Dabas aizsardzības organizācijas ceļ trauksmi par ieceri ļaut mežos cirst jaunākus kokus

Dabas parks "Piejūra" Carnikavas novadā.

FOTO: Edijs Pālens/LETA

Dabas aizsardzības organizācijas ceļ trauksmi par valdības virzītajiem grozījumiem noteikumos par koku ciršanu mežā, kas ļautu cirst jaunākus kokus, informēja organizāciju pārstāvji.

Ministru kabineta darba kārtībā vien dienu pirms 21.jūnija sēdes iekļauti grozījumi noteikumos par koku ciršanu mežā, kas pieļautu jaunāku mežu izciršanu. Šie grozījumi jau divreiz apstādināti sabiedrības spiediena dēļ, bet tagad tiek virzīti vēlreiz pretēji ministru prezidenta Krišjāņa Kariņa (JV) solījumam, ka tie netiks skatīti, kamēr nebūs vienošanās starp dabas aizsardzības organizācijām un meža nozari, norāda vides organizācijas.

Tās atgādina, ka noteikumu grozījumi, kas ļautu izcirst jaunākus priežu, egļu un bērzu mežus, pirmoreiz tika virzīti jau 2017.gadā un atkārtoti - 2019.gadā. Otrajā reizē to virzība tika apturēta, solot, ka Ministru kabinetā par to netiks lemts, kamēr nebūs panākta vienošanās starp iesaistītajām pusēm. Kopš tā laika diskusijas par šo jautājumu nav notikušas, bet noteikumu grozījumi tiek virzīti jau trešo reizi.

Dabas aizsardzības organizācijas jau iepriekš uzsvērušas, ka šo noteikumu grozījumu rezultātā tiks kāpināti ciršanas apjomi, tā noplicinot mežu dabas daudzveidību un mazinot iespējas sasniegt klimata pārmaiņu mazināšanas mērķus. Noteikumu grozījumiem nav visaptveroši izvērtēti riski dabas un klimata ietekmēm.

Pasaules dabas fonda direktors Jānis Rozītis norāda, ka ar šo lēmumu Latvija atkāpjas no Eiropas Savienības (ES) Zaļā kursa, kas paredz bioloģiskās daudzveidības saglabāšanu un virzību uz ilgtspējīgu, līdzsvarotu mežu apsaimniekošanu. "Tā pievienojamies valstīm, kas rīkojas pretrunā ES kopējām vērtībām un mērķiem. Mēs neveicinām bioekonomikas attīstību, bet radām Latvijai reputācijas riskus starptautiskajos tirgos, dodoties noplicinošākas meža apsaimniekošanas virzienā," brīdina Rozītis.

Ņemot vērā ES kopējo mērķi nodrošināt 30% sauszemes teritorijas atvēlēšanu dabas aizsardzībai un 10% sauszemes teritorijas stingru aizsardzību, patlaban Latvijai būtu jādomā par aizsargājamo teritoriju paplašināšanu. Pagaidām Latvija ir starp pēdējām vietām ES pēc aizsargājamo teritoriju īpatsvara.

Dabas aizsardzības organizācijas uzskata, ka diskusija par mežizstrādes nosacījumu atvieglojumiem būtu pieļaujama tikai pēc tam, kad ir nodrošināta dabas aizsardzības teritoriju paplašināšana atbilstoši ES kopējiem mērķiem.

Latvijas Ornitoloģijas biedrības valdes priekšsēdētājs Viesturs Ķerus uzsver, ka pēdējos gados mežizstrādes apjomi Latvijā sasnieguši šajā gadsimtā augstāko līmeni. Pēc zaudētā koku klājuma īpatsvara Latvija ir otrajā vietā Eiropā. Viņš norāda, ka mežos, tostarp valstij piederošajos, tiek iznīcinātas bioloģiski augstvērtīgas audzes un aizsargājamu sugu dzīvotnes, un uz šī fona valdība plāno atļaut vēl intensīvāku mežu izciršanu, Latvijas mežus vēl vairāk attālinot no dabiskas ekosistēmas un pārvēršot par lauksaimniecības kultūru.

Latvijas Dabas fonda padomes loceklis Jānis Priednieks par nepieņemamu uzskata situāciju, kurā meža nozare vienpusēji virza būtiskas izmaiņas koku ciršanas noteikumos, pirms vēl ir izstrādāts plānojums ES īpaši aizsargājamo biotopu aizsardzībai, kuru kartēšana Latvijā tika veikta vairāku gadu garumā. "Jau spēkā esošais regulējums atļauj cirst kokus ievērojami jaunākā vecumā, nekā tie varētu sasniegt savā dabiskajā augšanas gaitā. Jau tagad saimnieciskajos mežos ir lielas vienlaidus platības, kurās dzeņi un dzilnas nevar atrast pietiekami resnus kokus dobumu kalšanai vai plēsīgie putni ­- ligzdas būvei," skaidro Priednieks.

Latvijas Dabas fonda valdes locekle, bioloģe Lelde Eņģele vēlreiz vērš uzmanību uz, viņasprāt, klaju sabiedrības līdzdalības ignorēšanu, pēdējā brīdi paklusām iekļaujot Ministru kabineta sēdes dienaskārtībā vairākus gadus senus Ministru kabineta noteikumus, kuri jau tika noraidīti iepriekš.

Kā vēstīts, 2019.gada 7.jūnijā Ministru prezidents Kariņš aicināja zemkopības ministru Kasparu Gerhardu (NA) nesasteigt mežistrādes noteikumu maiņu un nodrošināt to apspriešanu.

Kā mikroblogošanas vietnē "Twitter" norādīja Kariņš, Zemkopības ministrijas (ZM) piedāvājums izmaiņām noteikumos par koku ciršanu mežā var radīt tālejošas sekas. Kariņa ieskatā šāda lēmuma pieņemšana nav sasteidzama, tāpēc viņš aicina Gerhardu nodrošināt apspriešanu tā, lai visas puses tiktu godīgi uzklausītas.

Atbildot Kariņam, Gerhards solīja uzklausīt visas iesaistītās puses. "Tikai uzklausot nozares pārstāvjus un nevalstiskās organizācijas, var īstenot politiku, kas vērsta uz izaugsmi un attīstību," uzsvēra ministrs.

LETA jau ziņoja, ka ZM 5.jūnijā Meža konsultatīvās padomes sēdē iepazīstināja ar priekšlikumiem grozījumiem noteikumos par koku ciršanu mežā, un nosūtīja tos starpinstitūciju saskaņošanai, kam ir atvēlētas piecas dienas.

Dabas aizsardzības organizācijas - Latvijas Dabas fonds, Pasaules Dabas fonds un Latvijas Ornitoloģijas biedrība - aicina Kariņu nodrošināt grozījumu atbilstošu apspriešanas un izvērtēšanas procesu, ko, šo organizācija ieskatā, nav iespējams veikt patlaban noteiktajās piecās dienās.

Dabas aizstāvji norāda, ka noteikumi par koku ciršanu mežā to ieskatā ir balstīti tikai mežu nozares saimnieciskos apsvērumos un dabas daudzveidību mežos apdraud vēl vairāk nekā tā ir apdraudēta tagad.

Tāpat vēstīts, ka grozījumi noteikumos "Par koku ciršanu mežā", par kuriem plašākas diskusijas bija 2017.gadā, paredz atļaut kailcirtēs cirst tievākus kokus un samazināt galvenās cirtes caurmēru, dodot atļauju kailcirtēs cirst tievākus kokus. Grozījumi noteikumos "Par koku ciršanu mežā" paredz arī atļaut cirst kokus kailcirtē sausās minerālaugsnēs augošās priežu mežaudzēs, lai gan tas līdz šim bija liegts. Tādējādi iecerēts novērst to, ka izlases cirtes dēļ priežu mežaudžu vietā veidojas cita koku sugu sastāva mežaudzes vai teritorija aizaug ar krūmājiem.

Tikmēr uz priežu mežaudzēm Baltijas jūras un Rīgas jūras līča piekrastes aizsargjoslas ierobežotas saimnieciskās darbības joslā attiektos tādi paši aprobežojumi, kā uz pārējo koku sugu mežaudzēm.

Redaktors iesaka