Rinkēvičs: Eiropas līderiem nevajadzētu baidīties provocēt Putinu

Apollo.lv
CopyTelegram Draugiem X Whatsapp
Foto: Zane Bitere / LETA

Latvijas ārlietu ministrs Edgars Rinkēvičs trešdien, 15. jūnijā, sacīja, ka Eiropas līderus nedrīkst atturēt bailes provocēt Krievijas prezidentu Vladimiru Putinu un starptautiskā sabiedrība nedrīkst izdarīt spiedienu uz Ukrainu, lai tā piekāptos un izbeigtu karu, vēsta medijs CNN.

Ekskluzīvā intervijā CNN Vašingtonā Rinkēvičs izklāstīja Latvijas galvenos mērķus attiecībā uz NATO pieeju austrumu flangam, proti, ilgtermiņa militāro klātbūtni, un pauda bažas par pieaugošo pārtikas krīzi, ko izraisījusi Krievijas veiktā Ukrainas ostu blokāde.

Rinkēviča vizīte Vašingtonā notika laikā, kad ASV aizsardzības ministrs Loids Ostins paziņoja, ka "Ukrainu gaida izšķirošs brīdis kaujas laukā", un Baidena administrācija nosūtīja jaunu militāro palīdzību Ukrainai, lai atbalstītu Kijivu, karam tuvojoties ceturtā mēneša izskaņai.

Latvijas ārlietu ministrs tiksies ar likumdevējiem un Baidena administrācijas amatpersonām, atrodoties ASV galvaspilsētā pirms NATO samita Madridē, kas notiks vēlāk šomēnes.

Lai gan Rinkēvičs savā kritikā par Eiropas līderiem, kuri, viņaprāt, baidās no Putina kaitināšanas, nenosauca vārdus, viņš sacīja, ka atsaucas uz "tiem, kuri atklāti pauž, ka nevēlas redzēt Putinu pazemotu", šķietami vēršoties pret Francijas prezidentu Emanuelu Makronu, kurš jūnija sākumā teica, ka "mēs nedrīkstam pazemot Krieviju".

Rinkēvičs sacīja, ka "šāda pieeja nav racionāla". Viņš arī norādīja, ka pasaules valstu līderu diplomātiskie centieni vērsties pie Putina, lai panāktu kara beigas, nav devuši rezultātu, un pauda pārliecību, ka krievus "var apturēt tikai ukraiņi, tikai viņiem pašiem cīnoties".

Ārlietu ministrs sacīja, ka karš Ukrainā ir lielāks par Krievijas līderi, norādot, ka viņi nespētu karot "bez iedzīvotāju atbalsta, bez šādas iedzīvotāju smadzeņu skalošanas ar propagandas kanālu starpniecību".

Turklāt Rinkēvičs sacīja, ka "nevienam nevajadzētu spiest Ukrainu sniegt Krievijai koncesijas, lai apturētu karu". Lai gan uz kādu laiku tas varētu darboties, ārlietu ministrs apšaubīja, ka tas būtu pastāvīgs atturēšanas līdzeklis pret Krievijas agresiju nākotnē.

"Nedrīkstēsim vēlreiz pieļaut šo kļūdu. Krievija neveido šo karu, lai paplašinātu NATO vai neļautu Ukrainai iestāties NATO vai ES. Runa ir par Ukrainas iznīcināšanu, zemes iegūšanu, impērijas atjaunošanu," viņš teica.

Lai novērstu Maskavas militāro agresiju nākotnē, Rinkēvičs sacīja, ka "Krievijai ir jābūt tādā situācijā, kad tās kara un ekonomiskā mašinērija ir tādā stāvoklī, ka tā nevar uzsākt nekādu militāru uzbrukuma operāciju", un, lai gan viņš neredz, ka sankcijas varētu izbeigt pašreizējo karu, tās varētu palīdzēt atturēt no kara nākotnē.

Tā kā NATO līderi gatavojas tikties Spānijas galvaspilsētā vēlāk šomēnes, Rinkēvičs sacīja, ka Latvija saskata ļoti konkrētus pasākumus, kas būtu jāveic, lai stiprinātu drošību Baltijā, un galvenais no tiem ir ilgtermiņa NATO karaspēka klātbūtne.

"Mēs vēlamies izvairīties no situācijas, ka pēkšņi tiek okupētas Baltijas daļas un mēs piedzīvojam jaunu Buču vai Mariupoli," sacīja Rinkēvičs, atsaucoties uz Ukrainas teritoriju nosaukumiem, kurās ir notikušas masu zvērības.

KomentāriCopyTelegram Draugiem X Whatsapp
Aktuālākās ziņas
Nepalaid garām
Uz augšu