""Kādēļ tu meklē pidžamu?" mana septiņus gadus vecā meita veikalā brīnīdamies jautāja. "Tu guli kaila."" Divu meitu mamma Kellija nekautrējas atvašu priekšā atrasties kaila. Tas ir veids, kā viņa ir iemācījusies mīlēt savu ķermeni, vēsta "Insider".
"Būšana kailai "lielo izmēru" mammai nav saistīta ar manām krūtīm vai dibenu." Mamma, kura māca mīlestību pret savu ķermeni
Sieviete ātri paskatījusies apkārt, vai kāds no veikala apmeklētājiem nav dzirdējis atvases teikto. Viņa jau bija sagatavojusies savilkt lūpas kaunīgā smaidā, taču, par laimi, neviena tuvumā nebija.
"Lai gan atrašanās kailai trīs un septiņus gadus veco meitu klātbūtnē nešķiet problēma, arī piesegšanās man neliekas problēma," stāsta sieviete.
Kellijai nepatīk, ka viņas drēbes nakts laikā savelkas, uzraujas un vienmēr novelkas nost.
"Ja viņas [meitas] pēc slikta murga vai no rīta, lai saņemtu apskāvienu, ierāpjas manā gultā - viņas mani ieraudzīs kā no mātes miesām nākušu, un tā nav nekāda problēma."
Sieviete ar bērniem arī mazgājas kopā, un viņa kaila arī iziet no vannasistabas, lai sadabūtu tīru apakšveļu. Ģimene dzīvo laukos, tādēļ vienīgie kaimiņi, par kuru klātbūtni jāuztraucas, ir lāči un putni.
Lielākā daļa vecāku piesedzas biežāk, bērniem pieaugot. Turpretī Kellijai arvien būtiskāk ir ērti justies savā kailajā ķermenī meiteņu priekšā.
"Būšana kailai "lielo izmēru" mammai nav saistīta ar manām krūtīm vai dibenu; tā ir par manu vēderu un nelīdzenajiem augšstilbiem. Es vēlos meitenēm parādīt, ka, neatkarīgi no tā, kā viņas izskatās, viņu ķermenis ir skaists un ir pelnījis šajā pasaulē vietu."
Kellija bērnībā reti redzēju savus vecākus kailus. Lai gan viņas mamma pārģērbās meitas priekšā, taču vienmēr kautrīgi uzgrieza muguru. Ja Kellija sāka sarunu, kamēr mamma atradās vannā, kailā sieviete pāri krūtīm uzlika lupatiņu.
"Tomēr mani interesēja mammas ķermenis, kas, manuprāt, varētu sniegt nelielu ieskatu tajā, kā mans ķermenis izskatītos pieaugušā vecumā. Es skatījos uz viņas strijām un redzēju tumšos krūšu galus, un domāju, vai arī mans ķermenis mainīsies šādā veidā," skaidro divu bērnu māmiņa.
Tomēr Kellija apzinājās, ka viņu ķermeņu uzbūves manāmi atšķiras - viņas mamma bija smalkas miesasbūves, taču Kellija jau bērnībā bija apaļīga. Jau bērnībā sieviete dzirdēja uz sevi vērstus komentārus par to, ka vissvarīgākais ir paslēpt savu apaļīgo vēderu.
Pamazām Kellija iemācījās sevi iemīlēt un vēlējās to parādīt arī savām meitām. Sievietes attiecības ar savu ķermeni sāka mainīties laikā, kad viņa mācījās koledžā. Viņa iepazina fitnesa pasauli, tādējādi atklājot savu patieso spēku un iemācoties nesaistīt pašvērtējumu ar svaru skalas cipariem. Jutusi izmaiņas sevis uztverē, viņa sāka gulēt kaila, nopirka savu pirmo divdaļīgo peldkostīmu un pat pozēja kaila.
Viņa atguva mīlestību pret savu ķermeni, kuru bija "nozagusi" sabiedrība un tās negatīvais viedoklis par cilvēkiem ar lielāku miesasbūvi. Kad sieviete pārcēlās dzīvot pie sava tagadējā vīra, viņa pat neapšaubīja savu izvēli pa dzīvokli staigāt kailai.
"Kad es kļuvu par māti, man patika redzēt, ka bērni jutās komfortabli mana ķermeņa tuvumā. Viņu iecienītākā snaudas vieta bija mans mīkstais vēders. Viņu mazie zīdaiņa pirkstiņi šūpojās starp maniem siltajiem augšstilbiem, viņu vaidziņi atradās uz manām krūtīm," atceras sieviete.
Šāda veida apskāvieni paliek arvien retāki. Kad meitas uzrāpjas viņai virsū, bērnu kājiņas aizsniedzas līdz ceļgaliem. "Es nezinu, kā viņas izskatīsies, kad pieaugs, taču pagaidām viena meita ir slaida — tāpat kā viņas tēva ģimene —, bet otrai ir mans apaļīgais ķermenis," stāsta Kellija.
"Tā būs cīņa kalnup, lai viņām atgādinātu nesalīdzināties ar citiem un mīlēt sevi neatkarīgi no ķermeņa uzbūves. Varbūt, taču tikai varbūt, ka, nekaunoties par savu ķermeni, es likšu pamatu tam, lai viņas gūtu pārliecību un iemīlētu sevi, ko es būtu gribējusi iemācīties ātrāk."
