VIDEO ⟩ Atbalsts iedzīvotājiem cenu kāpuma kompensēšanai. Ko otrdien lēma valdība?

Ministru kabinets.

FOTO: Valsts kanceleja

Ministru kabinets otrdien, 21. jūnijā, lēma par dažādiem jautājumiem, piemēram, atbalstu iedzīvotājiem inflācijas un energoresursu cenu kāpuma kompensēšanai un pedagogu darba samaksas dotāciju aprēķinu un sadales sistēmu. "Apollo.lv" piedāvā preses konferences tiešraidi.

Tiešraide: Ministru kabineta sēde

Atbalsts iedzīvotājiem inflācijas un energoresursu cenu kāpuma kompensēšanai

Valdība skatīja Labklājības ministrijas (LM) sagatavoto ziņojumu par atbalstu iedzīvotājiem, lai kompensētu strauji augošo inflāciju un energoresursu cenas.

Kā pirmdien pēc koalīcijas partiju sanāksmes žurnālistus informēja Saeimas deputāts Arvils Ašeradens (JV), ziņojumā piedāvāti divi atbalsta virzieni, klāstīja politiķis. Pirmais ir vērsts uz sociālo palīdzību, uzlabojot mājokļa pabalstu sistēmu, kur galvenā atbildība plānota pašvaldībām. Īpašs atbalsts paredzēts pensionāriem, personām ar invaliditāti un ģimenēm, kurās ir bērni ar invaliditāti.

Otrais atbalsta virziens paredz energoresursu cenu pieauguma kompensāciju iedzīvotājiem, fokusējoties uz apkures izmaksu samazināšanu. Kā piemēru deputāts minēja granulu cenu pieaugumu - ja granulu cena pārsniegs 300 eiro par tonnu, valsts segs pusi no cenas pieauguma. Valdības sēdē tiks apskatīti arī risinājumi jautājumā par siltumsūkņiem, kam ir liela ietekme uz apkuri, piebilda Ašeradens.

Prognozēts, ka atbalsta īstenošana valstij varētu izmaksāt 340 miljonus eiro, taču par finansējumu vēl ir plānotas diskusijas, informēja politiķis.

Jaunais pedagogu darba samaksas dotāciju aprēķins un sadales sistēma

Jaunā "Kārtība, kādā aprēķina un sadala valsts budžeta mērķdotāciju pedagogu darba samaksai pašvaldību vispārējās izglītības iestādēs un valsts augstskolu vispārējās vidējās izglītības iestādēs" paredz no šī gada 1.septembra ieviest finansējuma sadales modeli "Skolēns pašvaldībā", kas paredz lēmumu pieņemšanas decentralizāciju un mērķdotācijas aprēķina principa maiņu.

Kā skaidro Izglītības un zinātnes ministrija (IZM), būtiskākās izmaiņas, ko paredz noteikumu projekts, ir pāreja no spēkā esošajā regulējumā noteiktā finansējuma aprēķina sasaistes ar zemāko pedagoga mēneša darba algas likmi uz finansējuma aprēķinu, kas balstīts uz mērķdotācijas apmēru vienam izglītojamam, kā arī pāriet uz mērķdotācijas aprēķinu pašvaldībai, nevis katrai izglītības iestādei.

IZM skatījumā, izmaiņas nostiprinās trīs prasības pašvaldībām - pirmkārt, pienākumu un atbildību rūpēties par kvalitatīva izglītības procesa nodrošināšanu katrā izglītības iestādē, otrkārt, pedagogu atlīdzības noteikšanā nodrošināt noteiktās zemākās mēneša darba algas likmes piemērošanu, un treškārt, ne mazāk kā 7% no pašvaldībai aprēķinātās mērķdotācijas izlietot atbalsta personāla darba samaksai un ne vairāk kā 15% no pašvaldībai aprēķinātās mērķdotācijas izlietot izglītības iestāžu administrācijas darba samaksai.

Prasība pedagogiem garantēt vismaz zemāko mēneša darba algas likmi ir noteikta kā obligāts nosacījums pašvaldībai mērķdotācijas sadalē izglītības iestādēm.

Aktuālākās ziņas