okupācijas pieminekļa, ir spējīgi sašūpot Latvijas valdību? Bet, nu, tā ir premjera atbildība. Aicinājām premjeru iepazīties ar vērtējumu par IeM ziņojumu un tikai tad nonākt pie secinājumiem," skaidroja ministre.

No iespējamā pēcteča nosaukšanas ministre patlaban atturējās. Politiķe piebilda - tas, ka viņai nav premjera atbalsta, nenozīmē, ka AP nevarētu turpmāk strādāt IeM.

"Patlaban nav tas laiks, kad vienkārši atriebībā par netaisnīgu lēmumu vajadzētu pamest valdību, tāpēc es domāju, ka sadarbība turpināsies, bet uz kādiem nosacījumiem, par to runās mani kolēģi koalīcijā," uzsvēra ministre.

Šajos laikos, kad Baltijas reģionam un arī Latvijai draud paaugstināts ārējais apdraudējums, īpaši svarīga ir stabila un pieredzējusi valdība, bet valdības šūpošana ir absolūti bezatbildīga un nāks par labu tikai Latvijas ienaidniekiem, atkārtoja Golubeva.

Ministre skaidroja, ka šajās dienās redzams, ka iekšlietu dienesti ir spējīgi reaģēt uz jauniem izaicinājumiem, un šogad cilvēku skaits, kas gāja nolikt ziedus pie okupāciju simbolizējošā pieminekļa Pārdaugavā, salīdzinot ar pirmspandēmijas laikiem, ir samazinājies par 90%.

Iekšlietu dienesti esot ātri analizējuši nedaudzās pieļautās kļūdas, nonākuši pie secinājumiem un atbrīvojuši no amatiem personas, kas vainīgas pavēļu netiešā nepareizā izpildē. Kopumā iekšlietu dienesti nodrošinājuši, ka pretvalstiskie elementi redz, ka Latvijas valsts ir stipra un spējīga savaldīt tos, kas nesaprot pašreizējo situāciju un nesaprot to, ka Latvijā Krievijas sāktā kara Ukrainā slavināšana nav pieļaujama.

Nacionālās apvienības (NA) Saeimas frakcija un valde pagājušajā nedēļā pieprasīja premjeram Krišjānim Kariņam (JV) atbrīvot no amata Golubevu saistībā ar situāciju 9. un 10.maijā pie padomju pieminekļa Pārdaugavā, kur cita starpā tika pieļauta Krievijas agresiju atbalstošu cilvēku pulcēšanās.

NA paziņojumā uzsvēra - ja premjers un koalīcijas partneri šajā jautājumā neņems vērā NA viedokli, partijas valde neredz iespēju turpināt darbu šajā valdībā un lems par savu ministru atsaukšanu.

Golubevas demisiju pieprasīja arī daļa no opozīcijas deputātiem, izskatīšanai Saeimā iesniedzot divus lēmumprojektus par neuzticības izteikšanu iekšlietu ministrei.

Tikmēr šodien plkst.12 valdošās koalīcijas pulcējās uz ārkārtas sanāksmi, lai apspriestu NA prasīto Golubevas demisiju.

Piektdien notika Kariņa un Golubevas tikšanās, pēc kuras iekšlietu ministre apgalvoja, ka tās laikā premjers nav izteicis pārmetumus par viņas darbu.

KomentāriCopyTelegram Draugiem X Whatsapp
Aktuālākās ziņas
Nepalaid garām
Uz augšu