Platekrāna propagandas televizori ielās un jaunas programmas skolās. Dzīve okupētajos Ukrainas apgabalos

Apollo.lv
CopyTelegram Draugiem X Whatsapp
Jauno pionieru uzņemšanas ceremonija Sanktpēterburgā uz kreisera "Aurora"
Jauno pionieru uzņemšanas ceremonija Sanktpēterburgā uz kreisera "Aurora" Foto: EPA/ Scanpix

Krievijas spēku okupētajos Ukrainas apgabalos palielinās centieni īstenot rusifikāciju. Uz ieņemtajām teritorijām brauc speciālas televīzijas vienības, kas uz lieliem ekrāniem rāda Krievijas ziņu kanālus, vasarā atver skolas, lai sagatavotu bērnus krievu mācību programmai, kā arī notiek pāreja uz Krievijas rubļiem un Krievijas pasēm, vēsta "Radio Free Europe/Radio Liberty".

Okupētajās Ukrainas daļās rusifikācija ienāk līdz ar lieliem TV ekrāniem. Kravas automašīnas, kuru sānos ir lieli televīzijas ekrāni, tiek novietotas tuvu humānās palīdzības centriem. Tiek pārraidīti tikai Krievijas televīzijas kanāli.

Skolas vasarā paliks atvērtas, lai bērnus pieradinātu pie Krievijas skolu mācību programmas.

Tāpat arī Kremlis paziņojis, ka Ukrainas iedzīvotāju pieteikumi pēc Krievijas pasēm tiks ātri izskatīti.

Hersonas apgabala padomes loceklis stāsta:

"Pases tiks izsniegtas anektētajā Krimā. Tiem, kuri tās vēlēsies, būs uz turieni jābrauc un tās jāsaņem. Neliels cilvēku skaits ir piekritis sadarboties ar iebrucējiem un, visticamāk, saņems Krievijas pases, taču viņiem piespriedīs arī mūža ieslodzījumu, kad Hersona tiks atbrīvota."

Okupētajās teritorijās rublis tiek ieviests kā jaunā naudas valūta. Tiek pārdotas arī jaunas SIM kartes, kuru telefona numuri sākas ar Krievijas +7. Zvani uz Krieviju maksā piecus centus minūtē, tikmēr uz Ukrainu septiņas reizes dārgāk - 35 centus minūtē.

Jau iepriekš "CNN" ziņoja par gadījumiem, kad Ukrainas skolotājiem draudēja, ja viņi atteicās piedalīties rusifikācijas īstenošanā. Kādu dienu aprīļa beigās pulksten sešos no rīta skolas direktores Ņinas dzīvesvietu izdemolēja maskēti krievu karavīri. Viņi nemeklēja ieročus - tā vietā viņus interesēja mācību grāmatas ukraiņu valodā.

Kratīšanas laikā karavīri sagūstīja sievietes vīru un viņas meitu, taču 48 gadus vecā sieviete zināja, ka karavīrus interesē tieši viņa. Tā kā Ņina strādā par skolas direktori, viņa uzskata, ka okupanti viņu uzskata par ienaidnieci.

"Viņi izmeklēja visurieni, pat notekas un āra tualeti," skaidro direktore. "Viņi atrada ukraiņu valodas mācību grāmatas un materiālus."

Ņinas gadījums nav vienīgais. Ukrainas amatpersonas norāda, ka vairāki pedagogi Krievijas karaspēka okupētajās Ukrainas valsts teritorijās ir ziņojuši par iebiedēšanu, draudiem un izdarītu spiedienu, lai pielāgotu skolu programmas, kas atbilstu prokrieviskajai retorikai.

Pēc kratīšanas direktores dzīvesvietā karavīri Ņinu piespieda runāt krieviski, "deva man minūti apģērbties un aizveda uz skolu".

Nonākot skolā, viņai pavēlēja atdot vēstures mācību grāmatas, kā arī bija jāatbild uz jautājumiem par skolas mācību programmu.

"Viņi izvirzīja prasības, taču runāja ļoti pieklājīgi," atceras sieviete. "No seifa viņi paņēma klēpjdatoru — tas pat nebija mans; tas bija sākumskolas skolotājas klēpjdators — un divas astotās klases vēstures mācību grāmatas."

Viņa stāsta, ka sagūstītāji pāri galvai pārlikuši melnu kapuci, pēc tam viņu ievilkuši transportlīdzeklī un aizveduši uz citu vietu, kur turpinājās pratināšana. 

"Viņi jautāja par manu attieksmi pret "militāro operāciju", viņi pārmeta pārāk patriotisku, pārāk nacionālistisku attieksmi," atceras direktore. "Viņi jautāja, kāpēc es runāju ukraiņu valodā... kāpēc es eju uz ukraiņu baznīcu."

Okupanti gribēja atkal atvērt skolas un nodrošināt tajās bērnu atgriešanos, taču Ņina pret prasību iebilda, jo tas nav droši ne skolēniem, ne skolotājiem.

"Es nezinu, cik ilgi viņi mani turēja, es nejutu laika ritējumu. Sēdēju šajā melnajā kapucē, kuru viņi noņēma tikai pratināšanas laikā," stāstu turpina Ņina, kuras uzvārdu "CNN" drošības apsvērumu dēļ neizpauž.

Beigās viņa tika atbrīvota, taču pirms tam sagūstītāji "uzsvēra, ka viņi zina par manu dēlu, un atgādināja, ka man ir meita". Sieviete piebilst: "Es tos uzskatīju par draudiem."

Dažas dienas vēlāk, bailēs, ka krievu karaspēks varētu atgriezties, Ņina un viņas ģimene aizbēga.

Savukārt cita skolotāja "CNN" pastāstīja, ka krievu karaspēks vērsās pie skolas direktores un "lika viņai nodot visas ukraiņu valodas un vēstures mācību grāmatas, taču direktore atteicās. Viņas nostāja bija tik stingra, ka viņi neizdarīja citu spiedienu... Viņi aizgāja ar tukšām rokām."

Daži skolotāji atsāka nodarbības tiešsaistē, izmantojot virtuālās klases, kas ir līdzīgas  izveidotajām Covid-19 pandēmijas laikā. Tomēr citiem bērniem mācību process ir apstājies, jo tiek traucēti interneta sakari. Skolas, kuras atrodas kaujas vietu tuvumā, ir spiestas slēgt durvis.

Hersonas apgabala padomes loceklis stāsta, ka Krievijas spēki ciematos veic reidus, intensīvi meklējot cilvēkus, kā arī veic izbraukušo cilvēku uzskaiti. Viņš arī apgalvo, ka krievi "ievedīs skolotājus no Krimas, jo mūsu skolotāji nepiekrīt strādāt ar krievu mācību programmām. Tos dažus skolotājus, kuri piekrīt strādāt, - mēs viņus pazīstam personīgi, un par to viņi tiks saukti pie kriminālatbildības".

Vismaz pagaidām daudzi pedagogi okupētajos Ukrainas apgabalos cenšas pretoties krievu mēģinājumiem pielāgot mācību programmu, baidoties no jebkādu izmaiņu ietekmes uz viņu skolēniem ilgtermiņā.

Luhanskas apgabalā matemātikas skolotāja un reģiona skolu administrācijas locekle Marija stāsta, ka tās locekļiem tika izvirzīts ultimāts mācīt, izmantojot krievu programmu. "CNN" Marijai piešķīra pseidonīmu, lai aizsargātu viņas identitāti.

"Protams, mēs viņiem teicām, ka to nedarīsim. Un viņi atbildēja: "Redzēsim. Mums ir fails par katru no jums." Tas ir biedējoši," stāsta Marija.

Sieviete piebilda, ka vēlāk pa e-pastu viņiem tika nosūtītas krievu mācību grāmatas ar lūgumu "vismaz izlasiet un tad pieņemiet lēmumu, jo programma patiešām ir jauka".

"Mūs mēģināja pārliecināt. Bet mēs teicām, ka mums šeit nav interneta un ka neko nesaņēmām," viņa skaidro.

"Viņi pat jautāja: "Kāda atšķirība – kāpēc ir svarīgi mācīties ukraiņu vai krievu valodā? Jūs mācāt matemātiku – tā ir vienāda jebkurā valodā.""

Sieviete turpina:

"Es apvainojos... un viņiem teicu, ka jūsu izglītību, jūsu papīrus nekur neatzīst, bērni nevarēs stāties augstskolās. Un viņi atbildēja: "Kādās augstskolās? Kādēļ? Mums vajag strādniekus un karavīrus.""

Turpinoties Krievijas iebrukumam Ukrainā, Marija ir nobijusies, taču saglabā cerību.

"Baidāmies, ka skolām atņems aprīkojumu, mūsu skolā ir daudz jaunu labu lietu," viņa skaidro. "Mēs izmisīgi gaidām mūsu armijas atnākšanu, mēs domājam, ka tas notiks drīz."

Seko mums arī Instagram un TikTok – uzzini visu pirmais!  

KomentāriCopyTelegram Draugiem X Whatsapp
Redaktors iesaka
Nepalaid garām
Uz augšu