Pk, 7.10.2022.

Muižniece pedagogu atalgojuma problēmās atkal vaino pašvaldības

LETA
Muižniece pedagogu atalgojuma problēmās atkal vaino pašvaldības
Facebook Telegram Draugiem Twitter Whatsapp
Comments
Izglītības un zinātnes ministre Anita Muižniece
Izglītības un zinātnes ministre Anita Muižniece Foto: Paula Čurkste/LETA

Pašvaldību nesakārtotā izglītības iestāžu tīkla dēļ turpinās ilgstošās pedagogu atalgojuma problēmas, Ministru kabineta sēdē pauda Izglītības un zinātnes ministre Anita Muižniece (K).

Viņa izcēla, ka Latvijā valdības ieguldījums skolotāju atalgojumā, rēķinot proporcionāli, ir trešais lielākais Eiropas Savienībā, tomēr joprojām skolotāji saņem vienu no zemākajiem atalgojumiem.

Ministre skaidroja, ka tieši pašvaldības, kas godprātīgi attiecas pret pedagogiem un skolēniem un sakārto skolu tīklu, jau var nodrošināt godīgu atalgojumu.

Kā piemēru Muižniece minēja Aizkraukles novadu, kur ir optimāla skolēnu un skolotāju proporcija un gandrīz visi skolotāji ir pilnas slodzes darbinieki. Tādēļ arī šajā novadā pedagogu algas ir krietni pāri 1500 eiro, kamēr citos novados tiek maksāts nedaudz mazāk par minimālo algu.

Latvijas Pašvaldību savienības padomniece izglītības un kultūras jautājumos Ināra Dundure izcēla, ka jaunais modelis paredz līdz 2025.gadam iesaldēt valsts līdzdalību pedagogu finansējuma paaugstinājumam. Tomēr Muižniece izcēla, ka neatkarīgi no valsts līdzdalības ar izsniegtajām mērķdotācijām tieši pašvaldībām būs jānodrošina zemākās algas likmes palielināšanās.

Savukārt Latvijas Izglītības un zinātnes darbinieku arodbiedrības (LIZDA) vadītāja Inga Vanaga turpināja uzstāt, ka ir nepieciešams organizēt papildu sanāksmes, lai veiksmīgāk izstrādātu jauno pedagogu darba samaksas modeli.

LIZDA vadītāja uzsvēra, ka jaunajā modelī nav izcelta informācija par papildu finansējumu noteiktām izglītības iestādēm, kas bija iepriekš, tādējādi samazinot noteiktu pedagogu atalgojumu. Kā piemēru viņa minēja skolas, kuras ir veidotas ar starptautisku sadarbību. Šīm skolām pašreiz tiek piešķirts 30% papildfinansējums. Papildus Vanaga minēja cietumā strādājošos pedagogus, kuriem arī tiek piešķirts papildfinansējums.

Tomēr Muižniece skaidroja, ka pašvaldībām piešķirtajā finansējumā būs papildfinansējums īpašajām skolām un pedagogiem.

Vanaga arī pauda uztraukumu par valsts ģimnāzijām, kurām mērķdotāciju koeficients tiks samazināts no 1,22 līdz 1,2.

Lai gan Muižniece atzina, ka ģimnāziju koeficients tiks samazināts līdz 1,2, joprojām tas nemainīs reālo summu, kas tiks ieguldīta Valsts ģimnāzijās. Patlaban valsts ģimnāzijām kopumā tiek piešķirts finansējums 1,31 miljona eiro apmērā, bet pēc jaunā modeļa tiks piešķirti 1,35 miljoni eiro. Kā skaidroja ministre, bāzes summas palielinās, kaut arī koeficients samazināsies.

Papildus Vanaga un Dundure pauda, ka būtu nepieciešams finansējuma aprēķinā izmantot proporciju "skolēns pret slodžu skaitu", nevis "skolēns pret skolotāju skaitu".

Kā ziņots, LIZDA ir paziņojusi, ka aicinās skolu pedagogus no septembra sākt beztermiņa streiku. Kā aģentūru LETA informēja LIZDA vadītāja Vanaga, arodbiedrība vairāk nerīkos piketus vai gājienus, bet no septembra plānots sākt beztermiņa streiku. Tas nebūšot brīdinājuma streiks, kas notiks noteiktu laiku, bet tas turpināsies tik ilgi, kamēr tiks sadzirdētas LIZDA prasības.

LIZDA ir izvirzījusi trīs galvenās prasības - sabalansēta darba slodze, atalgojuma palielināšanas grafiks saskaņā ar Izglītības likumā noteiktajiem principiem un taisnīgs finansējuma sadales mehānisms, lai neciestu pedagogi no pašvaldībām ar sakārtotu skolu tīklu un lielu izglītojamo skaitu.

Tēmas
Aktuālākās ziņas
Jaunākās ziņas
Nepalaid garām
Uz augšu