O, 29.11.2022.

Lukašenko gatavs palīdzēt Ukrainai ar labības tranzītu. Pretī prasa pieeju Baltijas jūras ostām

LETA
Lukašenko gatavs palīdzēt Ukrainai ar labības tranzītu. Pretī prasa pieeju Baltijas jūras ostām
Facebook Telegram Draugiem Twitter Whatsapp
Comments
Aleksandrs Lukašenko.
Aleksandrs Lukašenko. Foto: AP/Scanpix

Minska ir gatava atļaut Ukrainas labības tranzītu caur savu teritoriju uz Baltijas jūras ostām, ja Baltkrievijai ļaus caur šīm ostām veikt arī savu preču eksportu, piektdien atsaucoties uz Baltkrievijas diktatoru Aleksandru Lukašenko, vēsta varasiestāžu kontrolē esošā aģentūra "Belta".

Kopš Krievija 24.februārī sākusi atkārtotu iebrukumu Ukrainā, Kijiva vairs nevar izmantot labības eksportam savas Melnās jūras ostas, kuras bloķē krievu karaflote.

Ukrainas labības eksports caur Baltkrieviju ir viena no iespējām, kas tiek apspriesta ANO organizētajās sarunās, kuru mērķis ir palielināt labības piedāvājumu pasaules tirgū, lai novērstu draudošo pārtikas krīzi.

Otra iespēja ir Melnās jūras ostu atbloķēšana.

Telefonsarunā ar ANO ģenerālsekretāru Antoniu Gutērrešu Lukašenko piektdien izteicies, ka Minska esot gatava atbrīvot savu dzelzceļa jaudu, kas nepieciešama Ukrainas labības transportēšanai caur Baltkrievijas teritoriju uz valstīm, kuras piekritīs atvērt pieeju savām ostām.

"Tajā pašā laikā visvarīgākā lieta, kā tika norādīts sarunas laikā, ir tas, lai šīs ostas Vācijā, Polijā, Baltijas valstīs vai Krievijā būtu atvērtas arī baltkrievu precēm," Lukašenko sacīto citē "Belta".

"Ja tiks radīti apstākļi Ukrainas labības tranzītam, ostām, kas to apkalpos, jābūt gatavām iekraut preces no Baltkrievijas."

Baltkrievija ir viens no lielākajiem kālija minerālmēslojuma ražotājiem pasaulē, taču sankcijas, ko Rietumi vērsuši pret Minsku, reaģējot uz vardarbīgo protesta kustības apspiešanu, ir apturējušas baltkrievu ražojumu eksportu caur Baltijas jūras ostām.

Sankcijas, kam tikusi pakļauta Maskava pēc pilna mēroga kara uzsākšanas pret Ukrainu, skārušas arī Krievijas minerālmēslojuma eksportu, iedragājot globālās piegāžu ķēdes un vēl vairāk palielinot pasaules pārtikas krīzes risku.

Tēmas
Aktuālākās ziņas
Jaunākās ziņas
Nepalaid garām
Uz augšu