Madonas novada dome apstiprinājusi novada ģerboņa attēla projektu

Domes apstiprinātajā jaunā Madonas novada ģerboņa metā apvienojas visi nozīmīgākie elementi, ar kuriem gan vietējiem novada iedzīvotājiem, gan viesiem asociējas Madonas novads, norāda pašvaldībā.

Zelta gaiļa galva ir vēsturiskā Madonas pilsētas ģerboņa elements - varas zīme, kas vienlaikus simbolizējot spēku un aizsardzību. Gailis esot cīņā un darbā saucējs, gaismas, austošas dienas un dziesmas jeb Madonas himnas simbols.

Gailis attēlots sarkanā - Vidzemes kultūrvēsturiskā apgabala krāsas laukā. Ģerboņa vairogveidīgā pamatne tiek šķelta ar sudraba pavedienu pāri no kreisās uz labo pusi. Šis heraldikas elements simbolizējot Madonas novada pauguraino apvidu. Divas augstākās virsotnes Latvijā - Gaiziņkalns un Sirdskalns - atrodas tieši Madonas novadā. Ģerboņa apakšējā daļā zaļā laukā attēlotas trīs sniegpārslas, kas kā elements izvēlētas sasaistē ar Madonas kā "ziemas galvaspilsētas" statusu, jo novads ir bagāts ar sniegu, ziemas aktīvās atpūtas un sporta veidu tradīcijām.

Sniegpārslu skaits savukārt simbolizē trīs novadus - Cesvaines, Ērgļu un Lubānas, kas pēc Administratīvi teritoriālās reformas iekļāvušies kopējā Madonas novadā. Zaļās krāsas lauks akcentē novada mežainumu, jo aptuveni 50% no novada teritorijas klāj meži, dabas bagātības un ekotūrismu.

Kazakevičs atgādina, ka pērn 26.augustā dome atzina par spēku zaudējušiem jaunizveidotajā Madonas novadā iekļauto novadu - Madonas, Cesvaines, Ērgļu un Lubānas - ģerboņus un uzdeva Centrālās administrācijas Attīstības nodaļai sākt Madonas novada ģerboņa izstrādes procesu.

Līdz 2021.gada nogalei pašvaldība aicināja ikvienu jaunizveidotā novada iedzīvotāju piedalīties aptaujā un izteikt savas domas par to, kam jābūt attēlotam jaunajā novada ģerbonī. Aptaujā piedalījās tikai 106 Madonas novada iedzīvotāji.

Lai jaunā novada ģerbonis būtu izveidots atbilstoši heraldikas nosacījumiem un tradīcijām, ģerboņa izstrāde uzticēta māksliniekiem Jurim Ivanovam un Ilzei Lībietei, kuri praktiskajā heraldikā strādā jau no 1988.gada. Viņiem tika nodotas apkopotās iedzīvotāju idejas, kuras viņi jau tālāk centās iedzīvināt jaunā ģerboņa metos. Kazakevičs piebilst, ka ģerboņa izstrādes posmā tika radīti 19 meti.

Valsts heraldikas komisijas locekļi esot atzinīgi vērtējuši pašvaldības vēlmi jaunajā ģerbonī saglabāt elementu un vizuālo līdzību ar iepriekšējo Madonas novada ģerboni, kas ģerboni padara vieglāk atpazīstamu, kā arī veido pēctecību un pārmantojamību, kam heraldikā esot ļoti nozīmīga loma.

Madonas novada Centrālās administrācijas Attīstības nodaļai uzdots organizēt ģerboņa attēla apstiprināšanu Valsts heraldikas komisijā, veikt visus nepieciešamos pasākumus ģerboņa reģistrācijai Kultūras ministrijā, kā arī sabiedrības informēšanu par izstrādāto ģerboni, izvēlētajiem elementiem un to heraldisko nozīmi.

Pēc Madonas novada ģerboņa reģistrācijas pašvaldības un tās iestāžu vajadzībām vairs netiks izmantots mazais valsts ģerbonis, to aizstājot ar Madonas novada ģerboni, par to izdodot atsevišķu pašvaldības izpilddirektora rīkojumu. Motivēts lēmums par ģerboņa reģistrāciju vai atteikumu reģistrēt ģerboni Kultūras ministrija jāpieņem pusgada laikā no iesnieguma saņemšanas dienas.