"Esmu tāds pats cilvēks, kāds biju iepriekš." Zelenskis atklāti par līderību un sociālo mediju spēku kara apstākļos

Kopš Krievijas bruņotie spēki februārī sāka plašu iebrukumu, Ukraina tiek uzskatīta par paraugu tam, kā 21. gadsimta kaujas laukā aizsargāties pret vardarbīgu tirāniju.

Valsts izveidoja brīvprātīgo hakeru "IT armiju", lai iznīcinātu Krievijas tīmekļa vietnes, izmantoja satelīta interneta sistēmu "Starlink", lai uzturētu sakarus, kamēr tās infrastruktūra tika iznīcināta, un sāka sociālo plašsaziņas līdzekļu zibakciju, lai iegūtu atbalstu no visas pasaules. 

Krievijas līderi, neraugoties uz to, ka viņiem ir daudz spēcīgāka tradicionālā armija, ir iesprūduši iepriekšējā gadsimta novecojušajā stratēģiskajā domāšanā. Viņi, šķiet, nebija gatavi spēcīgajiem, precīzajiem, Turcijā ražotajiem "Bayraktar TB2" droniem, kurus Ukraina izmantoja, lai iznīcinātu Krievijas tankus un kuģus.

Arī Krievijas kiberdrošības sistēmas bija vājas: hakeri, kas bija pierakstījušies IT armijā, stāstīja, kā viņi nepārtraukti rīko uzbrukumus Krievijas tīmekļa vietnēm, kā arī izvietoja proukraiņu propagandas ziņas vietnēs, kuras Krievija vēl nebija pārtvērusi.

Šie hakeri nebija apmācīti kiberkaru meistari, bet gan pusaudži un divdesmitgadnieki guļamistabās visā pasaulē. Izmantojot "Google" meklēšanas rīku un "WikiHow" rakstus, viņi dažu dienu laikā apguva hakeru pamatprasmes.

Pēc pāris nedēļu ilgas prakses viņi apgalvoja, ka ir spējuši izlauzties cauri vājajai Krievijas aizsardzībai un tās plašajam kara laika cenzūras aizsegam.

Medija "Wired" saruna ar Volodimiru Zelenski notika Kijivas prezidenta pilī. Komiķis, kurš kļuvis par prezidentu, piesaistījis pasaules uzmanību un veiksmīgi pierunājis pasaules līderus saliedēt savu valsti, neizskatījās pēc pārliecināta, harismātiska cilvēka, kādu esam pieraduši viņu redzēt televīzijā un sociālajos tīklos.

Viņš izskatījās noguris un nomākts, viņa rokas trīcēja, bet acis bija iegrimušas. Viņš izskatījās ļoti satraukts un nedrošs. Un tomēr, atbildot uz jautājumiem par kara stāvokli, pasaules reakciju uz to un tehnoloģiju lomu, palīdzot Ukrainai pretoties Krievijas militārajai mašinērijai, viņa atbildes kļuva liriskas, mijās ar spontānu smaidu vai trāpīgi komisku repliku - Zelenska firmas zīmi.

Viņš atzina, ka karš ir smagi skāris ukraiņus un ir dziļi personisks viņam pašam. Uz jautājumu, vai kādā brīdī būtu rīkojies citādi, Zelenskis atbildēja: 

"Es domāju, ka šis jautājums būtu jāuzdod Krievijas prezidentam."

Zelenskis tiek uzskatīts par prasmīgu sociālo mediju komunikatoru. Tomēr mūsdienās auditorijai ir īsa uzmanības noturība. Kā neļaut cilvēkiem aizmirst par karu? Zelenskis stāstīja, ka "cilvēki tiešsaistē mācās, iegūst informāciju, lasa, cilvēki to izmanto. Tā tagad ir mūsu pasaule. Internets ir realitāte. Tā nav cita pasaule, bet gan mūsdienu realitāte.

Tāpēc, ja vēlaties, lai cilvēki jūs uztvertu tādu, kāds esat, jums ir jāizmanto tas, ko viņi izmanto.

Katra paaudze joprojām ir gudrāka par iepriekšējo. Nākotne joprojām ir plašāka nekā pagātne, un, ja jūs mēģināsiet veidot attiecības ar cilvēkiem, jūs atradīsiet kopīgu valodu.

Cilvēki neturēsies pie kaut kā maldinoša - cilvēki neuzturēs diktatorus. Ja jūs ar viņiem runāsiet godīgi, patiesi, atklāti, tad izveidosiet saikni ar cilvēkiem."

Zelenskis aicinājis daudzus uzņēmumus, tostarp dažus lielos tehnoloģiju uzņēmumus, pārtraukt savu darbību Krievijā. Vai tiek darīts pietiekami? Zelenskis to vērtē dažādi. 

"Pašlaik ir spēkā sankcijas, tāpēc daudzas Krievijas militārās rūpnīcas šobrīd nedarbojas. Šo sankciju dēļ tās nevarēs ražot dažas iekārtas. Mēs ar to esam ļoti apmierināti.

Diemžēl tur joprojām darbojas daudzi citi uzņēmumi. Kad kauju laikā vai pēc tām esam atguvuši Krievijas ieročus, esam atklājuši, ka daudzus lādiņus un ieroču detaļas ir ražojuši Rietumu uzņēmumi.

Tātad faktiski mēs cīnāmies ne tikai pret Krieviju, bet arī pret visiem šiem uzņēmumiem. Mēs esam aicinājuši šīs valstis pārtraukt šādu sadarbību."

Krievija veiksmīgi uzturējusi propagandu dzīvu visos laikos, tomēr šobrīd vēl vairāk nekā jebkad tiek ieguldīts propagandas budžetā.

"Pastāv informācijas - sauciet to, kā vēlaties, - siena vai informācijas zemūdene, kurā atrodas Krievijas Federācijas iedzīvotāji. Šīs Krievijas Federācijas politiskās elites izveidotā norobežojuma dēļ viņi atrodas savā informatīvajā telpā, un šo telpu uztur Kremlis, kas sniedz tikai viņiem labvēlīgu informāciju. Viņu telpā nav brīvības.

Dažām lielām, jaudīgām platformām - neskatoties uz to, ka tās Krievijā ir bloķētas, - vajadzētu atrast tehnoloģisku, ideoloģisku vai kādu radošu veidu, kā parādīt viņiem mūsu realitātes patiesību, lai Krievijas iedzīvotāji saprastu, ka viņi dzīvo citā pasaulē. Galvenais ir tas, ka cilvēki sociālo mediju platformās dzīvo brīvībā, bet krievi ir ārpus tās, it kā uz citas planētas," pauda Zelenskis.

Sankciju uzlabošana

"Lai sankcijas darbotos, tās nedrīkst būt daļējas. Krievijas nacionālās valūtas kurss ir atgriezies tur, kur tas bija pirms sankcijām, un tas nozīmē, ka viņi ir atraduši izeju no sankciju uzliktajiem ierobežojumiem. Sankcijas ir jāīsteno pilnībā un jālikvidē jebkādas iespējas tās apiet. Pretējā gadījumā visas sankcijas kļūst mākslīgas.

Piemēram, naftas embargo. Līdz pat 80 procentiem no visām Eiropas Savienības valstīm apgalvo, ka atbalstīs naftas embargo ieviešanu, bet kas notiks ar tiem 20 procentiem valstu, kas to neatbalsta? Tās varēs saņemt naftu. Bet kas pārbaudīs un uzraudzīs šo procesu? 

Es vēlos, lai mūsu sabiedrotie atbildīgi sekotu sankcijām, bloķētu Krieviju un parādītu, ka civilizētā pasaule ir stiprāka par jebkuru energoresursu," norādīja prezidents.

Kā "Starlink" tehnoloģija izglāba saziņu Ukrainā

"Starlink" ir sistēma - "SpaceX" satelītu konstelācija, kas nodrošina cilvēkiem piekļuvi internetam. Zelenskis pauž, ka tā ir "ļoti efektīva. Tā mums ļoti palīdzēja daudzos brīžos, kas saistīti ar mūsu pilsētu, ciematu blokādi un okupētajām teritorijām. Dažreiz mēs pilnībā zaudējām saziņu ar šīm vietām.

Zaudēt kontaktu ar šiem cilvēkiem nozīmē pilnībā zaudēt kontroli, zaudēt realitāti.

Esmu patiešām pateicīgs par "Starlink" atbalstu."

Ukrainas IT armijas loma karā

"Pirmajās kara dienās mēs daudz laika veltījām kaujas kibertelpā loģistikai. Es uzskatu, ka tā ir nākotne, un tā kļuva par mūsu, manuprāt, trešo armiju. Mums, iespējams, ir vairākas armijas: mūsu Tautas armija, Ukrainas bruņotie spēki un IT armija. IT armija daudz paveica to iestāžu kiberaizsardzībā, kurām tika smagi uzbrukts.

Uzbrucēji gribēja iznīcināt Nacionālā bankas un Ministru kabineta darbību. Viņi gribēja nobrucināt visu, lai mēs nevarētu cilvēkiem izmaksāt algas un pensijas, lai nebūtu gaismas un sakaru, lai cilvēki nevarētu dzirdēt mani un mūs visus, dzirdēt dzīvu informāciju. Mūsu IT armija strādāja labi," stāstīja prezidents.

Prezidents Zelenskis pirms prezidentūras filmējies politiskajā satīrā "Tautas kalps". Tas ir stāsts par Ukrainas vidusskolas skolotāju, kura tirāde par valdības korupciju strauji izplatījās sociālajos plašsaziņas līdzekļos, tādējādi viņam tiekot ievēlētam par jauno valsts prezidentu.

Zelenskis uzskata, ka "seriāls palīdzēja cilvēkiem saprast, ka ukraiņiem Ukraina ir vislabākā un ka šeit viss ir iespējams. Es domāju, ka tas kaut ko uzlaboja katrā no mums, uzlaboja šo ticību sev un pārliecību, ka viss ir iespējams. Šādā veidā seriāls ietekmēja arī mani."

Lielākais izaicinājums pēc kara

"Cilvēku atgriešanās no ārzemēm. Mums viņiem ir jānodrošina tādi apstākļi, kas nav sliktāki par tiem, kādos viņi atrodas šodien. Viņi ir Polijā, Vācijā, Kanādā, Amerikas Savienotajās Valstīs. Dažādās valstīs ir atšķirīgs atbalsts, atšķirīga infrastruktūra, atšķirīgs komforts, atšķirīgas algas un iespējas.

Mums ir priekšrocība, jo šī ir viņu dzimtene, taču mums būs jāatjauno dzīves apstākļi, drošības apstākļi un algu nosacījumi. Mēs nedosim tādas pašas algas kā, piemēram, Lielbritānijā.

Bet mums ir jāpiedāvā salīdzināmi dzīves apstākļi.

Vidusslānim atgriežoties ir jājūtas kā vidusslānim, nevis zemākam. Mums ir jādara viss, lai cilvēki justu, ka tā ir tā pati vienotā Eiropa," pauda Zelenskis.

Kā karš izmainījis viņu pašu? Zelenskis ir godīgs un norāda, ka šis ir grūts jautājums.

"Lielākajā daļā gadījumu es vēlos palikt parasts cilvēks, jo esmu tāds pats cilvēks, kāds biju iepriekš, kā visi pārējie. Lietus pilieni uz manis ir tikpat labi redzami kā uz jebkura cita cilvēka.

Dzīves vērtība ir mainījusies. Tāpat kā mana attieksme, jo es vairs nepievēršu uzmanību sīkumiem, un ir skaidri aspekti, uz kuriem esmu koncentrējies.

Jautājums par brīvības cenu, ko mēs mācījāmies no grāmatām skolā, tagad ir kļuvis par realitāti.

Jūs zināt šo cenu. Jūs esat redzējuši bojā gājušo cilvēku skaitu. 

Turpretī jūs saprotat, ka šī brīvības cena absolūti neizmērama, jo nav zināms, cik daudz cilvēku vēl zaudēs dzīvību."