/nginx/o/2018/08/29/11322502t1h50ca.jpg)
:format(webp)/nginx/o/2025/05/04/16821302t1hf64c.jpg)
Lai gan Krievijas uzbrukuma Eiropas valstīm iespējamība ir niecīga, Maskava jau veic kiberielaušanās, sabotāžu un citas agresijas formas, kas nav gluži pielīdzināmi militāram uzbrukumam. Laikraksts "Financial Times" (FT) vēsta, ka šādas darbības, visticamāk, kļūs biežākas, palielinot eskalācijas risku.
"Financial Times" arī piedāvā versiju, kā var panākt mieru Krievijas uzsāktajā karā.
Laikrastā norāda, ka šī brīža apstākļos ir ļoti svarīgi, lai būtu skaidri un precīzi jebkura Ukrainas pamiera līguma noteikumi.
Medijs uzskata, ka labāki apstākļi Ukrainai saskaņā ar šāda veida līgumu nav iespējami, jo dalība NATO ir "utopija" un nav nekādu drošības garantiju, kas piešķirtu Ukrainai šādu statusu.
Tomēr vismaz ir iespējams piedāvāt "labāko no sliktākajiem" variantu. Proti, variantu, kas ļautu izvairīties no Ukrainas mainīto robežu oficiālas atzīšanas no Krievijas puses. Daudz kas ir atkarīgs no tā, vai Trampa administrācija piekritīs šim scenārijam vai tomēr scenārijam, kam būtu daudz sliktākas sekas eiropiešiem un pasaules kārtībai.
Laikraksts uzsver – varbūtība, ka Ukrainai uz nenoteiktu laiku būs jāzaudē Krima un citas okupētās teritorijas daļas, ir ļoti augsta. Tas tiek skaidrots ar to, ka līdz Džo Baidena prezidenta pilnvaru termiņa beigām jau bija skaidrs, ka amerikāņu militārā palīdzība Ukrainai tiks pārtraukta.
"Ar šo palīdzību Kijivai bija iespēja atgūt okupēto teritoriju. Bez tās šīs iespējas ir ievērojami samazinājušās," teikts rakstā.
Vienlaikus laikrakstā pausts, ka Trampa labākais risinājums būtu smelties pieredzi, ko Aukstā kara laikā guva Baltijas valstis un Rietumvācija.
"Lai gan Baltijas valstis pēc Pirmā pasaules kara ieguva neatkarību, Maskava Otrā pasaules kara laikā tās okupēja un iekļāva PSRS sastāvā. Taču Vašingtona nekad neatzina šo okupāciju. Līdzīgi arī Vācijas gadījumā – lai gan Vācija pēc Otrā pasaules kara vairāk nekā 40 gadus bija sadalīta, ne amerikāņi, ne rietumvācieši oficiāli neatzina Austrumvāciju," skaidro rakstā.
"Šāds gudrs manevrs atstāja durvis vaļā uz labākām dienām nākotnē, kas pienāca astoņdesmitajos gados, kad par Padomju Savienības vadītāju kļuva Mihails Gorbačovs. Arī Ukrainai vajadzētu cerēt uz labāku nākotni," uzskata žurnālisti.
"Financial Times" secina, ka šajā kontekstā kļūst skaidra iespējamā Ukrainas miera līguma nozīme, kas ļautu ASV oficiāli neatzīt okupētās teritorijas kā Krievijas sastāvdaļu un dotu Kijivai iespēju "citā laikā" cīnīties vai atgūt savas zemes.
"Ideālā variantā šāds līgums paredzētu arī NATO dalībvalstu koalīcijas izvietošanu gar kontroles līniju un paātrinātu Ukrainas pievienošanos ES. Ja tas nav iespējams, tad labāk ir censties panākt Korejas kara stila pamieru, nevis kādu citu vienošanos, saskaņā ar kuru ASV oficiāli atzītu Krievijas okupētās Krimas un, iespējams, citu teritoriju aneksiju," uzsvērts rakstā.